Apzināt dabas vērtības

2019. gada 23. augusts 11:07

355

Krāšņā Latvijas un visas pasaules daba, kas mūs priecē un nodrošina dzīvo organismu eksistenci, sastāv no ļoti daudziem elementiem, un viens no dalījuma veidiem ir biotopi. Lai arī vārds “biotops” nav tik ierasts latviešu mēlei, Latvijā ir vismaz 60 dažādi biotopu veidi. Tie nav ļoti reti sastopami, gluži pretēji – tie ieskauj mūsu ikdienas telpu un ir ļoti vērtīgi, raugoties no bioloģiskā viedokļa, uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes dabas skaitīšanas projekta vadītājas asistente Ilze Reinika.

Ilglaicīgi veidojusies teritorija

Biotops ir ilglaicīgi veidojusies, pareizi apsaimniekota dabas teritorija, par kuru liecina tur augošās vai sastopamās sugas, kas nereti ir retas un ļoti prasīgas pret īpašiem dzīves apstākļiem. Ja šī ilglaicīgā, vērtīgā teritorija izzudīs, piemēram, bioloģiski vērtīgā pļava tiks uzarta, mežs izcirsts, izzudīs arī tur augošās vai tajos mītošās sugas, kas ir mājvieta vai barība kādai citai sugai.

Cilvēces darbības (un dažkārt arī bezdarbības) dēļ visā pasaulē izzūd dabiskie biotopi, sarūk arī dzīvesvietas sugām, tieši tādēļ aizvien biežāk dzirdam, ka mēs kā pasaules pilsoņi esam kļuvuši par kādu sugu nabagāki, jo tās ir izmirušas vai nonākušas uz izmiršanas robežas. Diemžēl arī Latvijā sākam sastapties ar šo skaudro realitāti – pēdējo 30 gadu laikā izmirušas divas dzīvnieku sugas (lidvāvere un Eiropas ūdele), bet uz iznīcības robežas ir trešā suga – zaļā vārna.

Latvijas un ES nozīmes biotopi

Izšķir Latvijas un ES nozīmes īpaši aizsargājamus biotopus. Lielākoties to svarīgums valsts un ES mērogā sakrīt. “Lai arī nosaukums ietver vārdus “īpaši aizsargājams”, Latvijas likumdošana neparedz noteikt katru biotopu kā aizsargājamu teritoriju,” atgādina I. Reinika.

Saprotot biotopu un ar tiem saistīto procesu nozīmību, ES dalībvalstis ir vienojušās saglabāt dabiskos biotopus, un jau 1992. gadā tika pieņemta Biotopu direktīva, lai aizsargātu noteikta veida biotopus. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ik pēc sešiem gadiem jāiesniedz ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu stāvokli valstī. Tāpat direktīva uzliek par pienākumu katrai dalībvalstij nodrošināt, ka tiem ir labvēlīgs aizsardzības stāvoklis, proti, ka teritorija jeb izplatības areāls, kurā attiecīgā suga ir izplatīta vai biotops atrodas, konkrētajā laika periodā nesamazinās, tādējādi sugai vai biotopam ir labvēlīgas iespējas saglabāties nākotnē. Vienlaikus līdz ar biotopa platību tiek skatīta arī tā kvalitāte.

Dalībvalstu ziņojumi ļauj atbildīgajām iestādēm saprast ES dabas kopainu, jo dati liecina par stabilu vai mainīgu dabas lielumu sastopamību un ļauj ātrāk saprast cēloņsakarības un piedāvāt attiecīgus risinājumus situācijas uzlabošanai. Turklāt, sekojot līdzi dabas procesu izmaiņām, tiek gūts vai negūts apstiprinājums, ka tiek darīts viss nepieciešamais ilglaicīgai dabas pastāvēšanai. Proti, tiek sekots, vai atsevišķie biotopi ainavā ir savstarpēji savienoti un vai starp tiem notiek gēnu apmaiņa. Citādi tas ir tikai laika jautājums, iekams izzudīs nozīmīgākās sugas, kas tos padara vērtīgus.

