Ģimenes ārsti Smiltenes novadā un kopējā situācija valstī

2019. gada 11. oktobris 09:35

381

Ģimenes ārsti Smiltenes novadā un kopējā situācija valstī

“Ziemeļlatvija” vaicā Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam (NVD): ko darīt tiem Smiltenes novada Palsmanes, Grundzāles, Variņu, Bilskas pagastu iedzīvotājiem, kuri palikuši bez ģimenes ārsta? Kāda šobrīd ir situācija Latvijā kopumā primārajā veselības aprūpē, kurā pakalpojumu sniedzēji ir ģimenes ārsti?

Atbild Veselības
ministrija
(situāciju skaidro NVD)

Kopš 2019. gada 16. septembra Grundzāles un Palsmanes pagastu iedzīvotājiem primāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir apgrūtināta. Lai pēc iespējas ātrāk risinātu radušos situāciju, Nacionālais veselības dienests uzrunāja ārstus, kuri varētu sniegt ģimenes ārsta pakalpojumus, un šobrīd līdz gada beigām ir izdevies rast risinājumu – divas reizes nedēļā Grundzāles pagastā veselības aprūpes pakalpojumus sniedz daktere Dita Pīlāte (ģimenes ārsts no Strenču novada). Dakteres pieņemšanas laiks: otrdienās no pulksten 15 līdz 19 un ceturtdienās no pulksten 8 līdz 12. Pacientiem no Palsmanes, kuriem ir pārvietošanās ierobežojumi vai nav transporta, ar ko nokļūt no Palsmanes līdz Grundzālei, Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece solījusi nodrošināt sociālā dienesta transportu.
Tāpat plānots, ka Grundzālē ar 2019. gada 21. oktobri tiks izveidots un no valsts budžeta apmaksāts feldšeru-vecmāšu punkts, kur katru dienu būs pieejama ārsta palīdze.
Lai meklētu labākos risinājumus, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadība tikās ar Smiltenes novada pašvaldību. NVD šobrīd ir izsūtījis piedāvājumu visiem ģimenes ārstiem ar aicinājumu izvērtēt iespējas pārņemt praksi un sniegt ģimenes ārsta pakalpojumus Grundzāles un Palsmanes pagastos.

