Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Roberts Fedosejevs: Kāpēc politiķi nerunā jauniešiem saprotami?

Aldis Dubļāns
Izglītība

2009. gada 5. jūnijs 14:34

1837
Roberts Fedosejevs: Kāpēc politiķi nerunā jauniešiem saprotami?

Valkas ģimnāzijā viesojās skolas absolvents Roberts Fedosejevs, kurš arī, studējot politoloģiju Rīgā, Stradiņa universitātē, ir sabiedriski tikpat aktīvs, kāds bija Valkā. Viņš ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Jauniešu Ministru kabinetā.

"Ja jaunietis kaut ko nesaprot, tam ir iemesls. Kāpēc politiķi nerunā jauniešiem saprotami? Jaunietis valstī nav tikai problēma, jo ir gatavs iesaistīties politiskos procesos un izzināt dažādas sarežģītas lietas," stāsta Roberts.

Lekcijas laikā ģimnāzijā R. Fedosejevs uzsvēra, ka jaunietim ir jāiet sabiedrībā un jārunā, citādi būs tā: es neko nedzirdu, es neko neredzu un neko neteikšu. Tas arī bija viņa ierašanās mērķis - skaidrot un pārliecināt, kālab jauniešiem jābūt aktīviem un ko tas dod valstij.

Likums nosaka, ka jaunietis Latvijā ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Citās valstīs šis vecums ir līdz 35 gadiem. Latvijā ir tikai 19 procentu jauniešu. Līdzīgi ir arī citās Rietumeiropas valstīs. "Jaunietis ir ne tikai valsts nākotne, bet arī tās tagadne, jo zināšanas un iemaņas viņš iegūst tagad," skaidro Roberts.

Tiesa, jaunietis valstī par problēmu beidz kļūt pēc tam, kad viņš sāk atpelnīt valsts iztērētos līdzekļus izglītībai, medicīniskajā aprūpē un citās lietās. Strādājot viņš ir kļuvis par valsts resursu.

Nevalstiskajās organizācijās darbojas tikai divi procenti jauniešu. Vidēji Eiropā tādu ir 10 - 20 procentu un jauniešu intereses tiek pārstāvētas visos varas līmeņos. Tas ir paraugs, uz ko tiekties mūsu valsts jauniešiem.

Roberts pārliecinājies, cik bezgaldaudz pienākumu ir ministram, šajā gadījumā Edgaram Zalānam. Ministrs ir katras ministrijas politiskā seja, un tā ir redzamā daļa, taču ierindas cilvēks nezina pārējo. Roberts darbojas kopā ne tikai ar ministru, bet arī ar valsts sekretāru, departamentu vadītājiem un ar ministriju saistītām institūcijām, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienību.

Viņš piedalās sēdēs un uzdod ierēdņiem konkrētus jautājumus. 18. jūnijā šis projekts noslēdzas un Roberts cer, ka būs spējīgs uzrakstīt savus ieteikumus un vērtējumu ministrijas darbam. Jaunietis jau ir iesniedzis priekšlikumus ministrijas darba uzlabošanai. Valsts sekretārei viņš ierosināja pārņem Zemes dienestu.

 Pie tāda paša secinājuma nonākuši arī atbildīgie ierēdņi. Ministrijas vēlas daļu savu funkciju nodot pašvaldībām, taču līdzekļus tam nepiešķir. R. Fedosejevs apšauba, vai Baltinavas novads būs dzīvotspējīgs.

"Nevēlos neko sliktu sacīt par Strenču novadu, taču tur nav jauniešu, kas piepildītu skolas. Tur ir laba infrastruktūra, taču, vai novads ilgstoši varēs pastāvēt bez jauniešiem," jautā students.

Jautāts, kāpēc viņš neiesaistās aktīvajā politikā, piemēram, nekandidē pašvaldību vēlēšanās, Roberts atbild, ka, viņaprāt, briest lielu pārmaiņu laiks un, iespējams, pašreizējo partiju vietā būs citas, tāpēc nevēlas iesaistīties nevienā no tām, jo staigātājiem nav laba reputācija, turklāt viņš tam neesot gatavs.

"Varbūt uz nākamo sasaukumu," smaida puisis. Jauniešu Ministru kabinetā arī pārējie jaunieši esot ļoti aktīvi un ar īpaši plašu redzesloku. Visiem ir nevalstisko organizāciju darba pieredze un visi interesējas par politiskajiem procesiem.

Kategorijas

Kategorijas