Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Iespēja samazināt izdevumus par sadzīves atkritumu izvešanu

Inga Karpova

2019. gada 25. oktobris 10:24

411
Iespēja samazināt izdevumus par sadzīves atkritumu izvešanu

Attīstot mūsdienīgu un iedzīvotājiem ērtu un saprotamu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kopš šīgada 1. janvāra SIA “ZAAO” piedāvā jaunu pakalpojumu – individuāli dalītu vākto atkritumu apsaimniekošanu privātmājās Valmieras, Cēsu, Limbažu, Valkas, Smiltenes un Saulkrastu pilsētu administratīvajās teritorijās.

Jaunais pakalpojums paredz iespēju iedzīvotājiem šķirot vieglo iepakojumu un stikla iepakojumu, ievietojot to atbilstošā konteinerā. Klientiem iepakojuma konteineri tiek nodoti lietošanā un tukšoti bez maksas.

Klienti mēdz sajaukt konteinerus 

SIA “ZAAO” Šķiroto atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Ginta Gailuma informē, ka šis pakalpojums, kurš ietver 240 litru ietilpības konteineru uzstādīšanu vieglā iepakojuma un stikla iepakojuma nodalīšanai no sadzīves atkritumiem, privātpersonām ir bez maksas. Turklāt, kā uzsver G. Gailuma, pareizi šķirojot un nododot pārstrādei otrreiz izmantojamos materiālus, iedzīvotājiem ir iespēja samazināt sadzīves atkritumu daudzumu, tādējādi maksājot par to izvešanu mazāk.  

Analizējot apkopotos datus par šī pakalpojuma lietderību, G. Gailuma secina, ka pusgada laikā no privātmājām ir savākta 91 tonna vieglā iepakojuma un 82 tonnas stikla iepakojuma – pudeles un burkas. Tas nozīmē, ka šie otrreiz pārstrādājamie materiāli nav iemesti kopējos sadzīves atkritumu konteineros.

Uz jautājumu, vai iedzīvotājiem ir saprotama kārtība, kā pareizi dalīt otrreiz izmantojamos materiālus, G. Gailuma norāda, ka, slēdzot līgumu ar klientu, tas tiek izskaidrots, kā arī līguma pielikumā ir sniegta detalizēta informācija, ko likt katrā konteinerā. Uzņēmuma interneta vietnē ir pieejama arī videopamācība. Vienīgais, kas reizēm rada problēmas, – klienti mēdz sajaukt konteinerus. Proti, vieglajam iepakojumam paredzēts konteiners ar dzeltenu vāku, kurā drīkst ievietot papīru, kartonu, PET dzērienu pudeles, polietilēna plēves, kosmētikas un sadzīves ķīmijas iepakojumu, kā arī metāla priekšmetus. Stikla pudelēm un burkām paredzēti konteineri ar melnu vāku. Sajaucot konteinerus, var gadīties, ka šoferi tos neiztukšo. G. Gailuma skaidro, ja darbiniekiem dots uzdevums savākt konteinerus ar dzeltenu vāku, bet klients redzamā vietā novietojis konteineru ar melnu vāku, jo tur ir ievietots vieglais iepakojums, šoferis pabrauc garām un to neiztukšo. Tas ir iemesls, kāpēc tomēr klientiem jāseko, lai nesajauktu kārtību, kā arī līguma slēdzējam, ja viņš pats nekontrolē konteineru saturu, ir jāizskaidro mājiniekiem, kā pareizi jādala otrreizēji izmantojamais materiāls.

Izmanto iespēju nodot šķirotos atkritumus EKO laukumos

G. Gailuma stāsta, ka pirms jaunā pakalpojuma ieviešanas ir veiktas vairākas klientu aptaujas, kurās uzņēmums saņēma priekšlikumus šāda pakalpojuma ieviešanas nepieciešamībai. Tas ir arī solis tuvāk Eiropas Savienības regulu izpildei – samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu un maksimāli daudz pārstrādei derīgu materiālu atgriezt apritē un jaunu materiālu ražošanā. Lai pieteiktos šim pakalpojumam, iedzīvotājam ir jābūt ZAAO klientam, kuram jau ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu  apsaimniekošanu ar konteineru.

