Par ekonomiku cilvēku labā Eiropā gādās Valdis Dombrovskis

2019. gada 16. oktobris 10:07

Pagājušajā nedēļā vairāku Latvijas mediju pārstāvji, tostarp arī no laikraksta “Ziemeļlatvija”, devās uz Briseli, lai Eiropas Parlamentā būtu klāt Valda Dombrovska uzklausīšanā jeb darba intervijā. Latvijas pārstāvis bija viens no trim kandidātiem Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas izpildvietnieku amatiem.

Katram komisāra amata kandidātam uztic atbildību par konkrētām politikas jomām. Valda Dombrovska atbildības joma ir ekonomika cilvēku labā. Trīs stundu ilgās uzklausīšanas laikā Valdis Dombrovskis uzstājās ar 15 minūšu runu, tai sekoja 25 deputātu jautājumi. Komisāra uzklausīšana notiek pēc stingra reglamenta, katram Eiropas Parlamenta deputātam ir minūte jautājumam un komisāra kandidāta atbilde nevar būt garāka par trīs minūtēm.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies

Valdis Dombrovskis runā iezīmēja piecu gadu laikā veicamos darbus Eiropas ekonomikas un cilvēku labā. Līdz šim Valdis Dombrovskis ir darbojies kā Eiropas Komisijas viceprezidents, strādājis ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu (EP) un ticis trīs reizes ievēlēts par EP deputātu.

Zīmīgi, ka Valdis Dombrovskis uzrunas sākumā citēja mūsu izcilo dzejnieku Raini: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies.” Viņš paredz, ka Eiropā gaidāmas lielas pārmaiņas, kas saistītas ar virzību uz digitalizētu un klimata neitrālu ekonomiku, vienlaikus saglabājot Eiropas unikālo sociālā tirgus ekonomikas modeli. Vislielāko uzsvaru viņš liek nākamajā piecgadē darbam pie Eiropas ekonomikas, kas strādā cilvēku labā.

Kā lielāko nenoteiktību un risku viņš minēja breksitu. Ja Lielbritānijas izstāšanās notiks bez vienošanās jeb bez izstāšanās līguma, tas radīs postošas sekas un būtiski ietekmēs pasaules ekonomiku, radot tirdzniecības spriedzi. V. Dombrovskis daudz runā par klimata pārmaiņu novēršanu, minot to kā prioritāti, kam nepieciešams pielikt lielas pūles, lai tās mazinātu. Būtisks uzsvars likts uz jaunām tehnoloģijām, kas mainīs cilvēku dzīves un darba vidi. Lai konkurētu pasaules mērogā, Eiropai jābūt līderim digitalizācijas un inovatīvu tehnoloģiju jomā. Visas V. Dombrovska uzrunas laikā galvenā vadlīnija bija sociālā joma. Viņš min, ka darba tirgum jāmainās laikam līdzi un nevar turpināties kā līdz šim, demogrāfiskās izmaiņas Eiropā un sabiedrības novecošanās nozīmē, ka ir jāpielāgo darba tirgus un sociālās aizsardzības sistēma. V. Dombrovskis uzskata, ka visi šie apstākļi mainīs Eiropas ekonomiku un sabiedrību pašos pamatos un būs vajadzīga atbilstoša politika. Izmaiņām jābūt cilvēku labā, domājot vienlaikus par ekonomikas, sociālajiem un ilgtspējības aspektiem vienā veselumā.

Izvirza trīs mērķus

Pirmais Valda Dombrovska mērķis ir stiprināt Eiropas ekonomisko suverenitāti darbības laikā, kad pieaug globālā nenoteiktība. Viņš strādās, lai pārliecinātos, ka ekonomikas un rūpniecības politika atbalsta zaļo un digitālo pārveidi. Šajā posmā jāpārliecinās, ka sabiedrība iekļaujas pārmaiņās, ka uzlabojas cilvēku dzīves līmenis visā Eiropas Savienībā un ka palielinās minimālās algas ietvars. Ir nepieciešams pabeigt Banku savienības izveidi, vienojoties par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, lai noguldījumi ir vienādi aizsargāti neatkarīgi no valsts, kurā dzīvo ieguldītājs.

Valdis Dombrovskis kā otro mērķi min nepieciešamību izmantot fiskālo, ekonomikas un finanšu politiku, lai atbalstītu videi nekaitīgu un digitālo pārveidi. Lai finansētu pāreju uz klimata neitrālu ekonomiku, Eiropai ir vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi triljoniem eiro nākamajā desmitgadē. Būs nepieciešams piesaistīt gan valsts, gan privāto finansējumu. Paralēli ir nepieciešams risināt tādus riskus kā negodīga konkurence, kiberdrošība un finanšu stabilitātes draudi.

