Apvienošana ar Valku nokaitinājusi Rūjienas uzņēmējus; kopā ar naukšēniešiem viņi brīdina par autoceļu bloķēšanu

2019. gada 24. septembris 11:30

3666

Apvienošana ar Valku nokaitinājusi Rūjienas uzņēmējus; kopā ar naukšēniešiem viņi brīdina par autoceļu bloķēšanu

Rūjienā daudzi cilvēki sarunās piesauc Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa vārdu apmēram no sērijas – “Krauklis nāk”.

Tas ir mans pirmais secinājums, ko iegūstu, aizbraucot uz šo latvisko mazpilsētu vistālāk Latvijas ziemeļos, lai noskaidrotu, ko vietējie iedzīvotāji domā par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, kuras kartē Rūjienas novads iezīmēts kopā ar Valkas, Naukšēnu un Strenču novadiem un ar centru Valkā.

Krauklis atstāšot Rūjienu pliku un nabagu?

Tik traki, ka rūjienieši ar Valkas novada pašvaldības vadītāju baidītu savus bērnus, vēl nav, bet kopējā noskaņa ir viennozīmīga. Ar Valkas novadu Rūjienas novads, kas ir Rūjienas pilsēta un Jeru, Vilpulkas, Lodes un Ipiķu pagasti, nevēlas apvienoties, jo ar Valkas pusi rūjieniešiem nav nekā kopīga, viņu ceļi ved galvenokārt Valmieras virzienā, turklāt Rūjienā par Valku izveidojies priekšstats kā par trūcīgu pašvaldību, kurai pašai savu kredītsaistību un problēmu pietiek un kura vēl citus novadus var paraut sev līdzi lejā.

“Lai Krauklis mums pievienojas, bet, ja Valka paliks centrs, mēs būsim pliki un nabagi. Visu paņems Krauklis,” šerpi “Ziemeļlatvijai” noteic kāda rūjieniete labākajos gados, savu vārdu gan neatklājot.

Ja nu tomēr reformas rezultātā būs jāzaudē pēdējos 10 gados izdzīvotā patstāvība, tad Rūjiena ir par pievienošanos Valmierai, ar kuru kopā gadu desmitiem ilgi atradās vienā rajonā. Klusāk un mazākā cilvēku lokā sadzirdams vēl kāds cits variants – veidot pašiem savu Ziemeļlatvijas pierobežas novadu kopā ar Naukšēniem un Mazsalacu, bet, redz, lieta esot tāda, ka mazsalacieši skatoties Valmieras virzienā. Sastopu arī tādus vietējos, kam pret apvienošanos ar Valku iebildumu nav, bet tādu vismaz manā ceļā pagadījās ļoti ļoti maz.

Rūjiena sevi pozicionē kā zaļo kultūras un mākslas pilsētu, un tāda tā pirmajā brīdī iebraucējam arī šķiet, – mierpilna, klusa un zaļa, taču gaidāmā novadu reforma nolobījusi virsējo slāni, atklājot rūjieniešu karstasinīgo rakstura pusi. Bez cīņas viņi reformas bīdītājai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), negrasās padoties. Pēc uzņēmēju iniciatīvas septembra pirmajā nedēļā sākās un līdz 20. septembrim ilgst parakstu vākšana par tēmu, kas rezumēta īsi un kodolīgi: “Mēs, Naukšēnu un Rūjienas novadu iedzīvotāji, ar saviem parakstiem apliecinām, ka esam kategoriski pret šo abu novadu apvienošanu ar Valkas novadu.” Savāktos parakstus iesniegs VARAM. Līdz šās nedēļas sākumam pret Rūjienas un Naukšēnu novadu iekļaušanu Valkas novadā jau bija parakstījušies 2480 iedzīvotāji. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, uz šā gada 1. jūliju Rūjienas novadā ir 5053 iedzīvotāji, Naukšēnu novadā – 1840.

“Es parakstīšos, jo arī esmu pret,” “Ziemeļlatvijai” jau parakstu vākšanas sākumā savu nostāju neslēpa bijusī skolotāja, titula “Rūjienas Goda pilsonis” īpašniece Dzintra Gulāne. “Pirmkārt, mums ar Valkas novadu nav nekādu kopīgu tradīciju. Otrkārt, Valkas novads nav turīgs, un man ir bažas, ka Rūjienas nauda tiks tērēta Valkai, un Rūjiena zaudēs,” piebilst rūjieniete.

Līdzīgi iebildumi ir vēl citiem uz ielas uzrunātajiem Rūjienas iedzīvotājiem, taču uzņēmuma SIA “Rūjienas saldējums” īpašnieks un vadītājs Igors Miezis, kurš ir par novadu ar centru Rūjienā, sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic, – cilvēku emocijās ir jāklausās pēc iespējas mazāk, jo cilvēki, izsakot savus viedokļus, ir emocionāli, tāpēc vērā jāņem saimnieciski aprēķini un loģika.

