Atrod vēsturiskus priekšmetus

2019. gada 10. septembris 09:39

Šovasar aizvadītā piektdiena bija pēdējā diena, kad Ērģemes pils drupu izpētē izrakumus veica arheoloģe Ilze Mālkalniete ar atbalsta komandu. “Ziemeļlatvija” devās uz turieni, lai klātienē aprunātos un apskatītu vēsturiskos atradumus, kuri vairākus gadsimtus gulējuši zem zemes.

Arheoloģe pils drupu izpēti veic biedrības “Ērģemes bruņinieku pils” uzdevumā. Visticamāk, pils drupu izpēte turpināsies arī nākamvasar. I. Mālkalniete cer, ka pēc viņas darba biedrība visu restaurēs – tiks nostiprināti pils mūri. Darbiem jānotiek secīgi. Nav prāta darbs arheologa izraktās bedres atstāt vai vienkārši tikai aizbērt. Līdz šim ar biedrību bijusi konstruktīva sadarbība – kopīga izpēte, vēstures liecību saglabāšana un Ērģemes viduslaiku pils drupu popularizēšana. I. Mālkalniete par pils drupām stāsta skolēniem, arī tūristiem, kas apmeklē šo objektu, pedagogiem, vēsturniekiem un citiem interesentiem. Par līdz šim pašu nozīmīgāko atradumu – podiņu krāsni – zina arī igauņu keramiķi, jo I. Mālkalniete uzstājusies vēsturnieku konferencēs Valgā un Tallinā.
“Jums tiešām paveicās, jo šodien liekam punktu šīs vasaras arheoloģiskajiem izrakumiem. Divas nedēļas raku jūlijā un tad palika neliels gabaliņš pils pagraba stāvā pie kāpnēm. Mani nepameta nepadarīta darba sajūta. Šo pagrabu esam izrakuši, esat atbraukuši pēdējā darba stundā. Strādāt ir aizraujoši un interesanti, jo te nekas nav noticis kopš telpas sagrūšanas brīža pēc 1671. gadā notikušā ugunsgrēka. Esmu pirmatklājēja tam, kas pirms 400 gadiem te aizgruva,” stāsta arheoloģe. Viņa lepojas, ka šovasar izdevies uziet divas lielas dzelzs lodes gandrīz 20 centimetru diametrā. Nosverot, tās svēra aptuveni 27 kilogramus. Lodes jau nogādātas Valkas novadpētniecības muzejā. Visus atradumus arheoloģe vispirms pati apstrādā un pēc tam tie nonāk muzejā. Uziets, kā saka pati I. Mālkalniete, feins alus vai vīna mucas krāns ar dekoru – gailīti. Pēdējā izrakumu dienā tika atrastas ugunsgrēkā cietušas durvis ar visām eņģēm un četras durvju atslēgas. Arheoloģe pieļauj, ka tas bijis nopietns atslēgu saišķis. Viņa iztēlojas, ka ugunsgrēkā durvis kritušas uz telpas iekšpusi, tāpēc ir atrasti apdeguši dēļi un dažādas stiprinājuma detaļas durvju aizvēršanai un atvēršanai.
Iepriekšējos gados izrakumos izdevies atrast labi saglabājušos skaistus dekoratīvos šķīvjus, bļodiņu, naglas un monētas.
“Veicot izrakumus, ik pa laikam čīkstu, ka nekas nav uziets. Kad kaut ko atrod, tad gan ir liels prieks,” atzīst arheoloģe.
Pirms diviem gadiem “Ziemeļlatvija” rakstīja par I. Mālkalnietes uzieto sabrukušo pils glazēto podiņu krāsni ar interesantiem dekoratīviem elementiem. Joprojām viņa nevar vien nopriecāties par šo unikālo atradumu, jo cunftes brāļiem ne visiem tā ir veicies – uzreiz atrast visu krāsni, nevis tikai dažus fragmentus, kā tas ir vairumā gadījumu. Toreiz arheoloģe kopā ar studentiem Valkas mākslas skolā, nomazgājot un izžāvējot visas lauskas un tās salīmējot kopā ar PVN līmi, mēģināja rekonstruēt podiņu krāsni. Ilze palepojas, ka viņai ir bijusi liela veiksme atrast pat dažus nesalūzušus krāsns podiņus, kas snieguši precīzu priekšstatu par krāsns izskatu. Uz dekoratīvajiem podiņiem centrālais motīvs ir puķe – uz viena kāta augoša neļķe. Krāsns podiņi ir glazēti ar tumši zaļu glazūru. Ir arī karnīzes, uz kurām var saskatīt eņģeļu sejas un spārnus, interesantas formas čiekurus, arī vienradzi – mūsdienu bērnu vienu no mīļākajām rotaļlietām.
I. Mālkalniete priecājas, ka Valkas novadpētniecības muzeja krājumā jau ir nonākusi daļa atjaunotās krāsns, nevis tikai kārtējā māla lausku kaudze. Vēl turpinās darbs pie otrās daļas. Pēc darbu pabeigšanas podiņu krāsns nonāks muzejā. Arheoloģe uzskata, ka muzejam būs jādomā par vēstures virziena paplašināšanu un piemērotām telpām, jo pašlaik muzejam ir nedaudz cita specifika – 20. gadsimts un tā laika notikumi.
“Pēkšņi es iebrāžos muzejā ar saviem arheoloģiskajiem atradumiem no 16. gadsimta. Droši vien, muzejam būs nedaudz jāmainās. Būs jābūt kādam speciālistam, kas strādās ar šo laiku. Gribētu, ka muzejā kāds šo darbu turpinātu, lai nav tā, ka viss šis nonāk tikai muzeja krājumā un vienkārši tur stāv,” uzskata I. Mālkalniete.
Biedrības “Ērģemes bruņinieku pils” valdes priekšsēdētājs Jānis Biezais “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka saistībā ar pils drupām ir daudz ieceru, ja vien tik izdotos iegūt finansējumu vai no no Eiropas Savienības struktūrfondiem vai no ministriju fontiem. Katrā ziņā šādas iespējas tikšot meklētas. Vēl šoruden biedrība ar pašvaldības līdzfinansējumu ierīkos apgaismojumu pils mūriem, stāvlaukumam un pils drupu teritorijā. Jau vairākus gadus pils drupās notiek Ērģemes kapu svētku kultūras pasākums. Katru gadu vidēji to apmeklē ap 700 cilvēku. Par ziedojumos savāktajiem līdzekļiem biedrība apmaksā arheoloģisko darbu izmaksas. J. Biezais uzsver, ka turpināsies izrakumos iegūto vēsturisko materiālu apzināšana un apkopošana, kā arī viņš cer, ka arheoloģe I. Mālkalniete turpinās zinātnisko darbu par uzieto podiņu krāsni, kas ir unikāls atradums visā Baltijā.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Atrod vēsturiskus priekšmetus

Kategorijas