Ja nav piederības sajūtas Latvijai, var ātri pazaudēt sevi

2019. gada 6. septembris 09:39

403

Ja nav piederības sajūtas Latvijai, var ātri pazaudēt sevi

Šovasar pēc ilgāka laika perioda savu bērnības pilsētu Valku un mīļo vecmāmiņu Viju Iļdu, kuru valcēnieši pazīst kā ilggadēju novada domes Pilsētas apsaimniekošanas nodaļas darbinieci, apciemoja 24 gadus vecais Eduards Kuzmenko. Tas nebūtu nekas īpašs, ja vien Eduards jau trīs gadus nestrādātu un nedzīvotu Šanhajā – daudzmiljonu pilsētā, kas atrodas Ķīnas austrumos un, strauji attīstoties, kļūst par visas Austrumāzijas centru.
Tikšanās ar Eduardu, uz kuru laipni uzaicināja arī “Ziemeļlatviju”, notika Valkas biedrībā cilvēkiem ar īpašiem vajadzībām “Kastanis”. Sākumā Eduards atvainojās par latviešu valodas zināšanām, jo Āzijā dzīvo jau vairāk nekā četrus gadus. Eduards atzīst, ka tur latviešu diaspora nav tik liela, tāpēc neesot iespējas diendienā runāt latviski.
Lai saprastu, kā Eduards nokļuva tik tālā un latviešiem brīžiem neizprotamā un eksotiskā zemē, viņš atklāj, ka pēc tehnikuma beigšanas Rīgā devies uz bezmaksas apmācībām Dānijā. Lai iegūtu bakalaura grādu, viņam piedāvāja divu gadu ilgu apmācību Dānijā un tikpat – Ķīnā. Nomācoties gadu Dānijā, sekoja piedāvājums doties apmaiņas programmā uz Koreju. Tā bijusi pirmā reize tik tālu no mājām, citā kultūrā, un tas bijis neierasti. Līdz ar to arī sācies Eduarda Āzijas piedzīvojums. Pēc Korejas Eduards devies uz labāk apmaksātu praksi Taivānā. Dzīvojot Taivānā, kas ir vulkāniska sala, Eduards brīnījies, kā iedzīvotāji prot sadzīvot ar dabu. Taivānā uz nelielas platības var atrast 300 tauriņu sugu. Pēc septiņu mēneša ilga darba Taivānā, Eduards nonāca Ķīnā – Šanhajā. Divu gadu laikā viņš ieguva bakalaura grādu gan Dānijā, gan Ķīnā un pašlaik strādā kādā milzīgā investīciju kompānijā. Tā nodarbojas ar investīciju piesaisti Austrumu un Centrālās Eiropas valstīm. Kompānijai ir darījumi arī ar

Latviju, kur tiek iepirkti dažādi produkti – pārsvarā saldumi, alus un citas preces. Kompānija nākotnē plāno attīstīt lielākus projektus, piemēram, vēja enerģijas, kuros centīsies piesaistīt arī Latviju.
Demonstrējot paša uzņemtos fotokadrus, Eduards sniedza nelielu ieskatu Šanhajas arhitektūrā, pilsētas vidē un tās ikdienā. Viens no neaizmirstamākajiem notikumiem bijusi tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Prezidents aizvadītajā gadā viesojies Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Viņš ticies ar Ķīnas prezidentu, bet pirms tam viesojies Latvijas Republikas vēstniecībā Ķīnas Tautas Republikā. Eduardam, dzīvojot ārpus Latvijas, bijis milzīgs gods satikt prezidentu.
“Raimonds Vējonis ir ļoti interesants cilvēks. Viņa komanda, kas vairāk bija saistīta ar attīstību un biznesa sfērām, ir vēl interesantāka un zinoša savos jautājumos. Man bija iespēja Latvijas simtgadē satikties arī ar Latvijas vēstnieku Ķīnā Māri Selgu – ļoti patīkamu, harismātisku un atvērtu cilvēku. Viņš ir viens no patīkamākajiem Latvijas diplomātiem, ar kuriem bijusi iespēja komunicēt. Viņš ir tas, kurš visādos veidos popularizē Latviju. Turklāt cenzūras dēļ ne visi sociālie tīkli Ķīnā ir pieejami un atļauti,” norāda Eduards.

