Strenču novada iedzīvotāji neizpratnē: kādēļ neņem vērā viņu intereses?

2019. gada 31. oktobris 13:41

1292

Strenču novada iedzīvotāji neizpratnē: kādēļ neņem vērā viņu intereses?

Strenču novads ir viens no mazākajiem Latvijā. Strenču un Sedas pilsētās un Plāņu un Jērcēnu pagastos, kas veido šā novada pašvaldības administratīvo teritoriju, ir 3271 iedzīvotāji (pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz šā gada 1. jūliju).

Novads nav bagāts ar lieliem un vidējiem uzņēmumiem – lielākais darba devējs tajā, neskaitot pašvaldību, ir valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” ar 6 040 398 eiro apgrozījumu 2018. gadā (pēc Lursoft datiem). Lielākoties Strenču novada ekonomiku silda mazie uzņēmumi un zemnieku saimniecības, no tām lielāko apgrozījumu pērn sasniedza ZS “Jaunstrūkas” Plāņu pagastā (780 747 eiro), būdama 4. vietā Strenču novadā apgrozījuma ziņā.

Vai var iztikt paši par sevi?

Salīdzinoši liels nav arī Strenču novada pašvaldības plānotais pamatbudžets 2019. gadam. Plānotie ieņēmumi tajā ir 3 379 803 eiro, tai skaitā ieņēmumi no nodokļiem plānoti 1 632 639 eiro apmērā. Salīdzinājumam – kaimiņos esošā teritoriāli lielākā un ar uzņēmumiem bagātākā Smiltenes novada pašvaldības budžeta ieņēmumi 2019. gadam plānoti 18,6 miljoni eiro apmērā, tai skaitā nodokļu ieņēmumi – 8 073 132 eiro apmērā.

Jautājumā, vai tik mazs novads kā Strenču var pastāvēt viens pats, vietējo iedzīvotāju viedokļi atšķiras. “Vislabāk, ja Strenču novads paliktu pats par sevi,” domā Strenču novada vidusskolas saimnieks strencēnietis Aivars Kalniņš.

“Mums viss ir nodrošināts – skola normāli darbojas, bibliotēka ir, Eiropas projekti notikuši – kanalizācija, ūdensvads sakārtoti. Vienīgi iedzīvotāju novadā maz,” viņš atzīst un piebilst, – ja nu tomēr Strenču novadam ir jāpievienojas kādam lielākam kaimiņam, tad tikai – Valmierai, kur strencēnieši kārto visas savas lietas un kas ir tuvāk Strenčiem nekā Valka.

Taču tieši jaunveidojamais Valkas novads ir Strenču novada nākotne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavotajā likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kas tiks nodots izskatīšanai Saeimā.

Aivars Kalniņš pat neatceras, kad pēdējo reizi bija Valkā, tik vien kā esot izbraucis cauri šai pierobežas pilsētai, kad devies uz Igauniju, Otepē slēpot.

“Valmiera mums ir tuvāk un tur mēs, strencēnieši, arī braucam: iepirkties uz “Valletu”, pie ārstiem, uz Vidzemes slimnīcu, Valsts ieņēmumu dienestu, autoservisiem. Valmierā daudziem strencēniešiem ir darbs,” saikni ar Valmieru uzskaita uzņēmuma SIA “Strenču aptieka” īpašniece farmaceite Agita Boķe, taču, tāpat kā Aivars Kalniņš, arī viņa domā, – Strenču novadam vislabāk būt pašam par sevi, bet, ja jāapvienojas piespiedu kārtā, tad tikai ar Valmieru, nevis ar Valku.
“Valkai un Valgai drīzāk kopā vajag uztaisīt brīvo nodokļu zonu un nespiest ar varu kopā tos, kas kopā absolūti nesaiet, – tādu garu “desu” gar robežu taisīt ir muļķīgi, bet vai mūsos kāds klausās? Visa reforma ir muļķība. Cik naudas netika iztērēts, lai veiktu pirmo reformu, un tagad atkal būs jātērē – visi zīmogi, veidlapas, ceļazīmes jātaisa no jauna,” savu viedokli pauž Agita Boķe.

Plāņu iedzīvotāji izvēlas Smilteni

Cits viedoklis ir Plāņu pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Ruķi” saimniekam, zemniekam Jānim Siliņam. Viņaprāt, novadu reforma ir vajadzīga, taču Plāņu iedzīvotāji skatoties nevis Valmieras virzienā, bet uz daudz tuvākās Smiltenes pusi, kur daudziem šā pagasta iedzīvotājiem ir darbs, bet viņu bērni mācās skolā Smiltenē. Jau pirmās novadu reformas laikā 2009. gadā Plāņu iedzīvotāji gribēja pievienoties Smiltenes novadam, taču viņu viedokli neņēma vērā, – Plāņu pagastu iekļāva Strenču novadā.

