Vai vajadzīga dzīvnieku kapsēta?

2019. gada 8. oktobris 09:35

224

Daudziem kaķu un suņu saimniekiem četrkājainais draugs ir kā ģimenes loceklis. Taču pienāk brīdis, kad mīlulis aiziet citos medību laukos un tad saimniekam jādomā, kā rīkoties un kādas formalitātes jākārto, kur un kā savu mīluli apglabāt. Mūsdienās dažviet Latvijā ir iespēja savu četrkājaino aizgājēju apglabāt civilizēti, guldot to zemē speciāli šim mērķim ierīkotās dzīvnieku kapsētās. “Ziemeļlatvija” skaidroja, kā to izdarīt mūsu pusē.

Ierosmi pievērsties šai tēmai radīja aizvadītajā nedēļā Gulbenes novada laikraksta “Dzirkstele” interneta vietnē www.dzirkstele.lv publicētā informācija par to, ka Gulbenē ir ierīkota dzīvnieku kapsēta 2000 kvadrātmetru platībā. Tas paveikts, pateicoties biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” iniciatīvai, piesaistot līdzfinansējumu gan no Gulbenes novada domes, gan arī no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Šī projekta “Gulbenes novada Dzīvnieku kapsēta” mērķis bijis izveidot dzīvnieku kapsētu, lai veicinātu novada administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī nodrošinātu iespēju Gulbenes pilsētas un visa novada iedzīvotājiem legāli apbedīt savus lolojumdzīvniekus atbilstoši normatīviem.
Rodas jautājums, kā un kur apglabāt aizsaulē aizgājušo četrkājaino mājas mīluli tajās pašvaldībās, kurās nav pieejams dzīvnieku kapsētas pakalpojums.
Izpētot Valkas novada domes pirms deviņiem gadiem – 2010. gada 26. augusta domes sēdē – apstiprinātos Saistošos noteikumus “Par mājdzīvnieku turēšanu Valkas novada administratīvajā teritorijā”, “Ziemeļlatvija” atrada tikai vienu apakšpunktu, kas attiecināms uz beigtiem mājdzīvniekiem – par Valkas pilsētas, novada pagastu centru un ciemu teritorijā atrastiem neapraktiem bezsaimnieka mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku līķiem nekavējoties jāziņo Valkas pilsētas Teritorijas apsaimniekošanas nodaļas dzīvnieku patversmes atbildīgajiem darbiniekiem. Faktiski šis punkts attiecas tikai uz bezsaimnieka mājdzīvniekiem.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valkas dzīvnieku patversmes darbinieci Karīnu Božeņecku. Viņa atzina, ka iedzīvotāji, pamanot uz ielas, māju pagalmos vai citviet pilsētas teritorijā beigtus mājdzīvniekus vai meža dzīvniekus, zvana un aicina tos savākt. Tas tiek arī darīts. Ir bijuši gadījumi, kad uz patversmi zvana cilvēki, kuri interesējas par savu pazudušo mājdzīvnieku. Ja atklājas, ka tas ir gājis bojā un patversmes darbiniece to ir savākusi, tad reizēm saimnieki to vēlas paši apglabāt. Tomēr visbiežāk dzīvnieku apglabāšanu uztic patversmei. K. Božeņecka atceras, ka pirms daudziem gadiem ir bijuši gadījumi, kad atklājās, ka mājdzīvniekus apbedī pilsētas kapos. Toreiz tika spriests par mājdzīvnieku kapsētas ierīkošanas nepieciešamību, bet šis jautājums tā arī palicis nerisināts. Patversmes darbiniece uzskata, ka neviens ar to nav vēlējies nodarboties, jo, lai ierīkotu dzīvnieku kapsētu, ir jāizpilda dažādas formalitātes un jāsaņem nepieciešamās atļaujas. Un nav zināms, vai pietiekami daudz iedzīvotāju izmantotu šo maksas pakalpojumu un vai tas segtu kapsētas uzturēšanas izdevumus.
Valkā praktizējošā veterinārārste Ingrīda Vilne stāsta, ka pirms daudziem gadiem kopā ar pašvaldības vadītāju Ventu Armandu Kraukli meklējuši iespēju atvērt dzīvnieku kapsētu, bet tolaik bijuši tik drastiski noteikumi, ka nav varēts atrast kapsētai piemērotu teritoriju. Pati I. Vilne mājdzīvnieku īpašniekiem nesniedz mirušo dzīvnieku savākšanas pakalpojumu, jo tam būtu vajadzīga lielizmēra saldētava. Šādos gadījumos viņa iesaka savu mirušo četrkājaino draugu apglabāt Valgas pusē – netālu no Valgas dzīvnieku patversmes bez maksas ir iespējams apglabāt savu mirušo mājdzīvnieku. Valkas dzīvnieku patversmē ir pieejams pakalpojums – mājdzīvnieka īpašnieki par maksu var nodot savu mirušo dzīvnieku, tas tiek ielikts saldētavā. Pēc tam tiek izsaukta firma, kas sniedz mirušo dzīvnieku transportēšanas un utilizēšanas pakalpojumus.
Rīgā esot iespēja kremēt mājdzīvnieku un saņemt urnā pelnus, bet jārēķinās, ka šis pakalpojums ir salīdzinoši dārgs.
“Ziemeļlatvija” sarunā ar mājdzīvnieku īpašniekiem atklāja, ka tie, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos, šādos gadījumos ir saskārušies ar problēmu – kur un kā apglabāt mirušo četrkājaino draugu. Visbiežāk mirušie dzīvnieki tiekot apbedīti kādā mežmalā, kas nav atļauts. Izdevīgākā situācijā ir privātmāju īpašnieki, kuriem ir iespēja savu draugu apbedīt sev piederošā zemē. Taču Latvijā ir noteikumi, kas nosaka, kā šo lietu nokārtot civilizēti, tikai jautājums, cik cilvēku tā tiešām rīkojas. Tas paliek uz katra paša sirdsapziņas.

