Iecere motivēs ātrāk atgriezties darba tirgū; viedokļi atšķiras

2019. gada 24. septembris 08:37

106

Iecere motivēs ātrāk atgriezties darba tirgū; viedokļi atšķiras

Labklājības ministres Ramonas Petravičas paziņojums par bezdarbnieku balasta izmaksu termiņa un apmēru samazinājumu no nākamā gada sabiedrībā raisījis diskusijas. “Ziemeļlatvijas” veiktajā aptaujā sociālajā tīklā Facebook ministrijas ieceri atbalsta vien 24 procenti respondentu, vairākums, 76 procenti, uzskata, ja jāsaglabā esošā pabalsta apjoms bez darba palikušajiem.

Labklājības ministrijas priekšlikumi paredz līdzšinējo deviņu mēnešu vietā bezdarbnieka pabalstu no 2020. gada maksāt astoņus mēnešus. Pirmos divus mēnešus pabalsts būs 100 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus – 75 procentu apmērā, nākamos divus – 50 procentu, bet pēdējos divus – 45 procentu apmērā.
Pēc ministres sacītā masu medijiem, izmaiņas bezdarbnieku pabalsta izmaksā, iespējams, motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū, jo trūkst darba roku. Plānotais ieguvums valsts budžetā būs 12 miljoni eiro, kas ļaus papildu naudu novirzīt pensiju indeksācijai.
Laikraksta “Ziemeļlatvija” Facebook lapā pie šīs tēmas sociālā tīkla lietotāja Alita Plūksna raksta: “Un ļoti prātīgi! Domājoši cilvēki, kuri grib strādāt, nekad tik ilgi nesēž uz pabalsta un arī nav izdevīgi jau tagad. Trīs mēneši augstākais, pēc tam par tādu naudu nav iespējams rēķinus nomaksāt. Šeit es domāju cilvēkus, kuri ir starpposmā starp jaunu darbavietu, un nerunāju par cilvēkiem, kuriem ir kādas slimības, kas prasa ilgāk izmantot visas iespējas saņemt pabalstu vai “profesionāliem” bezdarbniekiem.”
Jāpiebilst, ka visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža šobrīd pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Statistika liecina, ka vidēji bezdarbnieka pabalsts tiek izmantots četrarpus mēnešus.

Viedokļi
Kā vērtējat Labklājības ministrijas ieceri no 2020. gada samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas apmēru un termiņu?

Ervins Labanovskis, uzņēmējs, izveidoja zīmolu “BIRZĪ”:
- Labklājības ministrijas iecere saīsināt bezdarbnieka pabalsta termiņu no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem, kā arī samazināt tā apjomu nopietni kaitēs strādājošo labklājībai un ekonomikas stabilitātei.
Valdība runā par visu laiku lielāko budžetu, tomēr atkal un atkal dzirdam draudus samazināt sociālās garantijas. Vispirms Izglītības un zinātnes ministrija izlēma pārtraukt apmaksāt sākumskolēnu pusdienas un tagad Labklājības ministrija gatavojas atstāt cilvēkus, kas jau tā ir ļoti nedrošā situācijā, vēl neaizsargātākus.
Tas ir it sevišķi dīvaini arī tādēļ, ka gan Jaunā konservatīvā partija, gan “Attīstībai/Par” priekšvēlēšanu diskusijās ir iestājušās par nabadzības samazināšanu. Savukārt premjera partija “Vienotība” pat pasludinājusi to par savu prioritāti. Tiesa “Vienotība” jau gadiem šajā jautājumā nodarbojas tikai ar darbības imitāciju vai pretēju rīcību, piemēram, nodokļu politikā vai kopā ar savu jaunbiedri Andu Čakšu, virzot veselības aprūpes reformu, kas sadalītu sabiedrību divās grupās.
Vēl būtu diskutējams lēmums, ka, lai veicinātu bezdarbniekus ātrāk atgriezties darba tirgū, būtu samazināts pabalsta saņemšanas laiks, bet ne summa, to sadalot uz astoņiem mēnešiem. Tādējādi kopējais naudas apjoms nemazinātos, bet toties mazinātos birokrātiski izdevumu pabalstu administrēšanā. Taču šobrīd sanāk tā, ka valsts ir izdomājusi samazināt sociālās garantijas, bet nodokļus vēlas iekasēt tajā pašā apjomā. Diez vai tas var veicināt sabiedrības vēlmi maksāt nodokļus.
Bezdarbnieki ir viena no sabiedrības grupām, kas visvairāk pakļauta nabadzības riskam. 2017. gadā tādi bija 59,5% bezdarbnieku, un pēdējos gados statistika pasliktinājusies.
Zems bezdarbnieka pabalsts var arī veicināt to, ka cilvēki turpina strādāt sliktos apstākļos, baidoties palikt bez ienākumiem. Ne mazāk svarīgi – laikā, kad tiek runāts par iespējamu ekonomisko lejupslīdi, bezdarbnieka pabalsts ir arī būtisks stabilitātes rīks, kam jānodrošina, ka ekonomisko grūtību dēļ nesamazinās sabiedrības pirktspēja un