Jānis Siliņš saredz jauna novada veidošanu bijušā Valkas rajona robežās, kur kādreiz atradās arī Strenči, un ar centru Smiltenē.
“Esmu presē lasījis, ka Smiltene Valku negrib, jo ir aizdomas, ka Valkas novada pašvaldībai ir sataisīti palieli parādi. Ja nu novads bijušā Valkas rajona robežās nesanāk, tad Strenču novadam labāk būtu pievienoties Valmierai, nevis Valkai. Ar Valku mūs nekas nesaista – ne saimnieciski, ne citādi. Agrāk Valkā bija valsts iestādes, uz kurām braucām, tagad tur pat to nav. Taču tas, ka administratīvi teritoriālajai reformai jābūt, visiem ir skaidrs. Tā, kā ir tagad, turpināties nevar. Nekas no tā, ko mums pirmās reformas laikā solīja Zalāns (toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns – redakcijas piezīme), neizpildījās. Kļuva vēl sliktāk, nekā bija pagastu laikos. Iztērēja milzu summas, bet atbrauciet uz Plāņiem un paskatieties, kur tad ir tas viss lielais labums un skaistums? Kur tas palika? Uztaisīja tikai ļoti mazu un vāju Strenču novadu. Tagad steigā grib dabūt cauri jaunu reformu, neizvērtējot iepriekšējo reformu, ekonomiskus ieguvumus vai zaudējumus un neņemot vērā argumentus un iedzīvotāju intereses,” spriež Jānis Siliņš.

Lielāka pilsēta, lielāka konkurence

Plāņos savulaik bija pamatskola – Strenču novada vidusskolas filiāle, bet sakarā ar bērnu skaita sarukumu pagastā Strenču novada dome reorganizēja izglītības iestāžu tīklu, pirms aptuveni pieciem gadiem slēdzot skolas Plāņu filiāli.

Izglītības ieguves iespējas no 1. līdz 9. klasei Strenču novadā piedāvā Strenču novada vidusskola ar filiāli Sedā (skolas statusu no vidusskolas uz pamatskolu pašvaldība vēl oficiāli nav mainījusi). Tāpat – ar filiāli Sedā – novadā ir pirmsskolas izglītības iestāde “Minkāns”. Savukārt profesionālās ievirzes izglītību bērni un pusaudži var iegūt Strenču mūzikas skolā.

“No mūsu novada izglītojamo plūsmas Valkas virzienā nav. Tur nav nekā slikta attiecībā uz Valku, taču tradīcijas Strenčiem, ņemot vērā bērnu vecāku darbavietas, attālumu un transporta kustību, ir un būs Valmieras virzienā,” uzsver Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala.

Strenču novada vidusskolas 9. klases absolventi izvēlas vai nu kādu no Valmieras vispārizglītojošajām vidusskolām, piemēram, viena daļa Sedas filiāles absolventu turpina mācīties Valmieras 2. vidusskolā, kurai ir liela pieredze bilingvālajā izglītībā (izglītībā divās valodās), vai arī iegūst profesionālo izglītību.

“Arī ārpusstundu aktivitātes, piederība kādam no kolektīviem vai treniņu grupai parāda, ka virzība ir starp Valmieru un Strenčiem, turklāt abos virzienos. Izteikts piemērs ir volejbols, uz Strenčiem skolēni brauc trenēties pat no Valmieras. Jaunsardzes kustību savukārt saskaņojam ar Trikātas pamatskolu, kas atrodas Beverīnas novadā,” piemērus nosauc Dace Gaigala.

Viņa arī atzīst, ka Strenču novada vidusskolai pozitīva sadarbība ar Valkas novadu ir ārpusstundu izglītībā dažādu konkursu rīkošanā, tomēr kopumā Strenču novada iestrādes izglītībā ir pārnestas uz Valmieru un tai apkārtējiem novadiem, arī mācību priekšmetu olimpiādes. “Tagad mūsu skolēniem konkurence būs lielāka, taču droši vien tas nav slikti,” teic Strenču novada vidusskolas direktore.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strenču novada iedzīvotāji neizpratnē: kādēļ neņem vērā viņu intereses?

Kategorijas