Prioritāte – sociālās nevienlīdzības mazināšana

2019. gada 10. septembris 09:39

278

Prioritāte – sociālās nevienlīdzības mazināšana

Pēc Eurostat jaunākajiem datiem, Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, ņemot vērā tādu rādītāju kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Pērn Latvija bija 23. vietā no 28 valstīm. Minimālā alga Latvijā šogad nav mainījusies un salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm pie mums tā ir viszemākā – 430 eiro.

Šogad, piemēram, Lietuvā minimālā alga palielinājusies par 155 eiro jeb 38,8 procentiem (no 400 līdz 555 eiro), bet Igaunijā pieaugums vērojams par 40 eiro jeb 8 procentiem (no 500 līdz 540 eiro).
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019. gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 768 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā palielinājusies par 7,6 procentiem. Skaisti skan, tomēr realitātē daudzviet, jo īpaši reģionos, daļai iedzīvotāju šāds atalgojums joprojām ir neaizsniedzams sapnis. Dažiem šādi dati pat ir sveši, jo ikdienā ir jācīnās par izdzīvošanu apstākļos, kādos dotajā brīdī nonākuši.
Tieši nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir viens no prioritārajiem mērķiem gan Eiropas Savienības stratēģijā “Eiropa 2020”, gan Nacionālajā attīstības plānā 2014.‒2020. gadam. Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana ir noteikta arī kā viena no Latvijas valdības prioritātēm.
Sociālajos tīklos katru dienu var lasīt jaunus palīdzības ierakstus. Nonākot grūtībās, svarīgi apzināties, ka vispirms ir jāvēršas pēc palīdzības tuvākajā pašvaldībā. Katrā no tām darbojas Sociālais dienests, kas organizē un sniedz sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību iedzīvotājiem. Dienesta galvenās funkcijas ir sociālās palīdzības, sociālo pakalpojumu, sociālās aprūpes un sociālā darba pakalpojumu sniegšana un organizēšana pašvaldības teritorijā deklarētām personām, veicinot šo personu pašpalīdzību un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē. Dienestā iedzīvotājiem ir iespēja saņemt informāciju un konsultācijas bez maksas, kā arī profesionālu palīdzību.
Katra pašvaldība ir izdevusi Saistošos noteikumus, kuros noteikts gan pieejamais sociālā pabalsta veids, gan kārtība, kādos tas tiek piešķirts. Smiltenes novadā pieejami šādi pabalsti: garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai; dzīvokļa pabalsts; pabalsti bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, kurš ir sasniedzis pilngadību; pabalsts ēdināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs; pabalsts veselības aprūpes izdevumu apmaksai; pabalsts mācību līdzekļu iegādei un krīzes situācijā.
Līdzīgi ir arī Valkas novadā, kur materiālu atbalstu pabalsta veidā var saņemt krīzes situācijā nonākušie, pieejams arī veselības aprūpes pabalsts, zupas un pārtikas talons, vienreizējs pabalsts mācību piederumu iegādei un vēl citi. Sociālajos dienestos un nevalstiskajās organizācijās strādājošie norāda, ka iedzīvotājiem nav iespējams zināt pilnīgi visu, jo informācija ir apjomīga. No tā nav jākaunas. Jo ātrāk persona nonāks redzeslokā, jo operatīvāk tai varēs palīdzēt.
uzziņai
Trūcīga persona. Trūcīgā statusu var iegūt cilvēks, kura vidējie ienākumi mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro. Šis ienākumu slieksnis visā valstī ir vienāds.

Maznodrošināta persona. Maznodrošinātā statusa piešķiršanai ienākumu līmeni nosaka pašvaldības. Likumos nav noteikts, kā tas nosakāms. Latvijā maznodrošinātais var būt cilvēks, kura ienākumi ir 140 eiro mēnesī, bet var būt arī iedzīvotājs ar 360 eiro ienākumu mēnesī. Maznodrošinātajiem palīdzības grozu var noteikt pašvaldība. Arī valsts no savas puses ir noteikusi virkni atvieglojumu.
Nabadzību bieži vien vairo nezināšanaEdijs Pipars: “Joprojām valstī nav sakārtota sociālā sfēra. Mūsu biedrība cīnās jau ar sekām, jo daudzi gadījumi ir ielaisti. Ir svarīgi nevairot patērētājus, tāpēc mēs, palīdzot cilvēkiem, nedomājam par to, ko varam dot viņiem, bet gan, ko viņi paši var darīt, lai tiktu ārā no nabadzības”Biedrība “Palīdzēsim viens otram” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas no nelielas “Facebook” grupas, kuras dalībniekus saistīja vēlme palīdzēt dažādās grūtībās nonākušiem cilvēkiem, tās dibinātāja un vadītāja Edija Pipara vadībā sešu gadu laikā ir izaugusi par nozīmīgu labdarības organizāciju ar reģionālajām nodaļām Latvijas reģionos, kurās biedrības koordinatori organizē palīdzības sniegšanu.