nesākas uzņēmumu bankrotu ķēdes reakcija. Mums jābūt tālredzīgiem, lai neatkārtotos tas “veiksmes stāsts”, kura dēļ Latviju jau pametuši vairāki simti tūkstoši cilvēki.

Erna Pormeistere, vairāk nekā divdesmit gadus vadījusi Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāli, tagad devusies pensijā:
- Atbalstu Labklājības ministrijas ieceri. Taču, ilgus gadus esot šajā amatā un tiekoties ar bezdarbniekiem, uzmanība jāpievērš vēl citām būtiskām lietām, kas palīdzētu efektīvāk pārraudzīt naudas izlietojumu.
Bezdarbniekus var iedalīt divās daļās – vieni, kas grib strādāt un būs ieinteresēti ātrāk atgriezties darba tirgū, un otri, kas negrib un negribēs strādāt. NVA speciālistiem vairāk jāstrādā ar tiem cilvēkiem, kuri labprāt “dzīvo” uz pabalstiem, kā arī izmanto kursus, iegūstot kvalifikāciju un stipendiju, bet nav ieinteresēti strādāt. Jāveic liels darbs un jāmēģina atgriezt darba tirgū. Jāmeklē efektīvākas metodes, citādāk dažādās programmās pieejamie resursi izmantoti veltīgi. Apmācības un pārkvalifikācija ir kvalitatīvas, nauda uz vienu bezdarbnieku ir liela, bet kāda ir atdeve? Ilgstošie bezdarbnieki iet no vieniem kursiem uz nākamajiem. Saka jau, ka zināšanas cilvēkam neviens nevar atņemt, bet svarīgi ir tās ne tikai iegūt, bet arī likt lietā. Piemēram, Vācijā, bezdarbniekiem nav izdevīgi ilgstoši palikt bez darba. Tur par nevieniem kursiem stipendiju nemaksā.
Savulaik aģentūra piedāvāja bezdarbniekiem iziet šofera kursus, ja darba devējs deva rekomendāciju un izziņu par to, ka pēc vadītāja apliecības iegūšanas cilvēks tiks pieņemts darbā. Vai tas tā bija realitātē un uz cik ilgu laiku – šādas informācijas mums nebija, trūkst saiknes un dialoga ar darba devējiem. NVA patiešām ir daudz un dažādu kursu, lai sagatavotu labus speciālistus, taču darba devējiem ir jābūt ieinteresētiem sadarbībai, lai kopīgi mazinātu bezdarbu.
Ja atgriežamies pie temata par ieceri samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru un termiņu, tad bezdarbniekiem, kuri nav ieinteresēti ilgstoši būt šajā statusā, paiet līdz trijiem mēnešiem, kamēr atrod jaunu darbu. Jāņem vērā, ka darba devēji rīko konkursus uz vakantajām vietām, tad paiet vēl laiks, līdz tos izskata. Domāju, ka, samazinot pabalstu no deviņiem uz astoņiem mēnešiem, daļai liks sarosīties. Jādomā ir ne tikai par sevi, bet arī valstiski, lai, piemēram, būtu lielākas pensijas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Iecere motivēs ātrāk atgriezties darba tirgū; viedokļi atšķiras

Kategorijas