“Ziemeļlatvija” uz sarunu aicina Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli

2019. gada 13. septembris 09:39

499

“Ziemeļlatvija” uz sarunu aicina Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atbild uz aktuāliem jautājumiem un skaidro situāciju novadā.

- Šo pirmdien notika Valkas novada domes ārkārtas sēde par aizņēmuma ņemšanu, lai sāktu īstenot projektu par kopīga Valkas un Valgas centra izveidi. Vai tas nozīmē, ka beidzot sāksies stipri aizkavējušies būvniecības darbi? Turklāt tiek uzsvērts, ka šogad pašvaldību iespējas aizņemties Valsts kasē ir izsmeltas. Vai izdosies saņemt aizņēmumu?
- Beidzot no kataloniešu arhitektiem esam saņēmuši būvniecības projektu. Viņi uzvarēja starptautiskajā iepirkumu konkursā. Jūlijā igauņu puse pabeidza būvniecības iepirkuma konkursu, kuram pieteicās divas igauņu firmas. Ir zināms arī uzvarētājs. Jāatzīst, ka šajā situācijā igauņi ir ķīlnieki, jo Latvijā visām pašvaldībām ir beigusies kvota, lai Valsts kasē varētu aizņemties. Visu šo laiku no jūlija komunicēju ar ministriju ierēdņiem, ar finanšu ministru Jāni Reiru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un premjerministru Krišjāni Kariņu. Šis septiņus gadus ilgušais ārkārtīgi sarežģītais starptautiskais projekts ir īstenojams tikai kopā ar igauņiem, jo nav paredzēta iespēja, ka, piemēram, igauņi uzsāk būvniecības darbus, bet mēs iesaistāmies tikai pēc kāda laika. Ir saņemts apsolījums, ka šis starpvalstu projekts tiks iekļauts valdības informatīvajā ziņojumā un aizņēmums piešķirts ārpus kārtas. Pašlaik rindā stāv pašvaldības, lai varētu aizņemties vairāk nekā 60 miljonus, kas būtu kā pašvaldību līdzfinansējums dažādiem Eiropas Savienības projektiem. Arī 2020. gada prognoze nav iepriecinoša, jo jau tagad runā, ka Eiropas Savienības projektu īstenošanai aizņēmuma kvota nebūs pietiekama. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu plāni par darbiem atsevišķās izglītības iestādēs ir neiespējami, jo šādiem mērķiem pašvaldībām aizņēmumus vairs nepiešķir. Šāda situācija ir vēl līdz šim nebijusi, un tā ļoti sarežģī pašvaldību darbu. Izskatās, ka nākamais gads būs vēl sarežģītāks nekā šis. Tuvākajā laikā redzēsim, vai tas, ko stāstu, piepildīsies, bet man ir pamats domāt, ka viss beigsies labi. Paralēli strādājam, lai Latvijas–Igaunijas programmas ietvaros iegūtu papildu naudu. Arī tur panākta neformāla vienošanās, ka tas būs iespējams. Kopīga centra izveidei ir rezervēti vairāk nekā trīs miljoni eiro, bet iepirkums ir lielāks, tāpēc nepieciešami papildu līdzekļi. Mēs zinājām, ka naudu vajadzēs vēl, jo pirms septiņiem gadiem, kad tika sastādītas provizoriskās būvniecības izmaksu tāmes, situācija būvniecībā bija pavisam citāda. Līdz ar to valsts šo situāciju izprot, un mēs, visticamāk, iegūsim papildu finansējumu no Eiropas, bet tāpat daļa izmaksu būs jāsedz pašvaldībai. Plānots, ka šogad būvniecības darbus uzsāksim, bet nākamgad rudenī visam ir jābūt kārtībā – beidzot Valkas un Valgas centrs tieši robežzonā būs tāds, kāds tas ir iecerēts, un veicinās ekonomisko attīstību, lai tas būtu interesants ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem. Redzam, ka tūristiem robeža ļoti interesē, bet pašlaik uz robežas esošie objektiņi ir diezgan skumji. Pēc darbu pabeigšanas mēs varēsim lepoties un priecāties.