Taču, izanalizējot noslēgtos līgumus par individuāli dalītu vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, atklājas, ka, piemēram, Valkas pilsētā šo iespēju izmanto tikai 22 procenti klientu. Valmieras pilsētā situācija ir cerīgāka, jo šo pakalpojumu izmanto 43 procenti privātmāju iedzīvotāju. G. Gailuma pieļauj, ka, iespējams, daudzi iedzīvotāji izmanto iespēju nodot sašķirotos sadzīves atkritumus kādā no 20 EKO laukumiem. Uzņēmums nav apkopojis statistikas datus, kura iedzīvotāju grupa vairāk izvēlas individuāli dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un kuri paši otrreizēji pārstrādājamos materiālus nogādā EKO laukumos. Šajos laukumos iedzīvotāji var nodot 20 atkritumu veidu. Tāpat ZAAO darbības reģionā ir uzstādīti vairāk nekā 600 EKO punktu, kuros pieejami konteineri papīra, metāla, plastmasas un stikla nodošanai.

Lai piepildītu konteinerus, kooperējas ar kaimiņiem

Privātmājas īpašniece valcēniete Edīte Brīdaka ir viena no pirmajām, kura pieteicās bezmaksas iepakojuma un stikla savākšanas konteineriem. Slēdzot līgumu ar SIA “ZAAO”, varēja izvēlēties, vai abus konteinerus izvest vienu vai divas reizes gadā. Septembrī uzņēmums bez maksas izveda vieglā iepakojuma konteineru, bet novembrī paredzēts izvest stikla iepakojuma konteineru. E. Brīdaka uzskata, ka šis pakalpojums ir vajadzīgs, tikai reizēm ir nesapratne, kādus materiālus drīkst ievietot vieglā iepakojuma konteinerā.

Valcēniete vairākas reizes devusies uz SIA “ZAAO” konsultācijām, lai saprastu, vai, piemēram, suņu barības plastmasas maisus tur drīkst ievietot vai tomēr ne.

Sākumā viņai bijušas bažas, ka, dzīvojot viena, nespēs piepildīt abus konteinerus, jo papīru un kartonu izmanto krāsns un plīts iekurināšanai. Lai piepildītu konteinerus, E. Brīdaka ir kooperējusies ar kaimiņiem. Piemēram, kaimiņiene tīrījusi pagrabu un stikla burkas un pudeles salikusi konteinerā ar melnu vāku.

Valcēniete uzskata, ka šis pakalpojums ir nepieciešams un tas viņai samazina sadzīves atkritumu apjomu. Līdz ar jaunā pakalpojuma izmantošanu, viņai sadzīves atkritumu konteineru izved reizi divos mēnešos. Tas palīdz samazināt izdevumus. Turklāt valcēnietes raksturā esot vēlme saimniekot kārtīgi, tas nozīmē – arī šķirot atkritumus.

Uzziņai

Kas ir pašvaldību uzņēmums SIA “ZAAO”?

  • Uzņēmums piedāvā kvalitatīvus un vides prasībām atbilstošus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus privātpersonām un juridiskām personām visās Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldībās, kā arī atsevišķos Malienas un Pierīgas reģiona novados.
  • SIA “ZAAO” darbības virziens ir atkritumu savākšana, šķirošana, uzglabāšana, apstrāde, pārkraušana, pārvadāšana un apglabāšana. Uzņēmums aktīvi īsteno arī sabiedrības izglītošanas un informēšanas aktivitātes.
  • 2019. gadā SIA “ZAAO” saņēma Labklājības ministrijas piešķirto  statusu “Ģimenei draudzīgi”.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu