Der zināt

2019. gada 18. oktobris 10:07

Par lopu dzīšanu pāri ceļam jābrīdina

Autovadītāja nonākusi bīstamā situācijā kāda ganāmpulka dēļ.
“Braucu pa grantētu salīdzinoši intensīvas satiksmes ceļu lejā no kalna. Abās pusēs ceļam ir pārsimt metru mežains posms. Nekādas brīdinājuma zīmes par to, ka tuvumā varētu būt govis, nav. Izbraucu no mežainā posma un pēkšņi redzu – no kreisās puses, kur ganības, nāk pāris desmitu govju liels ganāmpulks. Taču ne brīdinājuma zīmju, ne norobežojošas lentes vai cilvēka, kurš brīdinātu, nav. Paspēju noreaģēt un izvairīties no sadursmes ar pirmo ganāmpulka govi, to veiksmīgi apbraucot. Ja būtu bremzējusi, būtu cietusi gan es, gan lopiņš. Tiku cauri ar izbīli. Mans uzskats – normāli tas nav, ja pēkšņi uz ceļa iznāk govju bars. Turklāt divi lopu dzinēji nāca no ganāmpulka aizmugures,” pieredzē dalās autovadītāja, kurai radušies vairāki jautājumi: “Vai ir kādi noteikumi, kā jārīkojas ganāmpulka saimniekiem, lai uz ceļa nerastos bīstamas situācijas? Vai ir nepieciešams izvietot ceļa zīmes vai padomāt par cita veida abpusēju drošību?”

Atbild Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Šeršņova.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 217. pantu, pajūgu vadītājiem un personām, kuras dzen dzīvniekus vai to ganāmpulkus, aizliegts dzīt dzīvniekus pāri dzelzceļa sliežu ceļa klātnei un pāri ceļam ārpus speciāli norādītajām vietām; atstāt dzīvniekus uz ceļa bez uzraudzības; dzīt dzīvniekus pa asfaltbetona un cementbetona seguma ceļiem, izņemot gadījumus, ja nepieciešams tos šķērsot; vadīt pajūgu un dzīt ganāmpulku, atrodoties alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā; vadīt pajūgu un dzīt ganāmpulku, esot slimam, medikamentu iespaidā vai nogurušam tādā mērā, ka tas ietekmē spējas droši vadīt pajūgu vai dzīt ganāmpulku, veikt noteiktos ceļu satiksmes dalībnieka pienākumus un var apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus.
Vietas, kur pāri ceļam tiek dzīti lopi, ir jānorobežo ar ceļa zīmēm – gluži kā vietas, kur notiek mežizstrādes darbi. Šādas ceļa zīmes brīdina par bīstamību, un autovadītājs saprot, ka ir jāsamazina braukšanas ātrums.
Savukārt uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) informē, ka par ceļa zīmju nepieciešamību konkrētās vietās lemj ceļa vai ielas īpašnieks un tas tiek saskaņots ar LVC reģiona attiecīgo nodaļu. Visos gadījumos, kad klients vēršas LVC saskaņot ceļa zīmju izvietojumu, tas notiek atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem. Ceļu satiksmes likumā teikts, ka saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Ceļa zīmes valstī var uzstādīt tikai saskaņā ar izstrādāto būvprojektu, kas saskaņots LVC. Iniciatīvu par kādas zīmes uzstādīšanu var izvirzīt jebkura persona, bet lēmumu par šīs iniciatīvas realizāciju pieņem ceļa īpašnieks, ja LVC apstiprina noteiktu zīmju izvietojumu.

Ar pārtikas atgriešanu veikalā –
nekavēties ne brīdi

Vai, kad un kādos gadījumos patērētājs Pārtikas un veterinārajā dienestā vai pie pārdevēja var iesniegt sūdzību par pārtikas produktu nedrošību, iegādātu bojātu produktu? Vai drīkst nest preci atpakaļ uz veikalu, samainot pret citu? Uz kādām precēm tas attiecas?

Atbild Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meistere.
Ja patērētājs, pārnākot mājās, konstatē, ka ir iegādājies bojātu pārtikas produktu, turklāt tam ir saglabāts pirkuma čeks, tad viņš var doties atpakaļ uz veikalu un, uzrādot čeku, vai nu apmainīt bojāto produktu pret citu, vai arī saņemt atpakaļ par pirkumu iztērēto naudu. Tiesa gan, ar atgriešanos veikalā nevajadzētu kavēties – ja, piemēram, patērētājs par to, ka prece bojāta, attapsies pēc dienas vai divām, preci var arī neapmainīt, jo neviens nezina, kādos apstākļos tā ir uzglabāta mājās. Pat ja apstākļi bijuši piemēroti, to nebūs iespējams pierādīt.
Visos gadījumos, kad patērētājam ir sūdzības par iegādāto pārtikas produktu kvalitāti (kodes putraimos, saskābis piens, sapelējis siers utt.), iespējamiem higiēnas prasību pārkāpumiem tirdzniecības vietā (netīrība, insekti, grauzēji), par neatbilstošiem pārtikas uzglabāšanas apstākļiem (neuzglabā aukstumā produktus, kas tur būtu jāuzglabā, vaļējas nefasētu produktu kastes uz grīdas u.tml.), par to var ziņot PVD, kas veiks pārbaudi tirdzniecības vietā.
PVD uzticības tālrunis – automātiskais atbildētājs – ir 67027402. Tajā var atstāt paziņojumu par iespējamo pārkāpumu, nosaucot precīzu tirdzniecības vietas nosaukumu, adresi, kā arī, ja runa ir par konkrētu pārtikas produktu, jāmin tā nosaukums, ražotājs, derīguma termiņš vai partijas numurs, kas atrodami uz produkta iepakojuma.

Uz rūpnieciski gatavota biezpiena ar saldo krējumu (mājas siers) iepakojuma ir rakstīts realizācijas termiņš, taču neatvērtā iepakojumā ēdiens vairs nav ne tādā izskatā, ne garšā, kādam tam jābūt (atdalījušās paniņas, biezpiens un krējums saskābis). Kā rīkoties?

Ja produkts ir bojāts un čeks ir saglabāts, tad to var nest atpakaļ uz veikalu, kā arī informēt PVD. Ja produkts nav bojāts, taču patērētāju neapmierina tā īpašības – garša, krāsa, konsistence, tad tas var ar kritiku vērsties pie produkta ražotāja un citkārt iegādāties cita ražotāja produktus, kas attaisno pircēja cerības.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Der zināt

Kategorijas