- Novada domes augusta sēdē pašvaldības deputāti nolēma bezatlīdzības lietošanā nodot biedrībai “Latvijas Sarkanais Krusts” pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Rūjienas ielā 3E. Ko tas nozīmē? Dzird runājam, ka tuvākajā nākotnē pašvaldība vairs nesniegs sociālās aprūpes pakalpojumus novada sociālās aprūpes namā Rūjienas ielā.
- No 1. oktobra pašvaldība vairs nesniegs sociālās aprūpes pakalpojumus Rūjienas ielā, to pilnā apjomā veiks Latvijas Sarkanais Krusts. Sociālās aprūpes nama darbiniekiem ir piedāvāts turpināt darba līgumu. Arī klientiem nekas nemainīsies, mainīsies tikai darba devējs un pakalpojuma sniedzējs. Uzsveru, ka šis nav sasteigts lēmums, esam par to ilgi diskutējuši un domājuši, ka vajadzētu izvēlēties tādu pakalpojuma sniedzēju, kam ir laba līdzšinējā pieredze. Jāatzīst, ka Sarkanais Krusts nebija vienīgā biedrība, ar kuru konsultējāmies, bet tā izrādījās visieinteresētākā un jaudīgākā. Biedrībai jau ir vairāki līdzīgi sociālās aprūpes nami, tostarp tepat Sedā. Tas ir labs piemērs, kā īsā laika periodā ir ļoti būtiski uzlabots darbs, un tam netiek tērēti pašvaldības, bet gan biedrības finanšu līdzekļi. Atgādinu, ka pašvaldībai bija attīstības plāns, kā palielināt sociālās aprūpes pakalpojumu klāstu, bet, atkal ņemot vērā faktu, ka tuvāko gadu laikā pašvaldības nevarēs aizņemties šādiem projektiem, mēs nevaram gaidīt. Šādi pakalpojumi kļūst arvien pieprasītāki, nereti pat novada iedzīvotājiem nākas atteikt vietu trūkuma dēļ. Par iespēju uzņemt klientus bieži interesējas arī citas Latvijas pašvaldības, īpaši no Rīgas puses. Esmu pārliecināts, ka jaunie pakalpojuma sniedzēji visu darīs lētāk un paralēli notiks arī pakāpeniska attīstība. Viens no iemesliem, kāpēc pašvaldībām sadārdzinās izmaksas, ir iepirkumu konkursu rīkošana, bet biedrībām tas nav jādara. Ja kāds iedomājas, ka sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitāte varētu kristies, uztraukumam nav pamata, jo Latvijā darbojas ļoti stingri noteikumi attiecībā uz šīm iestādēm. Latvijas Sarkanais Krusts noteikti varēs uzlabot aprīkojumu, kā arī klientiem nodrošināt dažādu specifisku speciālistu, piemēram, psihologa vai rehabilitologa, konsultācijas, jo tie strādā arī citos sociālās aprūpes namos. Piesaistīt speciālistus uz vienu dienu ir reāli, bet atrast uz vietas mūsdienās ļoti sarežģīti. Turklāt biedrība joprojām no ārvalstīm saņem apjomīgas palīdzības kravas – gan gultas, gan citu aprīkojumu. Gribu piebilst, ka speciāla gulta maksā vairākus tūkstošus. Pašvaldība biedrībai Rūjienas ielā nodod arī tās korpusa daļas, kas pašlaik ir neizmantotas. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs budžeta ietaupījums, jo visus maksājumus, tostarp arī komunālos, maksās biedrība. Viņi būs ieinteresēti paplašināties, lai tas būtu ekonomiski izdevīgi.

- Joprojām pašvaldībai nav izdevies izsolē pārdot bijušās Ozolu skolas ēku. Kādi būs turpmākie soļi, lai šo īpašumu apsaimniekotu un neaizlaistu postā?
- Protams, īpašums tiek pieskatīts, bet paralēli, izmantojot sociālo tīklu plašās iespējas, regulāri šo ēku piedāvājam un reklamējam. Šonedēļ bija ieradušies divi interesenti. Neesmu pesimists un nedomāju, ka mums neizdosies beigu beigās atrast kādu pircēju vai apsaimniekotāju. Mēs esam fleksibli, gribam, lai šajā ēkā būtu dzīvība. Pašvaldības mērķis nav pārdot šo labi uzturēto ēku un saņemt maksimāli lielu naudu. Protams, tas nebūs viegli, jo uz skolu nav asfaltēta ceļa, un arī tie, kuri te gribētu saimniekos, bažījās, vai izdosies uz vietas atrast piemērotu darbinieku skaitu. Bažas ir saprotamas un pamatotas. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šis darījums vēl nav izdevies, bet es diezgan optimistiski skatos, jo vieta ir ļoti skaista, pati ēka ir ļoti labā stāvoklī un pašlaik sabiedrībā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri vēlas lauku vidē kaut ko darīt un attīstīties.

