Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

VEF basketbola akadēmijas basketbolisti pamazām iejūtas Valkas dzīvē

Inga Karpova
Izglītība

2019. gada 18. oktobris 10:27

486
VEF basketbola akadēmijas basketbolisti pamazām iejūtas Valkas dzīvē

Pirmo reizi šajā mācību gadā VEF basketbola akadēmijas Valkā 13 audzēkņi ne tikai nopietni trenējas, bet arī uzsākuši mācības Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā. Pārceļoties no lielākām pilsētām un skolām uz dzīvi un mācībām Valkā, jauniešiem ir bijis nepieciešams adaptācijas periods.

Kopš septembra ir pagājis kāds laiks, tāpēc “Ziemeļlatvija” interesējās, kā puiši ir iejutušies jaunajā vietā, vai viņiem te patīk un vai ir lietas, kas ne visai apmierina.

Pirmais sarunā drosmīgi iesaistās basketbola akadēmijas audzēknis Gatis Vēgners, kurš pirms tam mācījās Rīgas 49. vidusskolā. Šajā mācību gadā viņš uzsāka mācības ģimnāzijas 11. klasē. Puisis atzīst, ka sākumā bijis grūti iejusties, bet tagad jau pamazām viss nokārtojas – klasesbiedri esot draudzīgi. Arī skolotāji esot laipni un pretimnākoši, daži stingri, daži ne tik prasīgi. Gatis uzskata, ka pati stingrākā un prasīgākā skolotāja ir Ingrīda Hedemarka.

“Angļu valoda man padodas, bet pie šīs skolotājas tik tiešām ir jāmācās,” atzīst Gatis. 

Vairākums atzina, ka ir pārsteigti, ka Valkā ir tik zinoši pedagogi, kuri prot ieinteresēt mācīties. Atzinīgus vārdus sportisti velta skolas jaunajai dienesta viesnīcai. Dzīves apstākļi ir vairāk nekā labi, jo viesnīcas iemītniekiem ir pie­ejams viss, kas nepieciešams komfortablai sadzīvei. Gatis nenožēlo, ka pieņēmis šādu dzīvē izšķirošu lēmumu. Rīgas draugi to ir respektējuši un nepārmet, jo saprot, – ja ir mērķis nopietni nodarboties ar basketbolu, ir kaut kas jā­upurē. Taču draugi var apciemot Gati, tas esot atļauts. Tāpat kā ģimene. Dzīvojot Valkā, vislabākais esot tas, ka nav jātērē daudz laika, lai no punkta A nokļūtu punktā B.       

Vērtējot basketbola treneri Jāni Butānu, puiši atzīst, ka viņš vairs neesot tik stingrs, kāds bijis pirms tam, strādājot Rīgā.

“Treneris ir ļoti gudrs un foršs cilvēks,” uzskata jaunieši.

Sarunā iesaistās Artūrs Āboltiņš, kurš uzsācis mācības ģimnāzijas 12. klasē. Viņš atzīst, ka pamazām ir iejuties Valkā, arī vecāki viņu jau  apciemojuši.

Arī Ralfs Leimanis nesūdzas par dzīvi Valkā, vienīgi, lai aizbrauktu uz mājām Ventspilī, ceļā ar pār­sēšanos jāpatērē sešas stundas. Puisis atzīst, ka Valka ir tālu no Rīgas un arī mājas ir tālu no galvaspilsētas, bet neko nevarot darīt, ja ir tāda izvēle, ir jāpielāgojas.

Nenoliedzami, sportistiem svarīga ir ēšana. Puiši stāsta, ka viņiem ļoti patīk ģimnāzijas kafejnīca. Sākotnēji porcijas bijušas nedaudz par mazām un gribējies vēl, bet tagad neesot pilnīgi nekādu problēmu saņemt papildporciju un pieēsties, cik gribas. Arī, kā puiši saka, pavārītes, izturas jauki un ar sapratni. Vienam puisim ir glutēna nepanesamība jeb celiakija, tāpēc viņam tiek gatavots piemērots ēdiens.

Sarunas noslēgumā puiši steidzās uz ģimnāzijas sporta halles laukumu, kurā vēl pirms pirmās mājas spēles ar valmieriešiem iesildījās un izmēģināja metienu precizitāti.

Kategorijas

Kategorijas