Strenču novada dome pārstāv savu iedzīvotāju viedokli, – ja jāapvienojas, tad ar Valmieru

2019. gada 31. oktobris 10:37

547

Strenču novada dome pārstāv savu iedzīvotāju viedokli, – ja jāapvienojas, tad ar Valmieru

Strenču, Rūjienas un Naukšēnu novadiem administratīvi teritoriālajā reformā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ierādījusi vietu jaunveidojamajā Valkas novadā ar attīstības centru Valkā.

Plašsaziņas līdzekļiem ziņojot par novadu reformas radītajiem kariem Ziemeļvidzemē, izskan tikai Rūjienas un Naukšēnu vārds. Arī “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, – ja tiks apstiprināts VARAM piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis, kurā Rūjienas un Naukšēnu novadus paredzēts iekļaut Valkas novadā, rūjienieši un naukšēnieši ir gatavi iesaistīties autoceļu bloķēšanā un demonstrāciju un piketu rīkošanā pie Ministru kabineta un Saeimas.

Taču arī Strenču novads nepiekrīt reformas gadījumā apvienoties ar Valkas novadu, vienīgi savu nostāju nepauž tik kareivīgi.

Ko vēlas Strenču novada (Strenču un Sedas pilsētu, Plāņu un Jērcēnu pagastu) iedzīvotāji, parādīja vietējās pašvaldības sarīkotā aptauja vienā dienā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Savu viedokli pauda 700 balsstiesīgie novada iedzīvotāji (30 procenti no kopējā skaita). Ja jau no novadu reformas neizbēgt, tad 92,21 procents no šiem Strenču novada iedzīvotājiem atbalsta Valmieras virzienu – pievienoties Valmieras pilsētai vai novadam, ko veidotu Valmierai apkārtējo novadu pašvaldības.

Apvienošanos ar Valkas novadu atbalstījuši vien seši procenti iedzīvotāju, kuri piedalījās aptaujā. bet 1,3 procenti no viņiem ir par Strenču novada iekļaušanu jaunveidojamajā Smiltenes novadā. Aptaujā Smiltenes variants pat netika piedāvāts, to cilvēki pierakstīja paši, jo šajā virzienā lūkojas Smiltenes novadam blakus esošā Plāņu pagasta iedzīvotāji.

Par Strenču novada iedzīvotāju vairākuma vēlmi reformas gadījumā pievienoties Valmierai Strenču novada dome informējusi VARAM, nosūtot vēstules. To dažādās sanāksmēs paudis arī Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.

J. Pētersons: – Strenču novada iedzīvotāji, vismaz tie, kuri ar mani runājuši un kuri ir aptaujāti, viennozīmīgi pateikuši, – ja ir reforma, tad viņus interesē Valmieras virziens. Ar Valku ikdienā mums nav nekāda sakara. Varu nosaukt simt un vienu iemeslu, ja vajag.

– Taču novadu reformas bīdītāji cilvēkos neieklausās, ne tikai strencēniešos, bet arī citu novadu iedzīvotājos, vai arī ieklausās, bet neņem viņu viedokli vērā.

– Cilvēki ir jau noguruši no dzirdētās retorikas. Visskumjākais ir tas, ka sludina kritērijus un iemeslus, kāpēc vajag reformu, taču konceptuālais ziņojums “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu” un visi materiāli par ekonomisko situāciju mūsu reģionā norāda uz to, ka mūsu virzība ir uz Valmieru. Kad 2011. gadā izstrādājām Strenču novada attīstības programmu, uzņēmums “Grupa 93” (viena no spēcīgākajām plānošanas kompānijām Latvijā) veica līdzīgus pētījumus un secināja, ka ekonomiskā, sociālā un saimnieciskā kustība mums ir Valmieras virzienā.