Jāmazgājas
vairākas reizes dienā
Kas ir Ķīna un Šanhaja Eduarda Kuzmenko skatījumā? Eduards stāsta, ka Šanhaja pēc teritorijas ir kā trīs Rīgas un tur dzīvo tik daudz iedzīvotāju kā Latvijā, tikai skaitu reizinot ar 13. Eduards brīnās, ka tik milzīgi daudz cilvēku uz ielām nemaz neredzot. Šanhaja esot viena no interesantākajām pilsētām, kurā latvietim nācies dzīvot. Tā strauji attīstījusies pēdējo piecdesmit gadu laikā. Pirms simts gadiem vietā, kur ir pilsēta, bijis purvs. Uz tā ir uzcelta viena no pasaules lielākajām pilsētām. Šanhajā vasarā gaisa temperatūra sasniedz plus 42 grādus, gaisa mitrums – no 80 līdz 90 procentu. Ziemā gaisa temperatūra noslīd līdz mīnus pieciem grādiem, bet Ķīnā tas ir tikpat kā mīnus desmit grādi Latvijā.
“Vasaras sezonā, izejot laukā, ir sajūta, ka atkal ir jāiet dušā, jo momentā ķermenis kļūst slapjš. Jau esmu pieradis, ka vismaz trīs līdz četras reizes dienā ir jāmazgājas,” atklāj Šanhajas iedzīvotājs.
Ķīnā strauji attīstās rūpniecības nozare, tāpēc ir jārēķinās ar augstu gaisa piesārņojumu. Tas ir viens no lielākajiem pasaulē un brīžiem nav iespējams redzēt tālāk par simts divsimts metriem. Lielākajās pilsētās ir ieteicams nēsāt maskas. Pekinā kāds iedzīvotājs veicis eksperimentu un simts dienas staigājis, ar putekļu sūcēju sūcot gaisu, un pēc tam no visa, ko putekļsūcējs bija iesūcis, ieguvis ķieģeli.
“Brīžiem stāvu un domāju, vai smēķēšana maz ir tik slikta lieta. Cigaretei ir vismaz filtrs,” prāto Eduards.

Lai izlasītu laikrakstu, jāzina vismaz trīs tūkstoši zīmju
Stāstot par pašreizējo mītnes zemi, Eduards atzīstas, ka vēl joprojām viņam esot grūti noformulēt sev, kas ir Ķīna. Te dzīvo pusotrs miljards iedzīvotāju. Tā ir viena piektā daļa no visas pasaules iedzīvotāju skaita. Reizēm tas esot pat prātam neaptverami.

Ķīnā dzīvo 56 minoritātes, tostarp kā minoritāte tiek minēti arī krievi un kazaki. Eduards uzskata, ka aprakstīt ķīnieti esot ļoti sarežģīti. Valsts valoda ir mandarīnu dialekts, bet katrā no 14 Ķīnas provincēm ir savs atšķirīgs. Piemēram, Šanhajā visi galvenokārt runā mandarīnu dialektā, bet ir arī savs vietējais. Eduardam šķiet, ka Šanhajas vietējais dialekts nedaudz atgādina japāņu valodu – kā tādu murmināšanu.
“Ķīniešu valoda sevī satur sešdesmit piecus tūkstošus dažādu zīmju. Mums Latvijā ir fonētiskais alfabēts ar noteiktu zīmju skaitu, bet Ķīnā ir nozīmju alfabēts. Protams, neviens šo alfabētu nezina. Lai varētu izlasīt laikrakstu, ir jāzina vismaz trīs tūkstoši zīmju. Dzīvojot Ķīnā, labi ja trīssimt zīmju esmu apguvis. Līdz trīs tūkstošiem man vēl tālu, bet cenšos. Mēs skatāmies uz ķīniešu zīmēm kā zīmējumiem, bet cilvēki, kas pie tām pieraduši kopš mazotnes, tās uzskata par saprotamām,” skaidro latvietis.

