Politika met kūleņus

2009. gada 16. jūnijs 10:54

782

Vislielāko cilvēku sašutumu izraisa fakts, ja viņiem vienā dienā tiek atņemts tas, ko kāds, teiksim, valdība, iepriekš iedevis pilnīgi likumīgā veidā. Tā tas notiek saistībā ar jaunāko algu un pensiju samazinājumu.

Var jau taisīt politisku brēku, ka budžeta skaitļi paziņoti tikai pēc vēlēšanām, bet īstenībā nebūtu vietā raudāt par matiem, ja pati galva atrodas cilpā. Un nav arī neviena nopietna politiskā spēka, kas būtu gatavs stāties Dombrovska valdības vietā.

Varam gari un plaši spriedelēt, kāpēc budžeta samazinājums nav izdarīts krietni agrāk, kaut par to janvārī runāja Ivars Godmanis. Bet atcerēsimies 13. janvāra notikumus - ir vajadzīgs laiks, lai cilvēki sāktu izprast stāvokļa nopietnību. Un vēl viens psiholoģisks faktors - kamēr runas par budžeta samazinājumu ir vispārējas, ikviens individuāli sliecas domāt, ka apšķērēšana skars kādus citus, nevis viņu pašu.

Valdības, arī Valsts prezidenta mierinājums, ka apcirptais budžets būs 2006. gada līmenī, nešķiet visai korekts, jo cenas un citi maksājumi nesamazinās proporcionāli.Tālākais Latvijas liktenis būs atkarīgs no tā, cik ātri valsts ieņēmumi sāks atkal pieaugt, citādi pieredzēsim arī nākamos budžeta samazinājumus, teiksim, līdz 1997. gada līmenim.

Appolitiķu aprindās notiek vaimanas par to, ka tagad Rīgu pārvaldīs promaskaviskie spēki. Gluži tik vienkārši šīs lietas nenotiek.

Tā runādami, mēs aizmirstam, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, tāpēc jāsaprot, ka pielaidi ar NATO saistītajiem noslēpumiem nesaņems neviens deputāts, kurš pārāk bieži redzēts piestaigājam uz Krievijas vēstniecību. Ja runājam par Nilu Ušakovu, aizvien nav īsti skaidrs, pēc kāda ierosinājuma viņš savulaik brauca uz Vašingtonu, kur viņu pieņēma ASV Valsts departamenta darbinieki. Ko gribēja noskaidrot amerikāņi?

Savs melnais plankums var atrasties arī Šlesera jaunības gadu gaitās, piemēram, kādā veidā pēc čekistu izrādītās intereses jaunais cilvēks nokļuva Norvēģijā. Savulaik tika runāts, ka Šlesera sameklētie norvēģu investori patiesībā strādā ar krievu mafijas naudu. Vienkāršie balsotāji vēlēšanās patiesību var pat nenojaust, bet domājams, ka Satversmes aizsardzības birojs zina mazliet vairāk.

Uzbrukumi Jaunajam laikam par patiesības slēpšanu var būt saistāmi ar Urbanoviča vēlmi ieņemt premjera krēslu. Šī vēlme ir tik liela, ka cilvēkam aizmiglojies skatiens uz īstenību, jo grūti iedomāties situāciju, ka šim cilvēkam tiktu izrādīta labvēlība no NATO puses.

Gan Ušakova, gan Šlesera pārstāvētās partiju apvienības nav monolīti veidojumi, tāpēc nebrīnīsimies, ja par Rīgas pilsētas galvu kļūst kāds cits, varbūt pat Kristovskis. Dzejnieks Rainis Spīdolai licis sacīt apņēmīgos vārdus: "Nevienam es Rīgas nedošu,/ Tik tiem, kas cēla tās stiprumu."

Šāds epitets radies Krievijā, kur grūtus brīžus piedzīvo ap 400 monopilsētu. Maskavas TV par šīm tēmām klusē, vienīgi RTVi mēdz pieaicināt brīvdomīgākus komentētājus. Satriecošas reportāžas kabeļtelevīzijā RenTV gatavo raidījumam "Nedēļa", bet šo programmu atļauts rādīt tikai krietni pēc pusnakts. Pēc redzētā ikvienam krievzemietim var uznākt dzīves apnikums.

Latvijā, par laimi, īstu monopilsētu nav, jo pat Aizkrauklē un Olainē iedzīvotāji nav atkarīgi no vienas rūpnīcas darba.

Krievijas monopilsētās valda pilnīga bezcerība, jo cilvēkiem darba nav, algas netiek maksātas, bet arī par bezdarbniekiem nav iespējams noformēties. Dzīvokļus pārdot nav iespējams, jo nav pircēju.

Nesenie notikumi Pikaļovā, kas Ļeņingradas apgabalā, izvērtās par maģistrālā autoceļa bloķēšanu, un vara baidījās sūtīt omoniešus. Ieradās pats Putins kopā ar cementa rūpnīcas līdzīpašniekiem un pašam Deripaskam pavēlēja publiski parakstīt vienošanos par algu parāda samaksāšanu.

Deripaskam, kuru uzskata par Krievijas bagātāko cilvēku un kurš lielā mērā kontrolē niķeļa un alumīnija ražošanu, ar cementa rūpnīcu tas sakars, ka cementu ražo kā alumīnija ieguves blakusproduktu, lai pilnīgāk izmantotu izejvielas. Pēc cementa ražotnes atdalīšanas no kombināta rūpnīcas darbība kļuvusi nerentabla un strādnieku ģimenes palikušas bez iztikas līdzekļiem, jo oficiāli nav atbrīvoti no darba. Ūdens padeve un siltums dzīvokļiem pārtraukti, gāzi pieslēdz tikai pa retam.

Un tāds stāvoklis itin visur Krievijā. Kaut Altaja gubernators Kremļa saimniekiem ziņo, cik labi veicas novadā, žurnālisti viegli atdod rūpnīcas, kuras iedzīvotāji nojauc pa ķieģelītim vien. Neskarto zemju apguvei uzceltā traktoru rūpnīca nestrādā, un strādnieki pārtiek no tā, ko var nozagt un pārdot.

Tikmēr Putins dala miljonus savu uzticības personu vadītajiem uzņēmumiem, un finanšu ministrs Kudrins jau paredz, ka arī Krievijai nāksies aizņemties ārvalstu bankās. Šajā situācijā savu ceļu iet prezidents Medvedevs, un Putins sāk nodarboties ar publicistiku - avīzītē "Russkij Pioner" publicēdams prātojumus, kuros speciālisti saskata mājienus Medvedevam par nepateicīgumu. Īsi sakot, Putina vara sākusi šķobīties un varam domāt, ka tas ir spožās karjeras beigu sākums.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Politika met kūleņus

Kategorijas