– Kad valdība 15. oktobrī vienojās par novadu reformas plānu, valdības sēdē piedalījās arī Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins (Latvijas Reģionu apvienība), kārtējo reizi atgādinot, ka iedzīvotāji ir gatavi protestēt un uzstāj uz pievienošanos Valmieras, nevis Valkas novadam un uzsverot, ka jautājums ir piedāvātā novada attīstības centrs – Valka, kas būtībā zaudējusi savu vietu šajā spēles laukumā, bet lai vienkārši juridiski, nevis faktiski saglabātu šo statusu, ap Valku mēģina veidot šo jauno novadu. Par šo tēmu vēl gaidāmas diskusijas Saeimā. Taču kāpēc VARAM un Ministru kabinets līdz šim nav ņēmis vērā visus šos iebildumus? Pie vainas ir politiski apsvērumi?

– Redzot, kā šī novadu reforma tiek pasniegta un “sista cauri”, patiesi atliek secināt, ka tas ir politisks pasākums. Līdz šim nav nosaukts neviens arguments, kas pēc reformas būs citādāk, ko iegūs cilvēki. Tiek tikai sists pie krūtīm, – “tā jums būs labāk”.

Absurdākais piemērs, – novadi tad būšot pašpietiekami. Valdībā apstiprinātais novadu reformas plāns paredz pašreizējo 119 pašvaldību vietā izveidot 39. No kā šie novadi pēkšņi būs pašpietiekami, ja neviena pašvaldība, kas tos veidos, izņemot vairākus novadus Pierīgā, tādas nav? Visas saņem dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Te parādās kārtējais neloģiskums. Novadu kartes pārzīmēšana neko nemainīs, jo problēma ir citur – nozaru politikā un tās neatbilstībā administratīvi teritoriālajam plānojumam, proti, nozaru pārklājums teritoriāli ir atšķirīgs. Normāli būtu, ja arī nozares pakļautos jaunajam novadu kartējumam un ievērotu šos principus. Tas attiecas uz tiesu, policiju, medicīnu, izglītību, Valsts zemes dienestu un citām valsts iestādēm. Taču katrai nozarei teritoriālā telpa arī pēc reformas paliks pilnīgi atšķirīga. Ja valsts iestāžu pakalpojumi iedzīvotājiem no Valkas aizgājuši uz Valmieru, kas ir reģionālais attīstības centrs, tad, izveidojot lielāku Valkas novadu, tos tāpat nekad neatgriezīs atpakaļ. Tas ir pretrunā ar ekonomiku. Tāpēc manā skatījumā administratīvi teritoriālā reforma ir politisks farss, lai partijas nākamajās pašvaldību vēlēšanās sagrābtu varu un, samazinot novadu skaitu, samazinātu konkurenci.

– Ar ko Strenču novada iedzīvotājus vilina Valmieras virziens?

‒ Pirmkārt, tas ir attālums – no Strenčiem līdz Valmierai ir aptuveni septiņas minūtes ilgs brauciens. Braucot uz Valku, ceļš ir gandrīz divreiz tālāk. Cilvēki izvēlas, kur ir tuvāk. Otrkārt, kur notiek lielāka aktivitāte? Valmierā, kas ir reģiona attīstības centrs, nevis pierobežā, Valkā, kas politiski ir dabūjusi attīstības centra statusu. Es nesaku, ka Valkā nenotiek attīstība. Notiek, taču ne tādā izpratnē, kā to bija domājis Ministru kabinets, – šim statusam Valka neatbilst. Arī Strenču novadā notiek attīstība, tikai mērogi ir citi. Treškārt, tie ir pakalpojumi, ko mūsu novada iedzīvotāji saņem Valmierā. Tās ir valsts iestādes, medicīna, kultūra, izglītība un tamlīdzīgi. Es negribu neko sliktu teikt par Valku. Cilvēki tur savā komūnā dzīvo, strādā un cīnās par attīstību. Taču piespiedu laulības nekad ne pie kā laba nav novedušas.

– Kad Valkā vizītē ieradās VARAM ministrs Juris Pūce, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis izvirzīja pretargumentu, – ja jaunveidojamā novada centrs būs Valka, neviens taču neliegs strencēniešiem, rūjieniešiem, naukšēniešiem braukt uz Valmieru un kārtot savas darīšanas tāpat, kā viņi dara tagad.

