Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ne sarežģīti, ne dārgi. Cieņpilna piemiņas vietu uzturēšana

Inga Karpova

2019. gada 9. septembris 08:54

408
Ne sarežģīti, ne dārgi. Cieņpilna piemiņas vietu uzturēšana

Ejot ikdienas gaitās, nereti Valkas ielās satieku pilsētas iedzīvotājus, kuri droši nāk klāt aprunāties, jo zina, ka strādāju “Ziemeļlatvijā”. Ir arī tādi, kas paši ierodas redakcijā, lai pārrunātu kādu jautājumu vai ierosinātu tēmu, kuru vajadzētu apskatīt laikraksta lapaspusēs. Tas priecē, jo apliecina, ka “Ziemeļlatviju” ne tikai lasa, bet paši lasītāji ir sabiedriski aktīvi un vēlas, lai dzīve novadā mainītos tikai un vienīgi uz augšu. Šī ir reize, kad gribu teikt paldies valcēnietei, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolotājai, gidei un visādā ziņā sabiedriski aktīvai būtnei ar stingru nostāju un viedokli – Vinetai Skutānei. Viņa ir viena no tām, kura nepaies malā un neklusēs, bet runās tiešu un skaidru valodu. 

Kādā no tikšanās reizēm pārrunājām, ka mums, valcēniešiem, neskatoties ne uz ko, jālepojas ar vietu, kur dzīvojam, strādājam un baudām sava darba augļus. To viņa jau sen sapratusi, ka mēs dzīvojam unikālā vietā, tikai pašiem tas jāapzinās, un, neskatoties ne uz ko, mazpamazām jāvirzās uz priekšu, lai arī cik grūti vai sarežģīti nebūtu. Vineta uzskata, ka Valka ir unikala ne tikai tāpēc, ka pilsēta atrodas uz pašas Latvijas–Igaunijas robežas, bet arī tāpēc, ka pilsētā ir unikāls piemineklis – Saules pulkstenis. Tas atrodas Rīgas ielas malā pie Valkas–Lugažu evaņģēliski luteriskās baznīcas. Vineta uzskata, ka pie šī akmens ir jānovieto informācija latviešu, krievu, igauņu un angļu valodā, lai tūristi uzzinātu, kāpēc tas atrodas tieši šajā vietā un ko tas simbolizē. Saules pulkstenis ir piemineklis 2002. gada maija satraucošajiem notikumiem, kad šajā vietā notika apšaude starp Valkas policijas darbiniekiem un bruņotiem likumpārkāpējiem, kas Valkā ieradās no Igaunijas puses. Divus policistus smagi ievainoja, bet trešais no ievainojumiem mira. Vineta iesaka novada tūrisma dzīves organizatoriem izvietot šo informāciju, jo vairākkārt redzējusi, ka pie Saules pulksteņa apstājas tūristi. Reiz viņa piegājusi pie kādas igauņu ģimenes, lai pastāstītu, kāpēc uz akmens bērniem nevajadzētu kāpt ar kājām. Tā tomēr ir piemiņas vieta, kas prasa attiecīgu izturēšanos un cieņas atdošanu. Ja pie akmens būtu pieejama informācija, Vineta domā, ka nekas tāds nenotiktu. Jāpiekrīt tam un vēlreiz jārosina tomēr šo izskaidrojošo informāciju izvietot. Tas taču nav ne sarežģīti, ne pārlieku dārgi.