Cūkas gadā
jānēsā sarkana apakšveļa
Vēl viens no Ķīnas brīnumiem, kā uzskata Eduards, ir Jaunā gada svinības. Tas ir vesels festivāls, kas ilgst no divām nedēļām līdz pat mēnesim. Latviešu Jaunā gada sagaidīšanas svinības ķīnietis uzskatītu par pilnīgi neko. Aizvadītajā gadā, sagaidot Suņa gadu, Eduardam bijusi iespēja doties uz burvīgu vietu Šanhajā, vienu no tradicionālajiem tempļiem, kur notika gaismas laternu festivāls. Parasti tas notiek jaunā gada sagaidīšanas svinību nobeigumā un ilgst līdz trijām dienām. Šogad Ķīnā sagaidīja Cūkas gadu. Svinot jaunā gada sagaidīšanu, ķīnieši tiekas ar tuviem un tāliem radiniekiem. Viņiem ir ļoti svarīgi būt savā kopienā, savā ģimenē. Svinībās ģimene sanāk kopā uz nedēļu un katru dienu sēžas pie milzīga apaļa galda un daudz ēd. Eduards stāsta, ka viņam bijušas attiecības ar draudzeni ķīnieti, bet tā arī nebija sanācis tradicionāli nosvinēt jauno gadu. Ilgo svinību vietā izvēlējušies aizdoties prom.
Ķīnieši šajās svinībās ēdot daudz pelmeņu. Taču ķīniešiem tie esot pavisam citādi. Tie tiek gatavoti no rudzu un rīsu mīklas. Viņiem ir zupas pelmeņi, ir arī tādi, kas izskatās kā bulciņas. Eduards uzskata, ka viena no jocīgākajām tradīcijām ir tā, ka, piemēram, tiem, kas dzimuši Cūkas gadā, ir jānēsā sarkana apakšveļa. Ja to nedarīs, tad, pēc ķīniešu pieņēmuma, nav nekas labs sagaidāms. Ķīnieši uzskata, ka Cūkas gadā dzimušajiem Cūkas gads ir vājākais periods.

