Palikuši bez ģimenes ārsta, palsmanieši izmisumā vāc parakstus

2019. gada 11. oktobris 09:35

498

Palikuši bez ģimenes ārsta, palsmanieši izmisumā vāc parakstus

Šo pirmdien, 7. oktobrī, Palsmanē pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas vairākās publiskās vietās sākās parakstu vākšana zem vēstules, ko palsmanieši nosūtīs Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam (NVD), lūdzot rast risinājumu pamatīgai problēmai.

Kopš septembrī mūžībā devās viņu ģimenes ārste Elvīra Freiberga, Palsmanes pagastā uz vietas praktizējoša ģimenes ārsta vairs nav. Dakteres Freibergas pacienti bija arī Grundzāles, Variņu un Bilskas pagastu iedzīvotāji (kopā aptuveni 1700 cilvēku), un arī šajās vietās izjūt ārstes trūkumu, taču visizteiktāk tas notiek tieši Palsmanē, jo tur nav feldšeru punkta un līdz ar to nav pieejami ārsta palīga (feldšera) pakalpojumi, kā tas ir Grundzālē un Variņos.

“Ko mums darīt?”
Kamēr jau vairāk nekā mēnesi un pagaidām bez rezultātiem gan NVD, gan Palsmanes un Grundzāles pagastu pārvalžu vadītājas meklē ģimenes ārstu, kurš patstāvīgi pārņemtu ārstes Freibergas pacientus (viņas praksē to bija vairāk nekā 1500). Īslaicīgs risinājums ir atrasts sadarbībā ar Strenčos praktizējošo ģimenes ārsti Ditu Pīlāti. Sākot no 3. oktobra, divas reizes nedēļā (otrdienās no pulksten 15 līdz 19 un ceturtdienās no pulksten 8 līdz 12) viņa dakteres Freibergas pacientus pieņem Grundzāles feldšeru punktā. Taču tā notiks tikai līdz šā gada 31. decembrim. “No nākamā gada 1. janvāra plānoju patstāvīgi uzsākt strādāt citā prakses vietā un tādēļ nevarēšu apvienot visus darbus,” skaidro D. Pīlāte.
Palsmanieši pie parakstu vākšanas ķērušies, izmisuma dzīti, jo jau septembrī uz savas ādas izjuta, ko nozīmē palikt bez primārās veselības aprūpes (šo aprūpi savā pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem nodrošina ģimenes ārsti kopā ar savu komandu – ārsta palīgu vai māsu) un jūtas pamesti likteņa varā. Ne visiem ir iespēja aizbraukt uz Grundzāli pie dakteres Pīlātes, turklāt viņa tur strādās tikai līdz šā gada 31. decembrim.
“Ko mums darīt?” tālruņa sarunā “Ziemeļlatvijai” taujā palsmaniete Līga Zvirbule, viena no parakstu vākšanas iniciatorēm. “Mums sola vienu, otru, trešo ģimenes ārstu vietā, bet viņa kā nav, tā nav. Slimokase (Nacionālais veselības dienests – redakcijas piezīme) pat nepiedāvāja, pie kā mums pārrakstīties, – “meklējiet paši, piemēram, Smiltenē”. Taču Smiltenē praktizējošie ģimenes ārsti jau tā ir ļoti noslogoti, jaunus pacientus labprāt pretī neņem, mums jākrīt uz ceļiem un jālūdzas,” stāsta Līga Zvirbule.
Palsmane ir viens no lielākajiem Smiltenes novada pagastiem, tajā ir pat trīs izglītības iestādes – bērnudārzs (85 audzēkņi), pamatskola (143 izglītojamie) un Smiltenes novada speciālā pamatskola (92 audzēkņi). Tas norādīts arī Veselības ministrijai un NVD uzrakstītajā vēstulē, tāpat arī tas, ka Palsmanē ģimenes ārstam ir nodrošināta gan mūsdienu prasībām atbilstoša darba vieta, kas atrodas pašvaldībai piederošajā bērnudārza ēkā, gan labiekārtots divistabu dzīvoklis Palsmanes centrā.
“Lūdzam nodrošināt ģimenes ārsta praksi Palsmanes ambulancē!” uz atbildīgo institūciju palīdzību cer palsmanieši.
Ne visiem veicas tā, kā, piemēram, piecu bērnu māmiņai palsmanietei Līgai Ivanovai, kuras ģimeni savā pacientu sarakstā reģistrēja Apes novada Gaujienā praktizējošais ģimenes ārsts Jurijs Celenbergs, pateicoties Līgas jaundzimušajam mazulim, proti, daktere Freiberga nebija pediatre, tāpēc ārstēja bērnus vecumā no diviem gadiem. “Dakteris Celenbergs mūsu zīdainīti paņēma jau agrāk un, kad nomira daktere Freiberga, pierakstīja savu pacientu sarakstā arī pārējos bērnus, mani un vīru. Protams, uz Gaujienu mums jābrauc pašiem, jo dakteris mājas vizītē pie bērniem brauks tikai ārkārtas situācijā. Bet, ja bērni saslimst, viņiem ārsta zīmes tāpat ir vajadzīgas, jābrauc tām pakaļ uz Gaujienu, un tas ir gan laika, gan degvielas patēriņš,” stāsta Līga Ivanova.
“Palsmanieši meklē ģimenes ārstu Valmierā, Rankā, Raunā, Gaujienā,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece.

