Viedokļi, viedokļi...

2009. gada 13. jūnijs 10:24

832

Viedokļus paust esot tiesības visiem, arī tad, ja šie viedokļi ir galīgi aplami. Tomēr ir jautājumi, kuru nemitīga atkārtošana kļūst kaitinoša. Tāds ir jautājums par lata devalvāciju.

Nupat Latvijas Bankai vairs nav cita darba, kā no rīta līdz vakaram atkārtot vienu un to pašu - lata kurss netiks mainīts. Bet ar pulksteņa regularitāti tiek uzkurinātas kaislības, apgalvojot pretējo. Kad apkusuši pašmāju prātuļotāji, uzrodas zviedru vai amerikāņu gudreļi, kuri turpina jaukt galvu Latvijas ļaudīm.

Grūti saprast, kāds aprēķins ir Andrim Šķēlem, kurš sācis aicināt valdību uz aplamu rīcību, varētu būt, ka bijušajam politiķim gribas izskatīties gudram tajā gadījumā, ja starptautiskie eksperti piespiestu Latviju veikt šādu finansiālu harakiri.

Devalvāciju mēdz veikt divējādi. Var palaist valūtas kursu brīvā kritienā un var noteikt fiksētu kursa izmaiņu attiecībā pret piesaistes valūtu. Nelaime tikai tā, ka nevienā gadījumā pasaulē ar pirmo mēģinājumu nav izdevies ietrāpīt pareizajā kursā.

Skaidrs, ka devalvāciju var izdarīt tikai Latvijas Banka, un Rimševiča noteiktībai ir nopietns sabiedrotais Repšes personā. Jo Repše jau vairākkārt ir noturējis lata stabilitāti, piemēram, laikā, kad Lavents savu avantūru balstīja uz tenkām par lata devalvāciju. Sapratīsim, ka valsts nav Džordža Sorosa privātfirma, tāpēc runas par bagātības vairošanu ar naudas, proti, asignāciju drukāšanu, šobrīd sāk atgādināt muldēšanu.

Latvijas tirpināšanaMūsu valstij grūti laiki, tāpēc valdības vīriem nākas paciest ne vienu vien pazemojumu, lai tikai bagātie onkuļi piešķirtu agrāk apsolītos aizdevumus. Varam pabrīnīties, kā daudzkārt sarežģītākā situācijā Īslande izkļuva ar mazākiem pazemojumiem, saviem pilsoņiem saglabājot krietni augstāku dzīves līmeni.Nav jāšaubās par galveno: budžeta deficīts 9,2 procenti ir liels, un nauda algām un pensijām kaut kur jādabū.

Gribas salīdzināt ar stāvokli PSRS 1987. gadā, kad strauji kritās cenas naftai. Slepenībā turētais iztrūkums sasniedza 20 procentus, un deficīts tika segts ar asignāciju drukāšanu. Gorbačovs baidījās aiztikt militāros izdevumus, premjers Rižkovs nespēja panākt fiksēto cenu atcelšanu pārtikai, un rezultātā veikalos sāka trūkt maizes. Bet galvenais - Maskavai pasaules bankās, arī SVF, atteica jebkādus kredītus. Tas pasteidzināja PSRS galīgo sabrukumu.

Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc mums kredīti pieejami, un tikai starptautisko ekspertu vīzdegunība mums var likties pārāk pazemojoša.

Savā ziņā Latvijas ekonomikas likstās līdzvainīga Briseles birokrātija, radot mūsu ražotājiem nevienādus konkurences apstākļus. Mūsu politiķiem diplomātiski piedienētu šo faktu starptautiskajiem gudreļiem ierīvēt degunā. Cita lieta ir mūsu ierēdnīšu lielā pārcentība.

Bet globālajā krīzē ir pārāk daudz vaininieku, un varam tikai cerēt, ka pēckrīzes periods mainīs pasaules finansistu domāšanas paradigmu. Finanšu burbuļu taisīšana vairs nebūs pieļaujama.Ir labi, ka mūsu valdība vismaz sākusi domāt par ražošanas attīstību, jo labklājību nerada patēriņa samazinājums, bet ienākumu vairošana.

Mazliet ar smaidu der pieminēt Krieviju, kur Sanktpēterburgā tāpat samazina ierēdņu skaitu. Tur 140 atbrīvoto činavnieku ar ģimenēm izveidojuši dārzkopības kooperatīvu un solās ražot pārtiku gan sev, gan tirgum. Satīriķis Žvaņeckis par to sajūsmināts, jo esot pienācis laiks, lai pilsēta tuvinātos laukiem.

DraudētājiMūsdienās ir viena valsts, kura izskatās pavisam dinozauriska. Tā ir Ziemeļkoreja. Pavisam 22 miljoni iedzīvotāju, armija 1,2 miljoni. Valda diktatoru dinastija, un šai valstij varētu konstitūciju izteikt divos pantos. Pirmais pants: vadonim vienmēr taisnība. Otrais pants: ja vadonim nav taisnība, tad skatīt Pirmo pantu.

Ekonomika ražo ieročus, ieskaitot raķetes un nu jau arī kodolieročus. Iekšzemes kopprodukts divdesmit reižu mazāks nekā Dienvidkorejā (uz vienu iedzīvotāju). Dzīšanās pēc atomieročiem tautu novedusi badā.

Tā ir vienīgā valsts, kas no ārpasaules izolēta pilnīgi. Dzeloņstiepļu žogi pat gar okeāna piekrasti.Ziemeļkorejas draudi pasaulei saskatāmi tās vadoņu neaprēķinātībā. Pagaidām īstus draudus kaimiņvalstīm ierobežo tikai agresīvās valsts tehnoloģiskā atpalicība.

Savulaik no PSRS saņemtās tuvās darbības raķetes nedaudzie korejiešu inženieri, kuri tāpat gatavoti Krievijā, ir pratuši uztaisīt par vidējās distances raķetēm, kurām nav precīzas tēmēšanas ierīču. Korejieši nespēj radīt raķetes trešo pakāpi, jo, lidojumā sakarstot, raķetes priekšgals deformējas.

Tādas ierīces var eksplodēt gaisā vai vienkārši aizlidot "pēc piena". Liekas, ar šīm tehnoloģijām draugus nesteidzas apgādāt arī Irāna, kuras sasniegumi lielāki.

Atomdraudi no Ziemeļkorejas pagaidām nelieli, vairāk jābaidās no tā, ka paši draudētāji vienubrīd var uziet gaisā. Nekādu iespēju šādus militāristus ietekmēt nevienam nav, drīzāk jāvadās pēc senās gudrības, ka ar trakajiem tikai pa labam.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Viedokļi, viedokļi...

Kategorijas