Par situāciju
kopumā
Lai nodrošinātu optimālu ģimenes ārsta prakses nodrošinājumu, līgumattiecību ar ģimenes ārstu pārtraukšanas gadījumā NVD vērtē reģistrēto pacientu skaitu praksē un izskata iespēju prakses apvienošanai ar tuvākajā teritorijā esošo ģimenes ārsta praksi vai arī organizē līgumu noslēgšanu ar jaunu ģimenes ārstu attiecīgajā teritorijā.
Informācija par visām ģimenes ārstu praksēm, kuras ir līgumattiecībās ar NVD un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī informācija par to, kurās ģimenes ārstu praksēs var reģistrēties, ir pieejama NVD mājaslapas sadaļā “Ģimenes ārsti atbilstoši teritorijām”:
http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/gimenes-arsti/gimenes-arsti-atbilstosi-teritorijam.
Arī pašvaldībai reģionos ir ļoti svarīga loma, piesaistot jaunos speciālistus, tai skaitā ģimenes ārstus. Pašvaldība var piedāvāt ģimenes ārstam gan finansiālu atbalstu (atvieglojot mājokļa iegādi vai labiekārtošanu u.c.), gan ģimenes ārsta ģimenes locekļiem (bērnus vai laulāto nodrošinot ar darba vietu vai apmācības iespējām). Katrā pašvaldībā šīs iespējas var atšķirties, un to ietekmē noteiktās pašvaldības prioritātes un pieejamie finanšu līdzekļi.
Runājot par studentu interesi, norādām, ka Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta rezidentūrā šobrīd studē 157 rezidenti (budžeta vietas) un 5 (studē par fizisko un juridisko personu līdzekļiem – RSU). Arī šogad visas rezidentūras vietas ir aizpildītas. Tāpat no valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaits ir būtiski palielināts kopš 2017./2018. studiju gada. Attiecīgi sagaidāms, ka rezidentūras beidzēju skaits ģimenes ārsta specialitātē ievērojami pieaugs 2020.gadā.
Attiecībā uz ģimenes ārstu piesaisti kopumā, NVD norāda, ka tiek veikti dažādi pasākumi ģimenes ārstu piesaistīšanai lauku reģionos.
Informācija par brīvajām prakses vietām, kurās tiek piedāvāts sniegt valsts apmaksātus ģimenes ārsta pakalpojumus, ir pieejama NVD mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Brīvās prakses vietas”: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumpartneriem/primara-veselibas-aprupe/1279-brivas-prakses-vietas, kuras tiek aktualizētas un uz kurām var pieteikties jebkurš ģimenes ārsts.
NVD arī veido un uztur primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu, tai skaitā ģimenes ārstiem. Gaidīšanas saraksts tiek veidots sadalījumā pa administratīvajām teritorijām, tas ir pieejams NVD mājaslapā:
http://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumpartneriem/primara-veselibas-aprupe/1278-arstu-gaidisanas-saraksti
Lai sekmētu ģimenes ārstu došanos uz lauku reģioniem, reģionos strādājošiem ģimenes ārstiem NVD maksā ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā, kas ir atkarīga no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita. Šādu piemaksu var saņemt tikai reģionā strādājošs ģimenes ārsts.
Kā atbalsts ģimenes ārstu praksēm lauku reģionos kalpo arī NVD teritoriālās nodaļas.
Lai piesaistītu ģimenes ārstus darbam reģionos un veicinātu pensijas vecumu sasniegušo ģimenes ārstu nomaiņu reģionos, ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalsta ietvaros Veselības ministrijas pārziņā ir divi specifiskie atbalsta mērķi (SAM), kas vērsti uz ģimenes ārstu prakšu attīstību un darbības veicināšanu tieši laukos un reģionos ārpus Rīgas:
1) SAM 9.2.5. “”Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas” ietvaros ir pieejams atbalsts ģimenes ārstiem, kas plāno uzsākt darbu reģionos ārpus Rīgas. Pabalstu 5 mēnešalgu apmērā, kā arī papildus 1 algu par katru ģimenes locekli var saņemt ģimenes ārsti, kas uzsāk darbu ģimenes ārstu praksēs ārpus Rīgas. Līdzvērtīgu pabalstu (kompensāciju trīs mēnešus 50 procentu apmērā no vidējās iepriekšējo 12 mēnešu periodā izmaksātās un NVD ģimenes ārsta praksei samaksātās ikmēneša summas) saņem arī ģimenes ārsti, kas strādā ārpus Rīgas un nolēmuši doties pensijā, savu praksi nododot jaunajam ģimenes ārstam. Papildus iepriekšminētajam atbalstam ir iespēja saņemt arī uzturēšanās kompensāciju līdz 200 eiro mēnesī laika periodā līdz diviem gadiem. Kopumā pasākumā pieejamais finansējums ir 9,96 milj. eiro.