Latvijā notiek dabas skaitīšana

Latvijai Biotopu direktīva kļuva saistoša 2004. gadā līdz ar iestāšanos ES. Iepriekšējais ziņojums par ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu stāvokli tika iesniegts 2013. gadā, jaunākais datu apkopojums – šogad. Gatavojoties tam, Latvijā tika uzsākts dabas skaitīšanas projekts. Diemžēl dažādu institūciju ķildu dēļ par piemērotāko procesa norisi visaptverošā Latvijas dabas inventarizācija tika uzsākta gadu vēlāk, kā plānots, un tikai nākamgad būs pieejami visu triju sezonu dati un būs iespējams pilnīgi izvērtēts pašmāju dabas vērtību apjoms, sastopamība, analizēts to stāvoklis un domāts par nākotnes iespējām tos ilglaicīgi saglabāt. “Tā būs ļoti vērtīga informācija mums pašiem, ļaujot saprast un analizēt, kāda bijusi līdzšinējā saimniekošana,” akcentē I. Reinika.

Līdz ar to Latvija nebūt nav pirmā, kas veic biotopu inventarizāciju savā teritorijā. Tomēr esam viena no retajām valstīm, kas procesā iesaista un par to informē īpašniekus. Tas tiek darīts ar vienu mērķi – zinot par dabas vērtībām, cilvēkiem varētu rasties lielāka izpratne un vēlme tās saglabāt ilgtermiņā un pareizi apsaimniekot. Jo biotopu, kas veidojies 50 un pat vairāk gadu, iespējams iznīcināt dažu stundu laikā, piemēram, mežu nocērtot vai ar ekskavatoru padziļinot upes gultni.

Vērienīgākā Latvijas vēsturē

Dabas skaitīšana ir vērienīgākā dabas inventarizācija Latvijas vēsturē, kad jau trešo gadu vienkopus visas valsts mērogā simtiem ekspertu uzskaita ES nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus – bioloģiski vērtīgus zālājus, mežus, purvus, avoksnājus, cilvēka maz ietekmētu jūras piekrasti un kāpas, upes, ezerus, alas un iežu atsegumus. Ik gadu tiek skatīta ap pusmiljonu hektāru liela teritorija, kas pieder milzum daudziem īpašniekiem. Biotopu kartēšana tiek veikta valstij, pašvaldībām, privātām un juridiskām personām piederošos īpašumos, sadalot Latviju 495 vienādos kvadrātos. Triju gadu periodā iegūtā informācija tiek apkopota, digitalizēta un tuvākajos gados būs zināmi precīzāki dati, piebilst I. Reinika.

Kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un daudzu nozaru ekspertiem, kas apvienojušies uzraudzības grupā, ir izstrādāta metodika, pēc kuras tiek veikti apsekojumi dabā jeb biotopu kartēšana.

Tā paredz, ka no dažādām datu bāzēm tiek atlasīta informācija par teritorijām, kurās iepriekš bijušas dabas vērtības. Tiek skatīti tikai šie īpašumi, neiekļaujot nesen apraudzītās teritorijas, jaunas mežaudzes, ceļu, dzelzceļu nomales utt. Noteiktajā īpašumā eksperts novērtē redzamo, piemēram, zālājā iezīmē parauglaukumu un saskaita, cik un kādas tajā ir augu sugas, kāda ir apsaimniekošana, vai izveidojusies velēna, vai sastopamas svešzemju augu sugas. No šādas aritmētikas ir saprotams, vai konkrētais zālājs ir bioloģiski vērtīgs.

Tā kā vārds “biotops” varbūt nav ikdienā tik plaši izplatīts, īpašniekiem nereti liekas, ka tiek meklēts kas pavisam īpašs. Bet tā nav – eksperta izglītība, darba pieredze un zināšanas ļauj izsvērt, vai konkrētajā īpašumā ir sastopamas kādas dabas vērtības.

“Biotopu kartēšanu var salīdzināt ar pavasara inventarizāciju pagrabā – tiek atzīmēts, kura ievārījuma burciņa ir tukša, kura vēl pilna. Tā kā biotops nav jauna aizsargājama teritorija, tā arī neuzliek īpašniekam nekādas saistības dabas skaitīšanas procesā. Iegūtā informācija par konstatēto biotopu ir kā pirmais punkts, apzinot katra individuālās un valstiskās dabas vērtības kopā,” skaidro I. Reinika.

Rezultāti tikai īpašniekiem

Jau aprīlī Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā eksperti sāka apsekot Latvijas novadus. Tādēļ, tāpat kā divās līdzšinējās sezonās, jau agrā pavasarī ikviens īpašnieks, kura zemē šogad viesosies eksperts, saņēma informatīvu vēstuli par apmeklējumu savā deklarētajā adresē.

