Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Zemnieku sētu saglabā dzimtas spēks

Sandra Pētersone

2019. gada 6. septembris 09:39

1556
Zemnieku sētu saglabā dzimtas spēks

“Citur Latvijā neko tādu vairs neredzēsit!” Ar tādu pamatojumu “Ziemeļlatvija” saņēma ielūgumu viesoties Palsmanes pagasta zemnieku saimniecībā “Kalniņi”, kur teju divus simtus gadu saimniekojusi un arī tagad saimnieko Jansonu dzimta.

“Kalniņu” Jansonus Palsmanes pusē  cilvēki zina kā senu, pamatīgu un krietnu zemnieku dzimtu, kas vienmēr augstu turējusi darba tikumu un to mācījusi saviem bērniem un bērnu bērniem, un kas godam kopusi un uzturējusi savu sētu sentēvu tradīcijās.
 
Vieta, kur jūties
kā  brīvdabas muzejā
Ciemos uz “Kalniņiem” uzaicināja  un gida lomu uzņēmās  Raimonds Jansons. Seniors dzīvo Priekuļos, bet bērnībā un jaunībā pats savām acīm redzējis, kā viņa vecāki un vecvecāki apdara lauku darbus un kādiem nolūkiem viņi izmantojuši saimniecības ēkas, kas “Kalniņos” līdz ar dzīvojamo māju saglabājušās tik labi, ka iederētos Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
“Pat brīvdabas muzejā šāda ēku kompleksa nav!” iebilst Raimonds Jansons un ir pārliecināts, ka citur Latvijā vairs nav otras tādas vietas, kur vienā saimniecībā ir saglabāts tik daudz ēku, ko mūsu senči uzcēluši un izmantojuši lauku darbiem.
Vāgūzis (piebūve ratu glabāšanai), gubenis (piebūve salmu un siena glabāšanai), rija, labības šķūnis, zirgu stallis, maizes klēts un drēbju klēts, lejas ķēķis jeb virtuve zem vecās dzīvojamās mājas – tas viss sen atpakaļ nolīstā mežā iekoptajos “Kalniņos” ir arī mūsdienās. Šī vieta jau no ceļa  piesaista uzmanību, jo ainaviski  izskatās kā no vēstures grāmatas izkāpusi. Kad padomju gados pāri Latvijai vēlās meliorācijas vilnis, masveidā nojaucot viensētas, “Kalniņus” izdevās izglābt.
“Kad  naktīs nenāk miegs, atceros vecos laikus un reizēm pārskaitu mājas, kas agrāk atradās apmēram trīs kilometru rādiusā ap “Kalniņiem”. Vairāk nekā 20 ražojošu saimniecību vairs nav,”  secina Raimonds Jansons. 
“Kalniņi” pastāv arī tāpēc, ka Jansonu dzimtā vienmēr ir kāds, kas šajās mājās saimnieko. Tagad tie ir Raimonda mazdēli. Mazdēls Juris ar sievu Egitu gan strādā algotā darbā Smiltenē, bet dzīvo “Kalniņos” un audzē tur labību.
Raimonds pats savulaik izstudēja par agronomu un vēlāk dzīvoja un strādāja Priekuļos, tiesa, ne gan agronomijas jomā, bet lauksaimniecības mašīnu izmēģināšanas lauciņā.

Vai ideja par
festivālu piepildīsies?
Par katru “Kalniņu” ēku Raimondam Jansonam ir savs stāsts, lūk, viens – par gubeni tajos laikos, kad vēl nebija lauksaimniecības tehnikas: “Vasaras vakaros, kad debesīs ugunis zibeņoja, uz  bērzu meijām sakrāva siena gubu, zirgu priekšā, virvi riņķī un rikšiem ar zirgu ievilka siena gubu gubenī. Zirgu izjūdza, izveda ārā un rikšiem projām pēc nākamās gubas.”
Savukārt, kad nopļāva labību  un tā gubās vai statos izžuva, tad saveda rijā. Rudenī tur iebrauca kuļmašīna, sanāca talcinieki no citām sētām un strādāja, līdz visa labība bija nokulta. Pelavas nāca ārā pa vienu pusi, graudi – pa otru pusi. Graudus sabēra maisos, ar ratiem aizveda uz klēti un sabēra apcirkņos.
“Es jau arī visu neatceros, bet, kam uzprasīt, kā bija, vairs nav,” nopūšas Raimonds Jansons un pieļauj, ka ir viens no pēdējiem Ziemeļvidzemē, kas prot, piemēram, aizjūgt zirgu. Zirgi kādreiz “Kalniņos” bija vienmēr. Raimonda tēvam Jānim Jansonam zirgkopība visu mūžu bija sirdslieta. Vēl jo­projām palsmanieši nav aizmirsuši to, ka 90. gadu sākumā “Kalniņiem” zirgu par uzvaru konkursā uz mājām atveda komponists Raimonds Pauls. 
Mūsu senči bija gudri, čakli  un prasmīgi saimnieki, to nevajag aizmirst, uzskata Raimonds Jansons. Viņš daudz domājis, kā saglabāt iepriekšējo paaudžu mantojumu, un aizdomājies līdz tam, ka Palsmanes pagastā varētu sarīkot ražas festivālu un pie viena parādīt tā dalībniekiem “Kalniņus” kā unikālu vietu Latvijā.
“Nav tādas nozares, kurā nenotiktu festivāli. Sarīkojiet tādu arī Palsmanē, piemēram, 14. septembrī, kad ir ražas laiks! Mūsu pagastā ir ābolu audzētāji, maizes cepēji. Cilvēkiem būtu, ko redzēt,” uz dzirdīgām ausīm jeb kādu, kas uzņemtos šāda festivāla organizēšanu, cer Raimonds Jansons.