– Bet tad kāda no šādas novadu reformas ir jēga? Ja kāds, kas manī klausās, var to nosaukt, būtu ļoti labi, ņemot vērā, ka valsts iztērēs milzīgus līdzekļus, reformējot pašvaldības. Kad Valkā bija tikšanās ar Pūci (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci

– redakcijas piezīme), viņš teica, – tiks veidota vienota administratīvi ekonomiskā un saimnieciskā vienība ar centru Valkā, kopēja dzīves, darba un pakalpojumu telpa. Kā jau teicu, uz Strenču novadu tas neattiecas, jo pēc visiem pakalpojumiem cilvēki brauc uz Valmieru. Ja šāda telpa būs iezīmēta kartē, dzīvē tās tāpat nebūs. Vēl viens Pūces teikums, – jaunveidojamajā novadā racionāli un efektīvi tiks plānoti izglītības, veselības, sociālās aprūpes tīkli, koncentrējot finanšu līdzekļus un īstenojot apjomīgus projektus. Tā nebūs! Valkas novada pašvaldībai neiet viegli ar finansēm un budžetu. Naudas attīstībai nebūs. Un par kādu tīklu izglītībā ir runa, ja mēs (Strenču novads un Valkas novads) savstarpēji neizmantojam cits cita skolas? Jaunizveidotajam Valkas novadam savstarpējos norēķinos izglītībā būs liela nauda jāatdod Valmierai, jo Strenču novada bērni aiziet mācīties uz skolām Valmierā. Arī uzņēmumi aiziet tuvāk Valmierai, piemēram, akciju sabiedrība “Seda” un SIA “Ceļu komforts”, un pārreģistrē savu juridisko adresi.

– Tad ir jautājums, vai tik mazs novads kā Strenči ar nedaudz vairāk kā trijiem tūkstošiem iedzīvotāju var pastāvēt viens?

–Var, tieši tāpat kā līdz šim, pie esošā valsts finansējuma. Taču nākotnē ir tendences no valsts puses “apspiest” pašvaldības ar finansējuma sadali. Novada lielums nav problēma. Jautājums ir funkciju pārdalē starp valsti un pašvaldībām un finansējuma piešķiršanā. Kas notika iepriekšējā reformā? Izveidoja pašvaldības, pateica funkcijas, kas tām jāpilda, – “tiekat galā”. Un atkal jaunās pašvaldības cīnīsies, lai sāktu normāli funkcionēt. Valstiskas problēmas tiek risinātas no apakšas, nevis no augšas, kā jau teicu par nozaru politiku. Loģiski būtu reformu salāgot, lai novadu griezumā teritoriālās vienības sakrīt gan nozarēm, gan pašvaldībām, tad pārdalīt funkcijas, vietējām komūnām atstājot saimnieciskos jautājumus, bet nākamajā – reģionālajā līmenī – pildīt funkcijas tādās nozarēs kā izglītība, transports, medicīna un tamlīdzīgi, kur jau ir valsts stratēģija, un tas viss noslēgtos ar tiešu sadarbību ar ministrijām. Tā būtu normāla loģiska pārvalde un normāla diskusija visos līmeņos, kur var panākt cilvēkiem izdevīgus lēmumus visos reģionos un attālākajās teritorijās.

Tādā griezumā vispār nav jautājuma par mazu novadu pastāvēšanu.

– Kādu nākotni paredzat jaunveidojamajam Valkas novadam?

– Loģiski būtu, ja Valka paliek viena un tai piešķir īpašo statusu, ņemot vērā, ka kādreiz Valka un Valga bijusi viena pilsēta. Otrs risinājums – Valmiera paliek viena un tai apkārtējie novadi veido Valmieras novada pašvaldību. Jau tagad Kocēnu novada domes Izglītības pārvalde sniedz pakalpojumus izglītības jomā Kocēnu novada pašvaldībai un deleģēto funkciju ietvaros Beverīnas, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadu pašvaldībām un izglītības iestādēm. Otrs piemērs ir visiem šiem novadiem, arī Valkai, kopīgā Civilās aizsardzības komisija, kas parāda, cik ērti ir šādi strādāt kopā.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strenču novada dome pārstāv savu iedzīvotāju viedokli, – ja jāapvienojas, tad ar Valmieru

Kategorijas