Apsekojumi dabā tiek veikti no aprīļa līdz novembrim, pēc tam pārvalde saņems aizpildītās anketas, kas ziemas periodā vēlreiz tiks dokumentāli caurskatītas. Ja nepieciešams, anketas informācija tiks precizēta ar konkrēto ekspertu (darba veicēju) vai pat vēlreiz aplūkota dabā nākamajā sezonā. Kad eksperts dabā un eksperts kontrolieris neklātienē apstiprinājuši, ka īpašumā sastopamās dabas vērtības atbilst biotopam, īpašnieks saņem apsekojuma rezultātus.

Tiklīdz īpašnieks saņems informatīvo vēstuli pa pastu, vienlaikus jaunākie dati tiks publiskoti pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, lai nodrošinātu informācijas apriti un jaunāko datu pieejamību. Tas palīdzēs samazināt administratīvo slogu un laika resursu patēriņu dažādu atļauju sagatavošanā un izsniegšanā, jo “Ozols” nākotnē būs savietots ar citām valsts informācijas sistēmām.

Tāpat, izmantojot datu bāzēs iekļauto informāciju, būs iespējams mērķtiecīgāk plānot uzņēmējdarbību, rēķinoties ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību. Daudzos gadījumos zemju īpašniekiem nebūs jātērē privātie līdzekļi ekspertīzēm, lai pieteiktos atbalsta/kompensāciju maksājumiem, saņemtu būvatļaujas vai tehniskos noteikumus.

Ja īpašnieks 2017., 2018. gadā ir saņēmis vēstuli par dabas skaitīšanas eksperta apmeklējumu, bet rezultātu atbildes no pārvaldes vēl nav, ikviens īpašnieks var iesniegt pārvaldei rakstisku iesniegumu, minot savu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, piederošā īpašuma kadastra numuru un pamatojumu datu nepieciešamībai.

Daudziem biotopiem būtiski svarīga ir aktīva apsaimniekošana, bet ir arī tādi, kas bez cilvēka darbības nevar pastāvēt, piemēram, bioloģiski vērtīgie zālāji. Tomēr jāņem vērā, ka pat šādu zālāju biotopi atšķirsies dažādos Latvijas novados, līdz ar to tiem nepieciešama dažāda apsaimniekošana.

Ikvienam biotopam tiek piešķirts kods – četru zīmju cipars. Dabas skaitīšanas rezultātā īpašnieks tiek informēts par īpašumā esošo biotopu un tiek uzrādīts tā kods, kas ievērojami atvieglo tālāku informācijas meklēšanu.

Lai veicinātu informācijas pieejamību par pareizu dabas vērtību apsaimniekošanu, pārvalde ir izdevusi grāmatu sējumu, kurā katra no sešām grāmatām veltīta kādam biotopu veidam. Grāmatu sējumi pieejami novadu bibliotēkās, kā arī elektroniski aplūkojami Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Zālāji strauji izzūd

Pirms 100 gadiem bioloģiski vērtīgie zālāji aizņēma trešo daļu no Latvijas teritorijas, bet līdz mūsdienām tie saglabājušies vien 0,7 procentos. Zālāju biotopi Latvijā ir vieni no apdraudētākajiem, to platības krasi sarūk, galvenokārt to neapsaimniekošanas vai nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ.

Būtiski ir apzināt vērtīgos zālājus un izglītot īpašniekus par to pareizu kopšanu un saglabāšanu – noganīšana un pļaušana ar zāles savākšanu no lauka (smalcināšana vērtējama kā nepareiza apsaimniekošana). Daļā zālāju ir konstatētas svešzemju augu sugas, piemēram, latvāņi, lupīnas, Kanādas zeltslotiņas, kā arī ekspansīvas sugas, kas liecina par nepiemērotu vai nepietiekamu apsaimniekošanu. Vērojama tendence, ka zālāji, tostarp bioloģiski vērtīgie, neauglīgās augsnēs tiek apmežoti.

Kādēļ zālāji ir tik būtiski? Te jāizšķir mauriņš un bioloģiski vērtīgs zālājs ar graudzālēm un ziediem. Vērtīgajās pļavās un ganībās ir sastopama apmēram trešdaļa no Latvijas augu valsts, mājvieta un barošanās vieta vairāk nekā 30 putnu sugām, kā arī apmēram 4000 bezmugurkaulnieku sugas ir atkarīgas no zālājiem.

Zālāji veic dažādas funkcijas, par ko ikdienā neiedomājamies, – pasargā augsni no erozijas, nodrošina augsnes veidošanas, organisko vielu uzkrāšanos augsnē, tie ir nozīmīgs resurss ārstniecības augu un medus ieguvei, tāpat, piemēram, palieņu zālāji samazina plūdu risku.