Kā trešo un galveno mērķi V. Dombrovskis izvirza, lai sociālā politika ietu kopsolī ar zaļo un digitālo pārveidi, nodrošinot sociālo taisnīgumu. Būs rīcības plāns Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīvai īstenošanai visā Eiropas Savienībā, darbs tiks sākts ar regulējumu par minimālām algām. Valdis Dombrovskis uzskata, – lai būtu ilgtspējīga izaugsme visās Eiropas dalībvalstīs, nepieciešams Eiropas reģionu ekonomiskās konverģences un kohēzijas nodrošinājums. Eiropas Savienības struktūrfondi būs tie, kas palīdzēs cilvēkiem un reģioniem, kurus visvairāk ietekmē zaļā un digitālā pārveide, sasniedzot mērķus vides un inovāciju jomā, nodrošinot kvalifikācijas celšanu un mūžizglītību. Lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, ir nepieciešams sakārtot nodokļu sistēmu sociālajā jomā, lai mazinātu nevienlīdzību un cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

V. Dombrovskis uzrunas nobeigumā uzsvēra, ka Eiropas Savienība un pasaule atrodas uz vienas no lielākajām vēstures pārejām un pārvērtībām robežas un viņa mērķis ir nodrošināt ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā.

Iztaujātāju vidū – arī Latvijas deputāti

Pēc Valda Dombrovska uzrunas sekoja politisko grupu pārstāvju jautājumi. Galvenie jautājumi bija par banku sektora sakārtošanu un plānoto reformu, naudas atmazgāšanas novēršanu un cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, sociālās un vides politiskas ilgtspējīgu attīstību, nodarbinātību, sociāliem jautājumiem un sociālo dialogu Eiropas līmenī, reakciju uz pašreizējiem ekonomikas lejupslīdes riskiem, klimata neitrālu ekonomikas īstenošanu, digitālo pārveidi un gatavību tai, ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu, par mazo un vidējo uzņēmumu stratēģiju Eiropas Savienības līmenī. Kopumā jautājumu sadaļa bija mierīga un nebija nekādu asu diskusiju. Jautājumus uzdeva arī četri Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas.

Roberts Zīle uzdeva jautājumu par ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā, un par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Valdis Dombrovskis atbildēja, ka ar ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā, vēlas redzēt ciešu saikni starp ekonomisko attīstību, sociālajām interesēm un ilgtspējību, kur prioritāte ir cilvēku labklājības paaugstināšana. Atbildot uz jautājumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, noteikumu piemērošana visā Eiropas Savienībā ir bijusi nevienmērīga, bet šobrīd darbs pie tā turpinās un viņš ir gatavs strādāt tālāk šajā jomā.

Inese Vaidere Valda Dombrovska uzklausīšanas sēdē jautāja, kā tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada kriptovalūtu attīstība, it īpaši Facebook priekšlikums ieviest virtuālo valūtu libra. Papildu jautājums bija par finanšu tehnoloģiju attīstību, kā atrast pareizo līdzsvaru starp inovāciju veicināšanu un finansiālās stabilitātes saglabāšanu. Kā digitālu tehnoloģiju pielietošanu finanšu sistēmā atbalstīs jaunā Komisija?

Valdis Dombrovskis atbildēja, ka Eiropas Komisija šobrīd veic situācijas izpēti. Šī gada sākumā saņemti priekšlikumi no Eiropas Savienības uzraudzības institūcijām. Jautājums būs aktuāls arī turpmāk. Iepriekš uzmanības centrā bija bitkoins, ieskaitot tā vērtības svārstības, par ko brīdināti ieguldītāji. Facebook libra var būt sistēmiska ietekme dažādos veidos. Tādēļ Eiropas Komisija pieprasa Libra asociācijai konkrētas atbildes uz jautājumiem, un šobrīd tās tiek gaidītas. Uz otru jautājumu Dombrovskis atbildēja, ka Jaunā Eiropas Komisija turpinās strādāt, lai attīstītu finanšu tehnoloģiju pielietojumu Eiropas Savienībā. Svarīgs aspekts ir tehnoloģiska neitralitāte – vērtēt produktus un to radītos riskus neatkarīgi no konkrētās tehnoloģijas to darbībā. Tāpat būtiski ir strādāt, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem augt.