- Nereti iedzīvotāji pārmet Valkas pilsētas kultūras nama administrācijai, ka te nenotiek pasākumi, kurus rīko paši darbinieki. Pārsvarā notiek pasākumi ar uzaicinātiem viesmāksliniekiem un tad arī koncerti tiek atcelti. Kā jūs kā pašvaldības vadītājs vērtējat kultūras nama darbu? Vai redzat kādas iespējas, lai nams nestāvētu kluss un te darbotos vairāk pašdarbības kolektīvu?
- Šai lietai ir divas puses. Pirmais, ko gribu pateikt, ir tas, ka novadā notiek ārkārtīgi daudz pasākumu. Dažreiz ir pat sajūta, ka to ir par daudz, jo, ja viens cilvēks gribētu apmeklēt visus pasākumus nedēļas nogalē, tas fiziski nebūtu iespējams. Joprojām notiek daudz dažādu interesantu pasākumu, kurus apmeklē maz cilvēku. Tikko notikušais teātra festivāls “Tālvils 2019” bija ļoti interesants un kvalitatīvs. Cik valcēniešu to apmeklēja? Bieži vien tie lielie kritizētāji paši uz pasākumu nemaz nav bijuši.
Savukārt otra puse ir tā, ka ir bijušas regulāras diskusijas ar kultūras nama direktoru par to, kā panākt, lai cilvēki justos gaidītāki un pašdarbības kolektīvi – aprūpētāki. Pastāv iespējamība, ka būs kādas pārmaiņas kultūras namā.

- Kuru novadā notikušu pasākumu vai pagasta tautas nama aktivitātes vēlētos uzteikt?
- Ļoti daudz. Kārķu pagasta Meža dienas – fantastisks pasākums, ar ko mēs lepojamies. Tas piesaista daudz cilvēku. Līgo svētku tradīcija – svētkus svinēt kopā ar igauņiem Valkas brīvdabas estrādē. Tas ir pozitīvs, pašu rīkots pasākums, netērējot budžeta naudu. Visi estrādē notikušie koncerti bija kvalitatīvi, ar pozitīvu auru un labām sajūtām. Cimzes jubileja ar fantastisku koncertu, kas bija bez maksas. Pilsētas svētku parāde.
Es varētu saukt vēl un vēl. Mums tiešām notiek daudz kvalitatīvu pasākumu. Bieži vien atbraucēji brīnās, cik daudz interesantu lietu šeit notiek.

- Jaunajā mācību gadā Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā sāka darboties VEF basketbola akadēmija. To vada treneris Jānis Butāns, kurš strādā ar 12 jaunajiem basketbolistiem, kas no Rīgas uz Valku atnākuši dzīvot, mācīties un trenēties. Kā vērtējat, vai šis, jāteic, mazam novadam visnotaļ ambiciozais projekts, ir izdevies un attaisnojis cerības?
- Ir pat labāk, kā domājām. Godīgi sakot, bija iekšējas bažas, jo vienmēr otru reizi kaut ko atsākt ir grūtāk. Pirmais projekts bija labs, bet dažādu iemeslu dēļ neizdevās. Arī tie, ar kuriem runājām un aicinājām uz Valku, ilgi bija pārdomās, jo viņiem te viss patīk – gan dzīvošana, gan treniņi un viss pārējais –, bet bija bažas, ka atkal pēkšņi viss izbeigsies. Ir svarīgi, lai saprastu, ka šis projekts ir nozīmīgs un svarīgs visam novadam. Tā nav kāda viena cilvēka iegriba, jo konkurence starp vidusskolām augs augumā, tāpēc ir tikai normāli, ka valcēnieši dodas mācīties uz Valmieru vai Cēsīm. Tas nenozīmē, ka Valkas skola ir slikta. Jaunam cilvēkam ir dabīga vēlme pabūt kaut kur citur, citam, būsim godīgi, gribas tikt prom no vecākiem. Savukārt mums ir jādabū audzēkņi vietā. Valka ar Valmieru nevar konkurēt ar pilsētas lielumu un izklaižu vietu skaitu un to arī nevarēsim. Mūsu izvēlētais ceļš ir sports un informācijas tehnoloģiju padziļināta mācīšanās. Līdz šim IT lietas sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu līdz galam nav izdevušās, bet mēs turpināsim iesākto darbu. Šī sporta lieta pakāpeniski apaugs ar citām aktivitātēm, jo tik labas treniņu iespējas, kādas ir Valkā un Valgā, nevar piedāvāt nekur citur. Lielu lomu spēlē arī jaunā ģimnāzijas dienesta viesnīca, tāpēc šis ir loģisks lēmums. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs Valkā redzēsim vēl daudz vairāk jaunu cilvēku, kuri ir gatavi te dzīvot, mācīties un trenēties.