“Ja nebūs pļavas, nebūs apputeksnētāju, bet tik ļoti daudz lietu mūsu ēdienkartē ir saistītas ar tiem. Nebūs arī zāles govij, kas dod pienu. Esam tuvu tai robežai, ka konkrētais dabas ķēdes posms var izzust pavisam. Tas ir ļoti nevēlams scenārijs,” atzīst I. Reinika.

Lai veicinātu bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu un saglabāšanu, to īpašniekiem ir iespēja saņemt atbalsta maksājumus no 83 līdz pat 330 eiro par hektāru Lauku atbalsta dienestā, uzņemoties saistības uz noteiktu laiku. Dabas skaitīšana īpašniekam sniedz informāciju, ar kuras palīdzību pats īpašnieks izsver savu saimniekošanas veidu, jo nekādi ierobežojumi nav paredzēti un netiek veikti.

Saudzē savu saldūdeni!

Jau trešo gadu Latvijā līdz ar pārējām piecām biotopu grupām tiek vērtēti arī saldūdeņi (ezeri un upes). Trijās sezonās plānots pārlūkot 2000 Latvijas ezeru un upes 40 000 kilometru kopgarumā. Līdz šim apsekoto saldūdeņu dati liecina, ka izcila vai laba kvalitāte ir tikai pusei Latvijas ezeru un nedaudz vairāk kā trešdaļai upju posmu. Līdz ar vasarā iecienīto rekreācijas funkciju saldūdeņi katru dienu veic arī tādas funkcijas, kas cilvēka acij paliek apslēptas, – saldūdens ir resurss, dzīvības nodrošinātājs, daudzveidīga dzīvotne un migrācijas koridors, pašattīrīšanās nodrošināšana, plūdu un palu regulēšana, klimata veidošana. Tie var veikt visu iepriekšminēto, iekams paši ir tīri. Ja mainās ūdens kvalitāte, dabā tiek izmainītas ļoti daudzas lietas.

Par labu kvalitāti liecina ne vien dzidrs saldūdens, bet arī tajos augošie retie un īpašie ūdens augi, kuri izzūd līdz ar kvalitātes pazemināšanos. Tā kā trešdaļa Latvijas upju ir regulētas un pārveidotas par grāvjiem, tās ir zaudējušas ne vien savu ainavisko, bet arī bioloģisko vērtību. Šādas upes veic tikai ātrāku ūdeņu novadīšanu, bet dabiskai upei raksturīgo vērtību (pašattīrīšanās, daudzveidīga dzīves vieta, migrācijas koridors) tām vairs nav.

Vislielākais drauds saldūdeņu kvalitātei ir augstais centralizētajai kanalizācijai nepieslēgto mājsaimniecību skaits, neattīrītie notekūdeņi, notece no lauksaimniecības zemēm. Tāpat tos ietekmē arī intensīva mežizstrāde līdzās, mazdārziņi, sausās tualetes, komposta kaudzes ūdeņu aizsargjoslās, kā arī atpūtnieki. Pat ja cilvēks nemazgā auto vai matus saldūdenī, tur var nonākt no rīta iepūstās smaržas, lietotais dezodorants, bet līdz ar peldkostīmu un citiem apģērbiem ūdenī nonāk veļas pulvera, veļas mīkstinātāja un pat balinātāja saturs. Nemaz nerunājot par fosfāta nonākšanu ūdenī līdz ar cilvēka vielmaiņas galaproduktiem (urīns un mēsli).

Daba ir paredzējusi, ka ar laiku ikviens ezers transformējas jeb aizaug un pārvēršas par purvu, bet cilvēka radītais piesārņojums šo procesu daudzkārt paātrina: vispirms cilvēks apzināti vai neapzināti piesārņo tīro saldūdeni, tad no tā izzūd vērtīgie un retie ūdensaugi, kas ir īpaši jutīgi pret piesārņojumu, pēc tam mazinās ūdenī sastopamā dabas daudzveidība, jo arī pārējiem augiem, dzīvajiem organismiem ir grūti uzturēties piesārņotā ūdenī, visbeidzot arī cilvēkam vairs nepatīk šī ūdenstilpe, un beigās ezers pilnībā aizaug.

Ar apzinātu rīcību, izpratni par vērtību saglabāšanu un pareizu apsaimniekošanu iespējams uzlabot ūdeņu kvalitāti. Tieši tāpēc dabas skaitīšana informē sabiedrību par pašreizējo stāvokli un mudina ikvienu iedzīvotāju apzināti un gudri izmantot saldūdens resursus, cienīt un saudzēt savu ezeru.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Apzināt dabas vērtības

Kategorijas