Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Frizējam skujeņus

2009. gada 7. jūnijs 20:56

789
Frizējam skujeņus

Lai dzīvžogā un dobēs stādītie skujeņi priecētu visā krāšņumā, ļoti svarīgi ik gadu tos rūpīgi un pareizi ne tikai mēslot, bet arī apgriezt.

Varētu šķist, ka egles, priedes, kadiķi, tūjas, pacipreses, īves un citi ziemzaļie un par lapu kokiem un krūmiem lēnāk augošie augi uzskatāmi par neaizskaramiem un ka tiem vajadzētu ļaut savus zaļos svārkus netraucēti veidot pašiem. Taču novārtā atstāta eglīte var radīt tikpat nekārtīgu iespaidu kā gadiem nekopta ābele. Toties apcērpot varam panākt ne tikai pareizas formas vainagu, bet arī kuplāku sazarojumu.

Brīvi augošiem kokiem un krūmiem atjauno vainagus, regulāri izgriežot vecos, nokaltušos un slimos zarus. Mūžzaļos augus apcērp maijā un jūnijā, iesaka daudzi dārzkopji, tostarp Zaļenieku kokaudzētavas saimnieks Imants Parfenovičs, savas stādaudzētavas dendrārijā ierādot «Dzīvespriekam» dažādus mūžzaļo augu sakopšanas un apgriešanas veidus.

Izņem visu nokaltušo

Ar ko sākt privātmājas dārzā, kur vieta rasta pāris eglītēm, kādam kadiķim un tūjām? Vispirms gan no klājeniskajiem kadiķiem, gan kuplo tūju vainagiem izlasa nokaltušos zariņus. Kādu aizlauzis garām skrienošais suns, cits nav izturējis sniega smagumu ziemā, un, paveroties desmitiem gadu augušu kadiķu un dzīvības koku vainaga biezoknī, atklājas daudz brūnu dzinumu. Tos, tāpat kā pērn noziedējušos interesantās formas ziediņus, rūpīgi izlasa un sadedzina, rosina Zaļenieku kokaudzētavas dārzniece Ilze Davidāne.

Ja apsalusi vai saulē apdegusi kāda jutīgāka skujeņa apakšējā daļa, to var izveidot ar atsegtu stumbru. Kādreiz mēdz apsalt Kanādas egles šķirnes «Conica», kuras kuplais vainags sākas pie pašas zemes. Ja nobrūnējuši eglītes vai tūjas zemākie zariņi, tos var izgriezt līdz ar citiem, iegūstot kociņu «uz kājas». Tādējādi dārzā iespējams iemantot arī interesantu akcentu.

Nolīdzina galotnes un sānus

Visčaklāk ar šķērēm jāstrādā, apkopjot un veidojot dzīvžogu formas. I.Parfenovičs rāda ap stādaudzētavu ierīkoto parasto tūju dzīvžogu. Tādam ne vien «nošņikā» augu galotnes, bet arī sānus. Tādējādi panākot, ka tūju vainags veidojas biezs un sargā gan no nevēlamiem garāmgājēju skatieniem, gan vēja. «Ir šķirnes, kas jau augot ieņem blīvu formu, bet parastā tūja ir skraja,» saka kokaudzētavas saimnieks.

No virspuses pielīdzina arī pusklājeniskos un gar zemi augošos. Sevišķi pateicīgs griešanai ir mūsu apstākļiem labi pieradušais kazaku kadiķis. Tam var apcirpt gan virsmu, gan sānus, sevišķi, ja ātraudzīgais skujenis uzmācas dobes kaimiņiem vai «rāpjas» laukā no tam atvēlētā lauciņa.

Pēc noziedēšanas pielīdzina arī mazākos mūžzaļos augus. Ērikas apcērp vēlu pavasarī, lai līdz ziemai tās iespēj izveidot jaunos ziedpumpurus. Pavasarī der aplīdzināt arī viršaugus, kas pumpurus veido rudens skaistumam.

Bonsai un citas formas

Ja gana daudz brīvā laika, vēlmju un fantāziju, drosmīgs dārznieks var apcirpt skujeņus, veidojot no tiem dažādas figūras. Tādai rosībai pateicīgākie būs ātrāk augošie mūžzaļie augi, kas labi pacieš šķēru iedarbību.

Kā stāsta I.Parfenovičs, tradicionāli bonsai tipa formas (apgriežot iegūst pundura veidolu) vislabāk veidot no parastās priedes. Savukārt tūjas ļausies ģeometriskām pārvērtībām dzīvžogā ar neregulāru augšējo malu, kā arī, ja vēlas dārzā izveidot, piemēram, kādu pasaku tēlu. Tad gan jārēķinās, ka pie «donalda daka» pīles vienā pavasarī netikt.

Padomi:

- Ja dārzā iestādīts un veiksmīgi sācis zaļot uz Ziemassvētkiem podiņā iegādātais koks, tā formu panāk kuplāku, apgriežot jaunos un koši zaļos dzinumus.

- Ar šķērēm neķeras pie lēni augošajām skujeņu šķirnēm. Tās jau tāpat kuplo daudzu gadu garumā, turklāt pašas veido kompaktu un blīvu vainagu.

- Jaunajām eglītēm, kuru augšējie zari tiecas veidot vairākas galotnes, atstāj tikai vienu centrālo. Tā kā labi ieaugušām eglēm galotne mēdz augt straujāk par sāniem, arī to var noīsināt.

- Nokarenajiem jāpaliek nokareniem. Daži dārznieki, kas apstādījumus izdaiļojuši ar uzpotētu nokareno skujeņu formām, kautrējas to skujām ķerties klāt ar šķērēm. Tomēr, piemēram, uz garās kājas augošā lapegle dažu gadu laikā ar ātri augošajiem dzinumiem tiek līdz zemei, tie savu ceļu turpina horizontālā plaknē un var zaudēt sākotnēji iecerēto dekorativitāti.

Vēl jo vairāk, ja lietus laikā tos klāj dubļi vai nekārtīgi sabirusi mulča. Tādēļ dārzniece Ilze Davidāne iedrošina nokareno skujeņu formas apgriezt, neļaujot saskarties ar zemi. Tomēr, ja «kāja» zema, lapeglei var arī ļaut ložņāt pa dobi vai kādu slīpu virsmu, piešķirot tai papildu zaļumu.