Projekta ietvaros uz 15.08.2019.:
• noslēgti Kompensācijas līgumi ar 20 ģimenes ārstiem, no tiem 7 ģimenes ārsti ir nodevuši savas ģimenes ārstu prakses;
• 7 ģimenes ārsti saņēmuši kompensāciju, uzsākot praktizēt kā ģimenes ārsts;
• 6 ģimenes ārsti pārņēmuši (1 jaunā ģimenes ārste pārņēma divas prakses) ģimenes ārstu prakses:
2) SAM 9.3.2. 4. kārtas “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” ietvaros paredzēts atbalsts ģimenes ārstu prakšu infrastruktūras attīstībai - telpu renovācijai un aprīkojuma iegādei. Lai veicinātu ģimenes ārstu prakšu attīstību tieši reģionos, projektu iesniegumi tiek vērtēti atbilstoši kritērijiem, kas paredz, ka augstāku punktu skaitu iegūst ārstu prakses, kas savus pakalpojumus nodrošina vietās, kas atrodas tālāk no stacionārajām ārstniecības iestādēm, kā arī tās ārstu prakses, kam ir papildu pieņemšanas vietas (kas bieži vien ir tieši nomaļajos lauku reģionos).
Ģimenes ārstu prakšu attīstībai bijusi ļoti liela projektu iesniedzēju aktivitāte - vērtēšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā iesniegti 140 projektu iesniegumu, kuros paredzēti ieguldījumi vairāk kā 200 ārstu praksēs visā Latvijā. 117 projektus iesniegušas ārstniecības iestādes, bet 23 projektus - pašvaldības un to iestādes. Vērtējot projektu iesniedzēju aktivitāti pa reģioniem, Kurzemē iesniegti 26 projekti, Vidzemē -15 projekti, Rīgā - 34 projekti, Pierīgā - 30 projekti, Zemgales reģionā saņemti 18 pieteikumi, Latgales reģionā – 17 pieteikumi. Šobrīd notiek SAM 9.3.2. 4.kārtas ietvaros iesniegto projektu vērtēšana un pēc projektu izvērtēšanas tiks uzsākta jauna projektu atlase par atlikušo finansējumu. Kopumā ģimenes ārstu prakšu attīstībai paredzēti 4,48 milj. eiro.
Raksturojot šī brīža situāciju primārās veselības aprūpes jomā, jāatzīmē, ka veselības aprūpes reformas pasākumu ietvaros tika veikti vairāki pasākumi, kas bija vērsti uz ģimenes ārsta sniegto pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu. Iedzīvotāju atsaucība profilaktisko pārbaužu veikšanai ir palielinājusies, pateicoties šogad uzsāktajam pilotprojektam, kura ietvaros ģimenes ārstu prakses aktīvāk mudina iedzīvotājus veikt profilaktiskos izmeklējumus. Dalība pilotprojektā ģimenes ārstu praksēm sniedz iespēju īstenot maksimāli efektīvu pacientu veselības profilaksi un saņemt piemaksu papildu prakses darbības nodrošināšanai paredzētajam valsts finansējumam.
Sākot ar 2017. gadu tika palielinātā ģimenes ārstu kapitācijas nauda uz vienu pacientu. Ar mērķi uzlabot sirds un asinsvadu slimību profilaksi un agrīnu slimību atklāšanu, lai paaugstinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi, tika ieviesta kardiovaskulārā riska novērtēšanas sistēma, kura paredz noteiktu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība pacientiem ar iespējamo sirds un asinsvadu saslimšanu.
Jāatzīmē, ka šobrīd veselības aprūpē aktuāla problēma ir ārstniecības un atbalsta personu straujā novecošanās – 55% ir vecāki par 50 gadiem. Tāpēc ir svarīgi radīt mehānismus, kas veicinās jauno speciālistu motivāciju stādāt ārstniecībā, it īpaši reģionos. Lai veicinātu jauno ģimenes ārstu darbu, šobrīd normatīvie akti paredz kārtību, kas nosaka ģimenes ārsta pārņemšanas iespēju, neievērojot gaidīšanas hronoloģisko secību – piedāvājot iespēju pārņemt praksi ģimenes ārstam, kurš vienojies ar attiecīgo ģimenes ārstu par prakses pārņemšanu. Papildus ir paredzēta kārtība, par ģimenes ārstu aizvietošanu gadījumos, kad tiek pārtraukta prakses darbība (ģimenes ārsta nāve vai ja spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, kas ģimenes ārstam aizliedz sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus). Tādos gadījumos Nacionālais veselības dienests uz laiku var noslēgt līgumu ar ārstniecības iestādi, kurā strādāja ģimenes ārsts, vai ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātu ārstniecības personu, lai nodrošinātu, praksē esošās medicīniskās dokumentācijas kārtošanu, medicīniskajā dokumentācijā par pacientu uzkrātās informācijas izsniegšanu pēc pacienta lūguma u.c. darbības, kas paredzētas normatīvajos aktos.
