Rūjiena sola cīnīties līdz galam

2019. gada 24. septembris 12:10

2189

Rūjienas novada dome līdz šim nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) trīs vēstules, kurām ir viens konteksts, – rūjienieši prasa pamatojumu tam, kāpēc viņu novadu gaidāmajā administratīvi teritoriālajā reformā plānots pievienot Valkas novadam, ar kuru Rūjienas novadam nav nekādu darīšanu, ļaužu plūsma notiek Valmieras virzienā, kur daudziem rūjieniešiem ir darbs, bērniem – skolas un interešu izglītības nodarbības, kā arī tiek kārtotas citas darīšanas.

“Nevienu atbildi uz mūsu uzdotajiem jautājumiem neesam saņēmuši,” “Ziemeļlatvijai” intervijā teic Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins.

Uzklausa, bet nesadzird

Pēc mūsu sarunas paiet nedēļa, un atkal rūjieniešu viedoklis netiek uzklausīts, – šoreiz jau otrdien, 17. septembrī, notikušajā Ministru kabineta sēdē (MK), kas apstiprinājis VARAM sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”, kurā līdzšinējo 119 administratīvo teritoriju vietā piedāvāts 36 administratīvo teritoriju modelis un kurā viss ir pa vecam, ar tādu pašu novadu karti, kāda jau tika prezentēta sabiedrībai un pašvaldībām.

Lielākā cīņa un diskusijas par novadu robežām būs Saeimā, “Ziemeļlatvijai” norāda ne viens vien pašvaldības vadītājs. Tam piekrīt arī Guntis Gladkins. “Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu uzticēties (administratīvi teritoriālās reformas virzītājai VARAM – redakcijas piezīme) un turpināt novadu reformu. Tālāk jautājumu dos uz Saeimu, un tur būs lielākā cīņa. Mēs tagad nedarīsim neko, taču tad, kad Saeimā notiks debates, tad jāsāk rīkoties. Manis uzrunātās politiskās partijas pateikušas, ka atbalstīs bijušā Valmieras rajona robežas, ja vien nelems citādāk, kas attiecas uz Rūjienas atsevišķu piedāvājumu kā pierobežas novadu. Bet variantu pie Valkas izslēdzam. Ja mums nav pašiem sava novada, tad mūsu virziens ir tikai un vienīgi pie Valmieras, “ uzsver G. Gladkins.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai Saeimā jāiesniedz līdz šā gada 1. decembrim.

Pašvaldību viedoklis MK sēdē 17. septembrī tika uzklausīts, bet ne sadzirdēts, rezumē Latvijas Pašvaldības savienība (LPS) un plašsaziņas līdzekļiem, arī “Ziemeļlatvijai” izplatītajā paziņojumā uzsver, ka pret ziņojuma “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu” tālāku virzību iebilst gan LPS, gan liela daļa pašvaldību. Uz MK sēdi bija pieteikušies un viedokli pauda Rūjienas, Alojas, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Kandavas, Naukšēnu un Priekules novadu domju priekšsēdētāji un uzņēmēju pārstāvji, arī Rūjienas un Naukšēnu novadu uzņēmējs Jurģis Krastiņš, bet MK tik un tā nolēma atbalstīt ziņojuma projektu.

LPS ir vairāki iebildumi par šo ziņojumu un administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, arī tāds, ka netiek sniegtas atbildes, kāpēc jāreformē sekmīgu pašvaldību robežas, kā tiks novērsts nomales efekts, nav veikti aprēķini par reformai nepieciešamo budžeta izdevumu pieaugumu. No administratīvi teritoriālā iedalījuma ziņojuma nav skaidrs, kā reforma ietekmēs pašvaldību saistības un kā tiks realizētas citas reformas – skolu un izglītības reforma, veselības jomas reforma, ceļu sakārtošana un citas, informē LPS.
“Esam pierobeža, viens no mazajiem Latvijas novadiem, un ar iestrādēm sadarbībai ar citiem novadiem, nevis ar Valku. Celiņus ierīkojam tur, kur staigā cilvēki. Rūjienā cilvēku plūsmai ir gadiem ilgi izveidojusies tradīcija Valmieras virzienā. Kāpēc mums pēkšņi būtu jābrauc uz Valku?” atkal un atkal atkārto Rūjienas novada mērs.

Tikai pēc sērkociņiem nebrauciet!

Rūjienai kā novadam ar salīdzinoši mazu iedzīvotāju skaitu tāpat ir savas problēmas, piemēram, daudzi rūjienieši strādā Valmierā, bet vietējiem uzņēmumiem trūkst darbaroku. Vakances Rūjienā ir sociālās aprūpes centros, pašvaldībā, uzņēmumā “Rūjienas saldējums” un citur. Ieskatoties Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā, redzams, ka, piemēram, SIA “Liepkalni” meklē konditoru, solot bruto algu no 1010 līdz 1300 eiro, bet cits vietējais uzņēmums sola vēl lielākas algas betonētājam un būvdarbu vadītājam (1500 līdz 2000 eiro).

“Mums ir darbaspēka trūkums visās jomās,” atzīst G. Gladkins un cer, ka perspektīvā tiem rūjieniešiem, kuri aizgājuši no dzimtās pilsētas, apniks dzīve lielpilsētās un viņi atgriezīsies Rūjienā.

Par novadu reformu savs viedoklis, visticamāk, ir katram rūjienietim. Divas manis Rūjienā uz iela uzrunātas kundzes labākajos gados pat sāk kaismīgi diskutēt savā starpā, kas viņu pilsētai būtu labāk, un beigās paliek vienisprātis par to, ka lieli novadi ir vajadzīgi, proti, jo lielāka pašvaldība, jo labāk, – tad novadā nāks iekšā uzņēmēji un būs attīstība, tikai jautājums, ar kuru kaimiņu kopā būtu labāk, ar Valmieru vai Valku.

“Nekādā gadījumā ar Valku, jo tā nav mūsu tradīcija,” teic Rūjienas izstāžu zāles vadītāja un pilsētas gide Līga Siliņa . “Uz Valku “iet” trīs pustukši autobusi, bet uz Valmieru – 10– un pilni. Daudzi rūjienieši strādā Valmierā. Tos kaimiņus jau esam piedzīvojuši, tur ir zināmi cilvēki un arī rūjieniešu Valmierā ir daudz,” viņa argumentē savu viedokli.

Neskatoties uz novadu reformas izraisītajām emociju vētrām, rūjienieši sevi raksturo kā atsaucīgus un viesmīlīgus cilvēkus un labprāt uzņem ciemiņus.

“Tikai pēc sērkociņiem uz Rūjienu nebrauciet!” pajoko Līga Siliņa. Rūjienas apskatei vajagot vairāk laika, jo viņa varot novadīt trīs stundu ilgu ekskursiju, parādot, ar ko pilsēta bagāta: divām izstāžu zālēm, baznīcu ar 13 pieminekļiem un skulptūrām, katru ar savu stāstu, tai skaitā ar trijiem tēlnieka Kārļa Zemdegas darbiem.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Rūjiena sola cīnīties līdz galam

Kategorijas