Godinās Smiltenes novada “Lāčplēšus”

2019. gada 18. oktobris 15:18

245

Dodoties sakopt savu tuvinieku atdusas vietu Smiltenes pilsētas kapsētā, cilvēki jau kopš svecīšu vakara ievēroja, ka piemineklis Brīvības kara varoņiem ir nosegts. Kāpēc tā?

Pirms 82 gadiem atklātajam piemineklim bija nepieciešams atjaunot šūnakmens šuves. Tās tagad ir aizpildītas un kādu laiku jāsargā no nokrišņiem, skaidro Smiltenes novada domes teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine. Taču ir vēl viens iemesls.

Apzināti 34 ordeņa kavalieri

Pieminekļa pakājē tiks uzstādīts piemiņas stends tagadējā Smiltenes novada teritorijā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem – pavisam 34 Latvijas Brīvības cīņu karavīriem. Tas ir viens no darbiem, kas ieplānoti Smiltenes novada domes projektā “Piemiņas stendu un plākšņu izgatavošana un uzstādīšana Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņai” un ko finansē no pašvaldības budžeta. Vēl projektā paredzēts uzstādīt piemiņas plāksnes un informācijas stendu Palsmanes kapsētā.

Darbus plānots pabeigt līdz 11. novembrim – Lāčplēša dienai. Darbus veic uzņēmums SIA “Aivars – K”.

Projektu īsteno novada pašvaldība, atsaucoties Grundzāles iedzīvotājas Skaidrītes Rences ierosinājumam un iniciatīvai, ar ko klajā nāca Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece, Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece, Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš un Smiltenes novada politiski represēto apvienības “Trimdnieks” valdes priekšsēdētājs Arvīds Kaupe.

Sarkanā granītā iekalts

Smiltenes kapsētā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stendu uzstādīs zīmīgā vietā – pie pieminekļa “Brīvības kara varoņiem” (1918 – 1920), ko dēvē arī par pieminekli Latvijas Atbrīvošanas karā kritušajiem.

Interneta vietnē “Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas” lasāms, ka pieminekļa pamatakmens likts 1937. gada 6. maijā, bet pats piemineklis atklāts 1937. gada 7. novembrī. Pēc arhitekta Vemera Vitanda meta veidotais piemineklis celts no betona un apšūts ar Allažu šūnakmens plāksnēm. Pieminekļa centrālajā daļā iestrādāts tēlnieka Matīsa Plukas sarkanā granītā veidotais cilnis, kurā attēlots vairogs ar zobenu un iekalts teksts: Brīvības kara varoņiem. 1918–1920.

Pieminekli cēlusi Brāļu kapu komitejas (BKK) Smiltenes nodaļa, bet BKK Centrālā valde dāvinājusi tam nepieciešamo šūnakmeni. Piemineklis izmaksājis vairāk nekā 3000 latu. Atbalstu sniegusi arī biedrība “Kalpaka bataljons”.

Pieminekļa priekšā 1937. gada 31. oktobrī no ģimenes kapiem pārapbedītas 1919. gada 6. martā kaujā pie Airītēm kritušā virsleitnanta un Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Krieva mirstīgās atliekas.

Uzziņai

Par Lāčplēša Kara ordeni

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. To piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās vai sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.

Lāčplēša Kara ordeņa skices un zīmējumus izgatavojis mākslinieks Jānis Aleksandrs Liberts. Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu. Aversā centra medaljonā ir Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā izvietots datums – “11. novembris 1919”. Krusta zaros iegravēts “Par Latviju”. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B. - sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme. Ordenim ir daudzstaru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir ordeņa zīme. Muarē lente ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām. Lāčplēša Kara ordenim ir trīs šķiras – I, II un III šķira.

Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919. gada 11. novembri, taču pirmo reizi apbalvošana ar ordeni notika tikai 1920.gada 11. novembrī.

(Avots – www.sargs.lv)

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Godinās Smiltenes novada “Lāčplēšus”

Kategorijas