Vaira Beikmane: „Vasarā nakti var pārlaist parkā uz soliņa. Kur ziemā?”

2009. gada 11. jūnijs 09:56

4205

Vaira Beikmane: „Vasarā nakti var pārlaist parkā uz soliņa. Kur ziemā?”

„Ziemeļlatvija" saņēma vijciemietes Vairas Beikmanes vēstuli, kurā viņa stāsta par savu nedzirdīgo brāli. Pēc īrētās dzīvesvietas nojaukšanas pensionāram nebija kurp doties. Amatpersonām viņa liktenis ir vienaldzīgs. Asu kritiku vēstulē izpelnās Smiltenes domes priekšsēdētājs un sociālie darbinieki.

„Rakstu jums ar lielu satraukumu, jo nevaru klusēt par Smiltenes domes darbinieku necilvēcīgo rīcību. Ainārs Mežulis un Uldis Rudzītis nepilda cilvēkiem dotos solījumus. Bija nedzirdīgo biedrības māja Dakteru ielā 2, kurā dzīvoja dzirdes invalīdi. Un ilgus gadus arī Antons Spakovičs.

Bijusī nedzirdīgo kluba vadītāja Dzintra izsvieda cilvēkus uz ielas bez brīdinājuma, kaut arī nebija beidzies īres līgums. Noveda cilvēku izmisumā. Nervu sabrukums darīja savu, nācās veselu gadu ārstēties. Visus dokumentus iesniedzām domē, bet izrādās, ka to vairs nav.

Domes juriste un sociālā darbiniece solījās risināt jautājumu par dzīvesvietu. Bet nekas netiek darīts. Baro tikai ar solījumiem," vēstulē raksta Antona māsa V. Beikmane.Viņa ir izmisusi, jo cilvēks, kurš esot godprātīgs, sabiedrisks un nedzer, palicis uz ielas un viņam neviens nepalīdz.

Sieviete vēstulē raksta, ka pēc mājas nojaukšanas Nedzirdīgo savienībai telpas ierādītas Gaujas ielā 28, kur visa māja atvēlēta vadītājai un tulkam. Pavisam piecas istabas. Citiem vietas tur neesot. „Tā nu dzirdes invalīdi klīst, kur nu kurais. Dome neliekas ne zinis. Risinājuma nav.

A. Mežulis tik bārsta solījumus un raujas atkal pie treknās siles. Būtu vismaz vienu sociālo māju Smiltenē atvēris, lai cilvēkiem ir kur dzīvot. Kā viņi tur domē strādā, kā var pazust dokumenti, kas izšķir cilvēka likteni. Cik ilgi vēl dome ņirgāsies par dzirdes invalīdiem," izmisuma pilna ir sieviete.

Viņa vēlāk „Ziemeļlatvijai" telefonsarunā raudot stāsta, ka brāli paņēmusi pie sevis. Tomēr arī tas nav viegli. V. Beikmane, kura pati ir invalīde, dzīvo meitas mājā, kur ļāvusi apmesties arī brālim. Sievietes meita devusies peļņā uz ārzemēm, lai spētu uzturēt dzimtenē palikušos bērnus, palīdzētu mātei. Pensionāre knapi spēj izteikt vārdos, cik nevajadzīgs pasaulei jūtas viņas brālis.

Latvijas Nedzirdīgo savienības Smiltenes reģionālās biedrības zīmju valodas tulce Aiva Šilinska apliecina, ka pēc palīdzības iepriekš minētie cilvēki, kā arī vēl citi nedzirdīgie vērsušies Smiltenes pilsētas domē. Palīdzība meklēta arī privāti.

"Skatījos avīzītē sludinājumus, bet neviens jau negrib ņemt nedzirdīgu cilvēku. Tagad mantas stāv garāžā. Cilvēks ir nelaimīgs. Es nekādā ziņā negribētu laist projām brāli, bet, kad atbrauc meita ar bērniem, vietas visiem nepietiek. Brālis savā mūžā nevienu skaņu nav dzirdējis. Cik nu es esmu iemācījusi runāt. Te bez manis viņam nav ar ko parunāties. Smiltenē bija savējo vidū. Vai tad viņam bija jānomirst jau jaunībā?" izmisumā ir V. Beikmane.

Pirms 6. jūnija Pašvaldību vēlēšanām priekšvēlēšanu programmā Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš ar A. Mežuli priekšgalā solīja, ka būtiska šobrīd ir palīdzība grūtībās nonākušajām ģimenēm, veciem cilvēkiem un vientuļiem novada iedzīvotājiem. Runa ir par sociālo palīdzību - tā rakstīts programmā. Maksimāli palīdzēt veciem un vientuļiem cilvēkiem saistībā ar veselības aprūpi, komunāliem pakalpojumiem un citām lietām.