uzziņai
Kur drīkst apglabāt?
Lolojumdzīvniekus ir atļauts apglabāt teritorijā, kurā tie atradušies (dzīvojuši), ja:
dzīvnieka īpašnieks ir apglabāšanas vietas zemes īpašnieks;
apglabāšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija;
apglabāšanas vieta neatrodas pie upes, strauta, ezera un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošā vietā vai teritorijā, kā arī tā nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu vietu aizsargjoslās;
apglabātās mirstīgās atliekas nerada smaku, kā arī nerada ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu.
Dzīvnieka līķis apglabājams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki, to apglabā bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu, un aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli.
Citos (ne iepriekš minētos) gadījumos lolojumdzīvnieku mirstīgās atliekas drīkst aprakt tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētās dzīvnieku kapsētās vai arī kremēt.

Kur jāsniedz informācija mājdzīvnieka nāves gadījumā?
Ja mājdzīvnieks reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājdzīvnieku reģistrā, tad tā nāves gadījumā par notikušo jāsniedz informācija:
elektroniski
izvēloties un izpildot e-pakalpojumu “Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka nāves vai eitanāzijas reģistrēšana” portālā www.latvija.lv;
klātienē
pie veterinārārsta (ja tiek sniegts šāds pakalpojums);
Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros;
Zemkopības ministrijas klientu apkalpošanas centros;
Lauksaimniecības datu centrā.

Nepieciešamie dokumenti notikumu reģistrēšanai klātienē:
mājas (istabas) dzīvnieka pase vai vakcinācijas apliecība;
ziņojuma veidlapa par notikumiem ar mājdzīvnieku;
īpašnieka personu apliecinošs dokuments.

Latvijā šobrīd ir trīs lolojumdzīvnieku kapsētas un divas
krematorijas:
SIA “SIA 1960” kapsēta “Citi medību lauki” (Babītes novads);
SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” (Priekules novads, Virgas pagasts);
pašvaldības uzņēmums “Cēsu novada pašvaldība” (Cēsis, Rīgas iela 105);
SIA “Cremo” (Jelgava, Uzvaras iela 59);
SIA “Flammax” (Rīga, Mazlēpju iela 15).
Informācija iegūta no Valsts pārvaldes portāla www.latvija.lv

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai vajadzīga dzīvnieku kapsēta?

Kategorijas