Balstoties uz pieejamajiem datiem, ir daudz ģimenes ārstu prakšu, kurās ir liels reģistrēto pacientu skaits, kas apgrūtina ārstam pakalpojuma nodrošināšanu. Vienlaikus arī jāatzīmē, ka bieži ģimenes ārsti reģionos saskaras ar problēmu atrast piemērotu telpu prakses izveidošanai, īpaši, uzsākot prakses darbību. Lai risinātu minētās problēmas, Veselības ministrijas reformu plānā iekļautie pasākumi paredz attīstīt ģimenes ārsta prakses modeli, kas sevī ietver:
• optimālu reģistrēto pacientu skaitu – 1500 reģistrētie pacienti, sasaistot pacientu skaitu ar prakses finansējumu (šobrīd finansējums tiek saistīts ar 1800 pacientu uz praksi);
• primārās veselības aprūpes komandu, kuras sastāvā ietilpst ģimenes ārsts, divas māsas/ārsta palīgi. Savukārt uz vairākām ģimenes ārsta praksēm ir piesaistīti citi speciālisti, piemēram, vecmāte, pediatrs, fizioterapeits;
• ģimenes ārstu kopprakses, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību darbdienu vakaros un brīvdienās, efektīva ģimenes ārsta aizvietošana, telefonkonsultācijas, kā arī daļēji pārņemot dežūrārstu funkcijas. Būtisks faktors ir arī sadarbība ar citiem speciālistiem un dienestiem, piemēram, sociālo dienestu;
• telpas, kas atbilst primārās veselības aprūpes līmenī sniedzamajiem pakalpojumiem un labas prakses vadlīnijām, piemēram, iekārtota pacientu uzgaidāmā telpa, pacientu reģistrācijas telpa (vai vieta). Ievērojot privātumu, iekārtota pacientu pieņemšanas telpa, atsevišķa telpa māsai/ārsta palīgam un manipulāciju (procedūru) telpa, kā arī ievēroti vides pieejamības principi ērtai piekļūšanai praksei un atbilstoša gaisa kvalitāte (temperatūra), lai pacienti telpās justos ērti.
Jāatzīmē, ka viens no veselības aprūpes sistēmas izaicinājumiem ir cilvēkresursu trūkums, tai skaitā arī primārajā veselības aprūpē. Lai risinātu šo problēmu ir nepieciešama sadarbība ar pašvaldībām, veicinot jaunu ģimenes ārstu piesaisti. Jaunu prakšu un kopprakšu veidošanas gadījumā, savstarpēji vienojoties, pašvaldība varētu sniegt atbalstu ģimenes ārstu praksēm dažādu administratīvo funkciju nodrošināšanai, piemēram, informāciju tehnoloģiju lietošanā, prakses atvēršanas un pielāgošanas jautājumos, finanšu pārvaldības jautājumos, tam novirzot nepieciešamo veselības aprūpes finansējumu. Svarīgs jautājums ir ģimenes ārsta profesijas prestižs.
Papildus Veselības ministrija regulāri rīko sanāksmes ar Latvijas ģimenes ārstu un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjiem, kuru ietvaros tiek diskutēts par aktualitātēm veselības aprūpē – klīniskajiem algoritmiem, pieejamību.

Ģimenes ārstu nodrošinājums
Ģimenes ārstu skaits kopš 2010. gada nav būtiski mainījies, tomēr uzrāda pakāpenisku pieauguma tendenci. Līdz ar iedzīvotāju skaita pakāpenisku samazināšanos, nodrošinājums uz 10 000 iedzīvotāju ir nedaudz pieaudzis, tomēr joprojām ir zemāks nekā Eiropas Savienīvas valstīs vidēji (2014. gadā – 80 uz 100 000 iedzīvotāju jeb 8,0 uz 10 000 iedzīvotāju (Eurostat dati).
2019. gadā Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ir reģistrēti sertificēti 1369 ģimenes ārsti, praktizē – 1441 (tai skaitā rezidenti).
Līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (08.07.2019.) ir 1342 ģimenes ārsti.
Šobrīd ģimenes ārstu skaits Rīgā ir optimāls, savukārt reģionos – mainīgs. Viens no aspektiem, ar ko, nenoliedzami, nākas saskarties, ir ģimenes ārstu novecošanās.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ģimenes ārsti Smiltenes novadā un kopējā situācija valstī

Kategorijas