Politiskas prostitūtas vai neprašas? Uzņēmēji dusmojas

Saimnieciski ikdienā pieraduši domāt uzņēmēji, un te nu atšķirībā no dažiem citiem novadiem, piemēram, Raunas, kur vairāki uzņēmumu īpašnieki man teikuši, ka viņu darbā no novada nosaukuma nomaiņas nekas nemainīsies, Rūjienas pusē ir cita situācija. Jau pieminēto parakstu vākšanu veic Rūjienas un Naukšēnu novadu uzņēmēji. Šis process uzticēts augkopības uzņēmuma SIA “Saktas ZS” valdes priekšsēdētājam Jurģim Krastiņam, kurš ir arī Rūjienas novada Jeru pagasta cūkkopības uzņēmuma SIA “Kunturi” valdes priekšsēdētājs un SIA “Naukšēni” izpilddirektors.

Rūjienas un Naukšēnu novadu lielākie nodokļu maksātāji arī pilnvaroja Jurģi Krastiņu pārstāvēt viņus šo otrdien, 17. septembrī, notikušajā Ministru kabineta sēdē un paust viņu viedokli – proti, to, ka viņi ir kategoriski pret Rūjienas un Naukšēnu novadu iekļaušanu apvienotajā Valkas novadā. Ja tiks apstiprināts šobrīd VARAM piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis, kurā Rūjienas un Naukšēnu novadus paredzēts iekļaut Valkas novadā, rūjienieši un naukšēnieši ir gatavi iesaistīties daudz radikālākās akcijās, piemēram, autoceļu bloķēšanā un demonstrāciju un piketu rīkošanā pie Ministru kabineta un Saeimas.

Kā runasvīrs Jurģis Krastiņš nav izvēlēts nejauši, jo viņš ir mērķtiecīgs cilvēks, kurš uzņēmējdarbībā sasniedzis daudz. “Kunturu” produkciju zina daudzviet Latvijā. Uzņēmuma pamatdarbība ir cūkgaļas ražošana ar pilnu ražošanas ciklu no sivēnu audzēšanas (saimniecībā ir 5000 cūku) līdz svaigas, atdzesētas un sadalītas, kā arī maltas un kūpinātas cūkgaļas realizācijai. Varbūt mazāk zināms ir daudznozaru uzņēmuma SIA “Naukšēni” vārds, taču arī šim uzņēmumam ir lieli plāni – tas ceļ jaunu fermu, kur pirmajā kārtā vieta būs 500 govīm, bet perspektīvā – vienam tūkstotim. Pienu “Naukšēni” pārdod uzņēmumam “Food Union” un igauņiem, jo Igaunija ir tuvu.

Rūjienu un Naukšēnus šķir tikai daži kilometri, tāpēc Jurģis Krastiņš katru dienu paspēj pabūt abos novados, satiek daudz cilvēku un tieši sarunās dzirdētie viedokļi uzņēmēju pamudinājuši uzsākt parakstu vākšanu, protestējot pret pievienošanu Valkas novadam. Uz pirmo tikšanos Rūjienā atnākuši teju 30 uzņēmēji, un visi esot pret reformu tādā izpildījumā.

“Tas, kas šo novadu karti zīmējis, ir vai nu politiska prostitūta, vai arī neko nesaprot no tā, ko dara, jo nav nekādas loģikas un ekonomiska pamatojuma Valkai būt par Rūjienas centru. Taču Vents Armands Krauklis ir biežs viesis valdībā. Tāpat kā zooloģiskajā dārzā prezidentu ievēlēja, tā arī velkam novadu robežas kartē. Tur ir netīra politika, tāda sarunāšana, lai tikai kāds noturētos krēslā,” skarbs savā viedoklī ir Jurģis Krastiņš.

Uzņēmējs uzsver, ka Rūjienas novadam ar Valkas novadu nav nekādas saiknes. Iedzīvotājiem un uzņēmējiem centrs ir Valmiera, kuras virzienā arī notiek visa plūsma. Viņš pats Valmierā ir divas vai trīs reizes nedēļā, bet Valkā nav bijis jau kādu gadu un arī tad tikai izbraucis cauri, jo galamērķis bijusi Igaunija.

“Man neko no pašvaldības nevajag, tāpēc man it kā būtu vienalga, kur atrodas novada centrs, taču iesaistīties liek veselais saprāts. Kāda jēga no centra Valkā, ja mūsu novadu cilvēkiem ikdiena un visa plūsma ir Valmieras un Rīgas virzienā? Lai Krauklis pats izstrebj savu no izšķērdīgas dzīves savārīto putru, nevis velk līdzi lejā Rūjienu. Manuprāt, loģisks novads veidotos vecā Valkas rajona robežās ar centru Smiltenē, jo Smiltene ir augšupejoša pilsēta, Valka – lejupejoša,” savu viedokli pauž Jurģis Krastiņš.