Jūtas piederīgs Latvijai
Sagaidot Latvijas simtgadi, kuru svinējām 2018. gadā, Eduards nolēma kāpt kalnos. Ap kaklu aplicis šalli ar latvju zīmēm, paņēmis Latvijas valsts karogu un devies ceļā. Uzkāpjot galamērķī, dziedājis Latvijas valsts himnu. Tas Eduarda dzīvē bijis viens no vispatriotiskākajiem brīžiem. Vairākus gadus esot prom no Latvijas, Eduards sapratis, ka, neskatoties ne uz kādām nebūšanām vai skandāliem, mīl savu dzimteni.
“Mums reizēm ir jāaizdomājas, no kurienes nākam. Vistuvāk Latvijai es jūtos, esot tālumā. Iespējams, tas skan visnotaļ paradoksāli, bet esmu sapratis, cik cieši esmu saistīts ar Latviju, tās kultūru un vēsturi un cik daudz es sāku cienīt Latviju. Bieži vien mūsdienu jaunatne īsti neuztver, kas ir Latvija. Ja vairāk iedziļinātos, saprastu, cik mēs esam bagāti ar savu kultūru, vēsturi, ko veidojuši mūsu priekšteči. Ja to visu izprot, jūties piederīgs savai zemei. Ja piederības nav, zaudē sevi, dzīvojot prom no mājām,” uzskata Eduards.
Lai ar velosipēdu nokļūtu darbā, Eduards no īrētā dzīvokļa gandrīz pašā Šanhajas centrā ceļā pavada desmit minūtes. Par dzīvesvietu viņš maksā 630 eiro mēnesī. Eduards rēķina, ka Rīgā par dzīvokli, kādā viņš mitinās Šanhajā, būtu jāmaksā mazāk. Eduards savu mitekli dala ar kaķiem. Sākumā bijuši tikai divi kaķi, bet nu jau ir pieci. Dodoties atvaļinājumā uz Latviju, kaķenei piedzimuši kaķēni, bet Eduards ir nolēmis tos neturēt un meklēt jaunus gādīgus saimniekus. Viņš ar kaķiem runājot latviešu, krievu, angļu un pat ķīniešu valodā. Tad gan dzīvnieki esot apstulbuši. Eduards ir pateicīgs saviem draugiem, kuri viņa prombūtnes laikā piekrita pieskatīt gan mitekli, gan dzīvniekus. Kas attiecas uz ēšanu, Eduards secinājis, ka lētāk ir ēst ārpus mājām, bet viņš gatavo arī pats. Ķīnā joprojām darbojas daudz ēdnīcu un par dažiem eiro var dabūt milzīgu porciju ar nūdelēm un dažādām piedevām. Interesanti, ka Ķīnā vienas no dārgākajām precēm ir augļi. Piemēram, Latvijā pircējs pērk kilogramu ābolu, bet Ķīnā – uz skaita. Eduards pircis ābolu pat par eiro un vairāk. Ķīnā ir pieejams milzīgs ērkšķains auglis duriāns, ko Āzijas valstīs mēdz saukt par augļu karali. Tas ir ar izteiktu smaržu, precīzāk smaku, kas atgādina kanalizācijas ūdeņus. Daudziem nepatīk šī smaka, bet pats auglis garšo. Par duriānu mēdzot teikt: “Smaržo kā ellē, bet garšo kā debesīs.” Ne visi varot ēst duriānu, jo daudziem no tā ir alerģija. Līdzīgi kā ar govs pienu. Ķīnieši duriānu liek pat uz picām. To ir aizliegts ienest viesnīcās un pārvadāt sabiedriskajā transportā.
Dzīvojot Šanhajā, Eduardam ir daudz krievu tautības draugu. Svētku reizēs mājās draugi gatavo tradicionālo rasolu. Savukārt ķīniešu draugiem Eduards parasti gatavo kartupeļu biezputru ar gaļas sautējumu. Viņš ir gatavojis arī auksto zupu. Latvietis priecājas, ka dažos veikalos var atrast Rīgas šprotes. Kas attiecas uz alkoholu, ķīniešiem tradicionālais dzēriens ir baltais liķieris. Taču veikalos ir jāskatās uz cenām – ja tiek pirkts kaut kas lēts, jārēķinās ar nepatīkamām sekām. Ja tiek pirkts dārgāks dzēriens, tam ir vismaz 56 grādi. Eduards uzskata, ka baltais liķieris ir sociāls dzēriens. To nelieto, lai piedzertos, bet gan, lai pabūtu jaukā kompānijā. Latvietis novērojis, ka ķīnieši ļoti ātri noreibst. Vēl Ķīnā populārs ir rīsu vīns. Ja kādam esot vēlme attīrīt organismu, tie kādu laiku dzer šo vīnu.
Atgriežoties Šanhajā, Eduards ceļasomā liks dažas lietas. Stingro noteikumu dēļ aizliegt ievest gaļu, arī žāvētu. Var ievest iepakotus saldumus. Somā būs “Pūres” konfektes, pāris Rīgas balzama pudeļu. Eduards ar balzamu uzcienā ikreiz, kad ir jāstāsta pat Latviju un tās kultūru. Viņš Šanhajā ir bijis bārā, kur klientiem piedāvā Rīgas melno šņabi. Bijis ļoti garšīgs.
“Ieraugot Ķīnā kādu preci, kas saistīta ar Latvijas vai Rīgas vārdu, uzreiz kļūst priecīgāka sirds,” atzīst Eduards. Viņš noteikti ceļasomā liks daudz “Laimas” zefīru, arī zefīru šokolādē un žāvētus augļus – dzērveņu un cidoniju sukādes. Ķīnā šokolāde esot garšīga, bet ne tik laba kā Latvijā.
Braucot uz mājām, Eduards katru reizi zvana vecmāmiņai Vijai un jautā ko atvest. Tēja ir vesta vairākas reizes, arī ķīniešu cepumiņi. Mazdēls smejas, ka vecmāmiņa televizorā redzējusi, ka arī ķīnieši dzer kafiju, tāpēc viņai to vajagot.
“Sēdēju un domāju, ja Vija zinātu, cik ķīniešiem ir negaršīga kafija. Paldies Dievam, vienā japāņu veikaliņā atradu kafiju ar vieglu un patīkamu garšu,” smejas mazdēls. Viņš ikdienā dzer espresso, nevis, kā pats smejas, ūdeni ar kafijas garšu.
Eduards Latvijā atvaļinājumā bija trīs nedēļas. Pabija gan drauga kāzās, gan apciemoja savos mīļos.Dzīvojot tālumā, visvairāk lielajam brālim pietrūkst jaunākā brāļa un mazākās māsiņas. Viņi cenšas uzturēt saikni ar interneta starpniecību. Mīļas un siltas atmiņas viņu apvij ikreiz, kad ciemojas Valkā pie Vijas. Eduards ir mērķtiecīgs cilvēks, kurš zina, ko dzīvē grib sasnieg. Lai to īstenotu, kāds laiks jādzīvo ārpus Latvijas un tālu prom no savējiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ja nav piederības sajūtas Latvijai, var ātri pazaudēt sevi

Kategorijas