Biedrības kodolu veido septiņdesmit brīvprātīgie – koordinatori Rīgā un dažādos Latvijas reģionos, kā arī noliktavā –, kas nodrošina gan palīdzības sniegšanu tiem, kam tā ir nepieciešama, gan arī koordinē ziedojumu pieņemšanu, ziedoto mantu sašķirošanu un organizē nepieciešamo mantu nogādi palīdzības saņēmējiem. Bez atlīdzības darbojas arī seši juristi, grāmatvede, mediķi un pats vadītājs. Sešu gadu laikā ir palielinājušies biedrības resursi un palīdzības sniegšanas veidi, diemžēl palīgā saucienu mazāk nekļūst. Gan Latvijas lielajās pilsētās, gan reģionos ir iedzīvotāji, kuriem trūkst elementāru prasmju, pārtikas, apģērba un kuri dzīvo necilvēcīgos apstākļos, jo paši saviem spēkiem nespēj izkļūt no grūtībām, kurās dažādu apstākļu dēļ nonākuši. Par to plašāk laikrakstam “Ziemeļlatvija” stāsta biedrības “Palīdzēsim viens otram” vadītājs E. Pipars.
“Ar to palīdzības apjomu, ar ko saskaramies ikdienā, jāsaka, ka joprojām palīdzība nepieciešama daudziem. Otro gadu mums biedrībā ir medicīnas sektors, kurā palīdzam smagi slimiem cilvēkiem, kuri paši nevar atļauties ārstēšanu. Aizvien vairāk pēc palīdzības vēršas sievietes, kas cietušas no varmākām. Palīgā saucienu mazāk nekļūst. Valstī nav sakārtota sociālā sfēra. Daudzas lietas joprojām gulstas uz nevalstisko organizāciju pleciem. Mēs sadarbojamies ar sociālajiem dienestiem visā Latvijā, ir dienesti, kuros strādā lieliski speciālisti, bet ir tādi, kuri uzskata mūs par konkurentiem. Jāsaprot, ka neesam ienaidnieki, bet gan strādājam kopīgam mērķim.
Mūsu biedrība cīnās jau ar sekām, jo daudzi gadījumi ir ielaisti. Ir svarīgi nevairot patērētājus ikdienā, tāpēc mēs, palīdzot cilvēkiem, nedomājam par to, ko varam dot viņiem, bet gan, ko viņi paši var darīt, lai tiktu ārā no nabadzības un grūtību sloga. Vajadzīga pareiza pieeja, tāpēc savus koordinatorus apmācām, lai katrs no viņiem palīgā saucējiem varētu būt mentors. Sabiedrībā ir jāvairo devēji, kas grūtībās nonākušos iedrošina rīkoties. Neviens sākums nav viegls, bet mums ir lieliski piemēri, kā cilvēki atgriezušies normālā dzīvē. Iespējams, mums, strādājošajiem, ir grūti noticēt, ka mūsdienās pieaudzis cilvēks neprot izveidot e-pastu vai vēl trakāk – lasīt un rakstīt. Mūsu biedrībā bija gadījums, kad ne tēvs, ne māte neprata rakstīt un lasīt. Neatlaidīgi strādājot ar abiem vecākiem, sešu mēnešu laikā viņiem izdevās apgūt rakstīšanas un lasīšanas prasmes, ko normāli cilvēks izdara septiņu gadu vecumā. Bet arī šādi cilvēki ir sabiedrībā, un viņiem ir jāpalīdz.
Dodoties pie klientiem, ir svarīgi izveidot savstarpējo saikni un panākt uzticēšanos, jo tā ir veiksmīgas sadarbības pamatā. Nabadzību bieži vien vairo nezināšana. Tāpēc ir svarīgi runāt vienkāršā valodā un izskaidrot nezināmo. Iedzīvotāji vai nu nav informēti, vai baidās vērsties pēc palīdzības. Pabalsts ir atspēriena punkts.
Ja skatāmies uz reģioniem, tad laukos cilvēkiem ir savs dārziņš, lopiņš, bet trūkst apģērba, mēbeļu, bērniem skolas lietu. Turpretī lielajās pilsētās, kur ir lielāka dzīves dārdzība, vairāk trūkst pārtikas. Komunālie maksājumi ir lieli, tāpat arī ikdienas tēriņi un, ja ģimene neprot saplānot ikmēneša budžetu, ātri vien ieslīgst parādos. Tas ir kā apburtais loks, no kura pašu spēkiem vairs nevar izkļūt laukā. Arī šādos gadījumos daudz strādājam ar mentoringu. Kopā ar iedzīvotājiem sastādām budžeta plānu, izejam cauri iepriekšējā mēneša čekiem. Mācām būt atbildīgiem finansēs. Sociālā palīdzība nav formāls darbs.”
Uzziņai
Galvenie biedrības “Palīdzēsim viens otram” sniegtās palīdzības veidi:
• palīdzība grūtībās nonākušiem cilvēkiem (palīdzība ar pārtiku, apģērbu, mēbelēm un sadzīves priekšmetiem, malku u.tml.);
• palīdzība nelaimē nonākušiem cilvēkiem (palīdzība cilvēkiem, kas negaidīti palikuši bez dzīvesvietas, iztikas līdzekļiem, nezina, kur vērsties un saņemt palīdzību);
• palīdzība smagu slimību gadījumā (palīdzība cilvēkiem, kam nepieciešama finansiāla palīdzība operāciju veikšanai, aprūpes nodrošināšanai neārstējamu veselības problēmu gadījumā u.tml.);
• dažāda veida konsultācijas (konsultācijas par pieejamo sociālo palīdzību, juridiska rakstura konsultācijas par uzturlīdzekļiem, paternitātes/maternitātes noteikšanu cilvēkiem, kuriem nav līdzekļu šāda veida konsultāciju apmaksai).

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Prioritāte – sociālās nevienlīdzības mazināšana

Kategorijas