Kopumā administratīvi teritoriālās reformas ideju par lielāku novadu veidošanu uzņēmējs atbalsta, jo uzskata, ka Latvijai vajag stiprus reģionālos centrus un lielākas pašvaldības, kas paver lielākas iespējas attīstībai un līdzekļu saimnieciskākai izmantošanai, tikai ir jāievēro loģika novadu veidošanā un cilvēku jau iemītās taciņas.

“Rūjienā nekad nebūs tā kā Valmierā, un arī nevajag,” nosaka Jurģis Krastiņš.

Ja iet līdz galam, partijai jāuzņemas atbildība

Arī SIA “Rūjienas saldējums” īpašnieks uzņēmējs Igors Miezis domā līdzīgi. Viņaprāt, administratīvi teritoriālā reforma ir vajadzīga, jo Latvijai vajag efektīvāku un koncentrētāku valsts pārvaldi.

“Rūjienas saldējuma” vārds komentārus neprasa, ja nu vienīgi piebildi, ka šis uzņēmums ir viens no Rūjienas atpazīstamības zīmoliem un šogad – arī viens no Vidzemes veiksmes stāstiem. Proti, pirms trijiem gadiem “Rūjienas saldējums” spēra drosmīgu soli un, paplašinot noietu eksporta tirgos, veiksmīgi uzsāka jaunas saldējumu sērijas “Mini Melts” ražošanu, kā pagatavošanai nepieciešamā tehnoloģija ir unikāla Latvijā. Tagad SIA “Rūjienas saldējums” šo našķi eksportē uz daudzām Eiropas valstīm. Izstādē “Riga Food 2019”, kur šomēnes paziņoja un apbalvoja Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētājus, jauno produktu grupā “Saldējums” 1. vietu un “Riga Food 2019” zelta medaļu ieguva tieši SIA “Rūjienas saldējums” ražotais saldējums “Mini Melts” ar melleņu garšu.

Ar uzņēmumu “Rūjienas saldējums” Rūjienas novadā rēķinās – gan kā ar atpazīstamības zīmolu, gan kā ar nodokļu maksātāju un darba devēju. Tāpēc vaicāju Igoram Miezim, ko viņš domā par šobrīd rūjieniešiem piedāvāto novadu reformas variantu. Uzņēmēju sapulcē “Rūjienas saldējuma” vadītājs nepiedalījās, jo nav vietējais, viņš dzīvo Stopiņu novadā, kas iekļaujas Rīgas plānošanas reģionā. Taču savs viedoklis par reformu Igoram Miezim ir.

“Ja man būtu jāatdod sava balss, es to atdotu par to, ka Rūjienai ir jābūt novada centram, jo šajos 10 gados, ko esmu pavadījis Rūjienā kā uzņēmējs, redzu, ka lietas iet tikai uz augšu. Man patīk, kā strādā vietējā vara. Savukārt Valmierai ir savas lietas. Piekrītu viedoklim, kas Rūjienā izskanējis no zinošiem cilvēkiem, ka tad (pievienojoties Valmierai – redakcijas piezīme) mēs būsim malējs novads, priekš kura nekad nepietiks laika izdiskutēt akūtos jautājumus, kas mums sāp. Par Valku es zinu ļoti maz. Pirms tautai piedāvāt tādu apvienošanās modeli kā Rūjiena pie Valkas, vispirms ir jāizstāsta cilvēkiem, kāpēc tā un kas būs tālāk, nevis jānomet priekšā kuluāros izstrādāts plāns. Ja tomēr ir izdarīts pamatīgs darbs, ja speciālisti ir analizējuši situāciju un tajā iedziļinājušies, un Pūces kungs (VARAM ministrs Juris Pūce – redakcijas piezīme) ir pārliecināts par to, ko dara, tad es ieteiktu viņam iet līdz galam pāri visām emocijām un ņerkstēšanām, taču tad arī uzņemties par to politisku atbildību, un ne tikai viņam, bet arī viņa partijai (“Attīstībai/Par!”– redakcijas piezīme). Un vēl domāju, – Latvijas politiski ekonomiskajā situācijā visvairāk ļaunuma nodara politiskie karjeristi, nevis politiskie saimnieki. Mums Latvijā vajag saimnieciski domājošus cilvēkus, arī pašvaldībās,” uzsver I. Miezis.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Apvienošana ar Valku nokaitinājusi Rūjienas uzņēmējus; kopā ar naukšēniešiem viņi brīdina par autoceļu bloķēšanu

Kategorijas