Lai gan A. Spakovičs pagaidām atrodas Valkas novada Vijciema pagastā, līdz šim dzīvoja Smiltenē. Tikai vienā brīdī viņam te vairs nebija kur palikt. Mēģinājām skaidrot, vai tiešām Smiltenes dome ir tik vainīga, kā vēstules autore uzskata.

Izrādās, ka likums pašvaldībai nemaz neļauj sniegt tādu palīdzību, kā vēlas, un pieprasa no Mežuļa un sociālajiem darbiniekiem nedzirdīgais pensionārs un viņa māsa. Vīrietis arī nav maznodrošinātas personas statusā.

Smiltenes pilsētas domes juriste Sanita Mickeviča, izlasot sievietes vēstuli, neizprot, kādi tieši dokumenti esot pazuduši. Visi A. Spakoviča iesniegumi ar tiem pievienotajiem dokumentiem glabājas domē. "Ziemeļlatvija" ar dokumentiem iepazinās. S. Mickeviča norāda, ka īres līgums ar A. Spakoviču bija terminēts - līdz 2007. gada 31. decembrim.

Tā kā bija nepieciešamība atbrīvot īrētās telpas ātrāk, pašvaldība 2007. gada 10. jūlijā nosūtījusi A. Spakovičam brīdinājumu par dzīvojamās telpas Dakteru ielā 2 īres līguma izbeigšanu saistībā ar ēkas Smiltenē, Dakteru ielā 2, nojaukšanu. Īres līgums tiek izbeigts ar 2007. gada 1. augustu.

Dokumentā norādīts, ka A. Spakovičam tiek piešķirta cita līdzvērtīga dzīvojamā telpa sabiedriskās organizācijas "Emmaus Smiltene" telpās. Zīmju valodas tulks piebilst, ka telpas nu nekādi nevarot uzskatīt par līdzvērtīgām.

Dzirdes invalīds 2008. gada 16. maijā vērsies domē ar iesniegumu par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. S. Mickeviča iepazīstina arī ar 2009. gada 30. marta domes lēmumu par atteikumu atzīt Antonu Spakoviču par tiesīgu saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.

"Ja persona uzskatīja, ka pieņemtais lēmums nav tiesisks, tā šo Smiltenes pilsētas domes pieņemto lēmumu varēja administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā," skaidro juriste.

Valkas rajona padomes jurists Viesturs Zariņš skaidro, ka saistībā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu tās īpašniekam pašam būtu jāierāda dzīvojamā telpa A. Spakovičam. "Īpašniekam par īres līguma laušanu saistībā ar ēkas nojaukšanu īrniekiem jāpaziņo trīs mēnešus iepriekš. Un pēc likuma par Dzīvojamās telpas īri 28.3. pantu īpašniekam jāatrod attiecīgi līdzvērtīga telpa īrniekiem.

Vīrietis var vērsties pret īpašnieku. Jebkurā gadījumā pašvaldībai ir jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā. A. Spakovič nav to personu lokā, kurām būtu priekšroka dzīvokļu saņemšanā no pašvaldības, bet liela nozīme ir tam, ko paredz attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi," stāsta V. Zariņš.

Domes priekšsēdētājs A. Mežulis uzskata, ka Latvijas Nedzirdīgo savienībai vajadzētu izrādīt lielāku interesi par saviem biedriem. "Viņi liek avīzē sludinājumu, ka pārdod vairākas mājas Smiltenē. Tajās varētu izmitināt šādus cilvēkus," norāda A. Mežulis.

Kamēr nedzirdīgie klīst kur nu kurais, tikmēr Latvijas Nedzirdīgo savienība 11., 16. un 18. aprīļa "Ziemeļlatvijā" ievieto sludinājumu, ka pārdod mājas Smiltenē. Pavisam trīs. Uzzinājām, ka sākotnēji pārdošanā bijušas piecas ēkas. Vienu nopirkuši vairāki nedzirdīgie, bet otrā ir biedrības telpas.

"Ziemeļlatvijai" Latvijas Nedzirdīgo savienības vadītāja Arnolda Pavlina komentāru izdevās iegūt tikai pēc raksta nodošanas iespiešanai. Viņa viedokli publicēsim sestdien, 13. jūnija laikrakstā.

Katrai šādai lietai ir juridiskā puse un tikai tiesa var dot slēdzienu, kas ir īsti likumīgi vai nelikumīgi, bet pastāv arī morālā puse un, iespējams, kāds, izlasot šī cilvēka bēdu stāstu var ko reālu piedāvāt, lai palīdzētu dzirdes invalīdam dzīvot mazliet laimīgāk.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vaira Beikmane: „Vasarā nakti var pārlaist parkā uz soliņa. Kur ziemā?”

Kategorijas