- Kā pašvaldība risinās jautājumu par novada lielākā bērnudārza “Pasaciņa”, kurā jau darbojas 11 grupas un bērnudārzu apmeklē 218 audzēkņi, virtuves bloka rekonstrukciju, jo tas vairs īsti neatbilst mūsdienu prasībām?
- Šis atkal ir jautājums par valsts politiku. Visās diskusijās uzsveram, ka pašvaldībām vajadzētu būs iespējai aizņemties izglītības iestāžu attīstībai. Es pats dažādās sarunās bērnudārzu “Pasaciņa” minu kā spilgtu piemēru. Vai mūs sadzirdēs, nezinu, jo pašlaik diemžēl valdošajā koalīcijā kā piemēru redz tikai Rīgu un Pierīgu. Tās pašvaldības tiešām ir ļoti bagātas, un tāds bērnudārza virtuves remonts tām ir nieks. Ir grūti pārliecināt, ka pārējā Latvijā tā nav. Protams, turpinām strādāt pie šī jautājuma, bet nevaru garantēt, ka varēsim virtuvi izremontēt par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Arī tādēļ, ka nākamgad būs pirmais gads, kad valsts vairs nefinansēs specializēto pirmsskolas izglītības iestādi “Pumpuriņš”. Līdz ar to pašvaldībai būs šī bērnudārza uzturēšanai jātērē vairāk nekā simts tūkstoši eiro. Lai pirmsskolas izglītības skolotājiem maksātu algu pielikumu, šim mērķim nākamgad vajadzēs arī simts tūkstošus eiro. Un tad vēl ir jautājums, kas notiks ar 1. līdz 4. klašu skolēnu brīvpusdienām. Ja tās būs jāsedz no pašvaldības budžeta, tas izmaksās septiņdesmit tūkstošus eiro. Pašvaldībai nākamais gads būs ļoti grūts un, ja pašvaldības nevarēs aizņemties, tad būs vēl jāciešas.

- Atskatoties uz padarītajiem darbiem, par ko jums pašam cilvēciski ir liels gandarījums un par ko sāp sirds, ka vairāku apstākļu dēļ tos nu nekādi neizdodas paveikt.
- Gandarījums ir par to, ka faktiski gandrīz pabeigtas ir divas ražošanas ēkas Lauktehnikā un Valkas pievārtē – Ķieģeļceplis. Tur būs daudz jaunu darba vietu un lieliski darba apstākļi. Ir prieks, ka uz priekšu virzās ražošanas ēkas būvniecība Kārķos. Tas parāda, ka laukos ir iespējama mūsdienīga ražotne. Liels prieks ir par jauno ģimnāzijas dienesta viesnīcu, kas pilnībā ir sevi attaisnojusi. Jau viss nākamā gada vasaras brīvlaiks ir aizņemts. Šovasar bija reizes, kad visus gribētājus nevarējam nemaz uzņemt. Viesnīcā aprite ir daudzkārt labāka, nekā sākotnēji domājām. Tas pierāda, ka tas bija stratēģiski pareizs lēmums. Gandarījums ir arī par to, ka šogad beidzos esam noasfaltējuši vairākas ielas. Jā, diemžēl ne visas. Ja redzam, kādas ir ielas bagātajā Valmierā, Burkānciemā, mēs esam izdarījuši daudz vairāk. Esmu gandarīts, kādas izskatās abas ģimnāzijas ēkas. Pie mums brauc pieredzes apmaiņā no daudzām Latvijas skolām, skatās un mācās, sakot, ka šis ir izcili labs veids, kā darbi ir paveikti.
Joprojām man ir mūžīgā sāpe par pilsētas ietvēm un daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem, arī lauku ceļiem. Uz jautājumu, kā šos darbus pie šādas valsts finanšu politikas paveikt, atbildes nav. Slikti, ka domes struktūrā strādājošajiem nespējam samaksāt pienācīgu atalgojumu. Ir bēdīgi, ka citreiz, redzot komentārus sociālajās vietnēs, bieži vien vietējie cilvēki uztver par pašsaprotamu tās daudzās labās lietas, kas ir izdarītas. Uz Valku atbrauc bijušie valcēnieši, kuri sen nav bijuši, un brīnās, ka pāris gados izdarīts tik daudz labu lietu. Man šķiet, ka mūždien izteiktās negācijas garīgi nogalina pašu cilvēku. Mēs dzīvojam kolosālā vietā. Ar katru gadu arī pagastos dzīve kļūst labāka, jo tiek darītas labas lietas, ir aktīva kultūras un sporta dzīve. Gribētos, lai vietējie to vairāk novērtē.

- Valkas novadam ir 10 gadu, un arī jūs jau otro sasaukumu novada vadības stūri turat savās rokās. Vai startēsiet 2021. gada pašvaldības vēlēšanās?
- Visticamāk, ka šīs vēlēšanas būs jauno novadu robežās. Vēl gan nezinām, kādās. Protams, ka mani regulāri vilina uz visādiem amatiem Rīgā. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tā bija grūta izšķiršanās, bet, redzot, kā viss notiek, nenožēloju, ka paliku savā novadā. Ja veselība atļaus, noteikti kandidēšu, jo ir uzņemts labs temps, labas lietas ir iesāktas un tikai loģiski būtu tās turpināt.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

“Ziemeļlatvija” uz sarunu aicina Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli

Kategorijas