Cer, ka beidzot kāds atsauksies
Situācijas nopietnību apzinās arī Smiltenes novada dome un pagastu pārvaldes, izplatot aicinājumu ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju no 2020. gada 1. janvāra pārņemt ģimenes ārsta praksi Smiltenes novada Grundzāles, Palsmanes un Variņu pagastos. Aicinājums nosūtīts Rīgas Stradiņa universitātei, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, Veselības ministrijai un plašsaziņas līdzekļiem.
Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece un Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece jau pirms tam personīgi uzrunājušas gan praktizējošas ģimenes ārstes, gan divas smilteniešu novadnieces, kuras vēl studē rezidentūrā, taču pagaidām sarunas ar konkrētu rezultātu nav noslēgušās, – primārās veselības aprūpē radušās vakances laukos ir ļoti grūti aizpildīt, vismaz Smiltenes pusē. Piemēram, Launkalnes pagasta pārvalde jau pusgadu ar sludinājumu palīdzību nesekmīgi meklē ārsta palīgu Launkalnes feldšeru punktā, jo līdzšinējā feldšere pensionējās. Līdz ar to arī Launkalnes iedzīvotāji savā ciematā nevar saņemt primārās veselības aprūpes pakalpojumus.
“Divas reizes likām sludinājumu. Neviens nepiezvanīja,” stāsta Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš. Viņš spriež, ka varbūt kādu mediķi varētu atrast tad, ja lauku feldšeru punktos drīkstētu strādāt arī medicīnas māsas un tiktu paplašināts viņu pilnvaru loks, piemēram, uzrakstīt attaisnojuma zīmi skolēniem vai darbnespējas A lapu (šobrīd feldšeru punktos drīkst strādāt tikai mediķi ar ārsta palīga kvalifikāciju).
Launkalnes pagasta pārvaldniekam piekrīt Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece, norādot, ka Palsmanē feldšeru punktu nevarēja atvērt, jo dakteres Freibergas prakses māsiņai Indrai Antēnai, zinošai, saprotošai un cilvēku iecienītai mediķei, ir medicīnas māsas, nevis ārsta palīga kvalifikācija. Pēc dakteres Freibergas aiziešanas mūžībā, Indrai Antēnai nācās reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai iegūtu bezdarbnieka statusu.
Arī Tigna Podniece un viņas ģimene, tāpat kā citi palsmanieši, šobrīd ir palikusi bez sava ģimenes ārsta. “Ir jautājums, kur paliek ģimenes ārsti un kāpēc viņu trūkst, ja šos speciālistus sagatavo divās augstskolās. Mēs pagastos jūtamies aizmirsti. Bet varbūt ar laiku vispār būs jāsamierinās ar to, ka ārstu lauku apvidos nav un pie cilvēkiem dosies tikai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes, ja izsaukumi būs pamatoti? Negribu ticēt, ka tāda būs mūsu nākotne. Gribu ticēt tam, ka problēmas izdosies atrisināt, un arī pagastu iedzīvotājiem piekļuve ārstam būs pēc iespējas tuvāka viņu dzīvesvietai,” teic T. Podniece.

Rosina meklēt
jau augstskolas solos
Viena no jaunajām speciālistēm ir ģimenes ārste Dita Pīlāte. Savu ģimenes ārstes praksi Strenčos viņa atvēra 2017. gada novembrī. Pēc vairākus gadus ilgiem meklējumiem Strenču novada domei beidzot izdevās ar sludinājuma palīdzību atrast ģimenes ārsti, kura ir ar mieru Strenčos atvērt savu praksi.
“Kad beidzu rezidentūru, liela daļa no manām kursabiedrenēm aizgāja strādāt uz lauku reģioniem,” “Ziemeļlatvijai” stāsta D. Pīlāte. Ārste domā, ka pašvaldībām jau savlaicīgi jāuzrunā medicīnas studenti un rezidenti un varbūt pat jānoslēdz ar viņiem līgums par prakses vietu attiecīgās pašvaldības teritorijā. Tas ir svarīgi, jo daudzi praktizējošie ģimenes ārsti (arī viņu palīgi) ir pirmspensijas vecumā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Palikuši bez ģimenes ārsta, palsmanieši izmisumā vāc parakstus

Kategorijas