Nils Ušakovs uzdeva jautājumu par Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu, par to, ka Eiropas Savienība šai iniciatīvai plāno koordinēt vienu triljonu eiro. Viņš uzdeva jautājumu, kā plānots finansēt šo iniciatīvu un kā tiks sadalīts finansējums.

V. Dombrovskis uzsvēra, ka attiecībā uz Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu, pirmkārt, būs vairāki virzieni. Vispirms tas ir finanšu darba virziens – atbalsts no Eiropas Savienības budžeta un Eiropas Investīciju bankas, lai piesaistītu investīcijas, otrkārt, konsultāciju atbalsts, lai izveidotu piemērotu projektu sarakstu. Tā kā nav tikai jāmobilizē nauda, ir nepieciešami arī kvalitatīvi projekti, kas faktiski nodrošina ilgtspējīgu pāreju. Viens no šī finansējuma mērķiem ir palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem pārvaldīt klimatu pāreju, veicināt tīru tehnoloģiju jauninājumus un pārkvalificēt darbaspēku videi draudzīgas pārejas nodrošināšanai.

Tatjana Ždanoka jautāja, vai viņš apņemas veikt pasākumus, lai nodrošinātu sociālās garantijas, minimālo algu un cita veida sociālo aizsardzību Eiropas Savienības līmenī.

Valdis Dombrovskis apstiprina, ka sociālajā jomā būs ļoti ambiciozi plāni, likumdošanas priekšlikumi, piemēram, par Eiropas minimālās algas sistēmu, par jaunu garantiju bērniem un jauniešu garantiju stiprināšanu, par apstākļu uzlabošanu darbiniekiem, par Eiropas bezdarba apdrošināšanas shēmu.

Kaut EP komitejā atbalsts nebija viennozīmīgs, Valdi Dombrovski nominēja par EK priekšsēdētājas izpildvietnieku. 17. oktobrī EP Priekšsēdētāju konferencē lems, vai uzklausīšanu var uzskatīt par pabeigtu. Ja lēmums būs pozitīvs, tad 23. oktobra plenārsesijā Strasbūrā notiks balsojums par ierosinātā Komisijas sastāva apstiprināšanu.

Latvijas žurnālistiem – ekskluzīva iespēja
Pēc oficiālās daļas Latvijas mediju pārstāvjiem bija tikšanās ar Valdi Dombrovski, kurā viņš dalījās ar saviem iespaidiem. Valdis Dombrovskis atzīst, ka noklausīšanās ir nopietns pārbaudījums jebkuram komisāra amata kandidātam un tai nopietni jāgatavojas. Viņš uzskata, ka lielu pārsteigumu nebija, pamatā viss jautājumu loks bija tieši saistīts ar viņa darbības portfeli. Valdis Dombrovskis būs atbildīgs par Eiropas investīciju plānu sagatavošanu, kad paredzēts tuvāko 10 gadu laikā mobilizēt vienu triljonu eiro investīciju virzībai uz klimata neitrālu ekonomiku.

Latvijas žurnālisti norādīja Dombrovska kungam, ka sociālā nevienlīdzība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā un to viņu politiskie pretinieki var izmantot kā pārmetumu. Žurnālisti lūdza precizēt, ko nozīmē Eiropas Savienības mērogā minimālās algas ietvars. Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka minimālās algas ietvars nenozīmē, ka visās dalībvalstīs minimālā alga būs vienāda, tas nav ekonomiski loģiski, jo produktivitātes līmenis dažādās Eiropas valstīs atšķiras. Atbilstoši Eiropas sociālo tiesību pīlāram ietvars būs vērsts uz to, lai dalībvalstis minimālās algas nosaka, kas nodrošina pienācīgu iztiku, bet, lai neciestu ekonomiskā attīstība un nodarbinātība.

Valdis Dombrovskis kā riskus saskata globālos tirdzniecības konfliktus, Ķīnas ekonomikas bremzēšanos un breksitu. Viņš paredz ekonomikas bremzēšanos, bet ne tādu, kāda tā bija lielās krīzes gados. Šobrīd nav redzamas tāda veida ekonomikas pārkaršanas pazīmes. “Jā, ekonomika bremzēsies, bet neparedzu nekādu nopietnu krīzi,” uzsver V. Dombrovskis.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Par ekonomiku cilvēku labā Eiropā gādās Valdis Dombrovskis

Kategorijas