Māca jauniešiem atšķirt graudus no pelavām

2019. gada 1. novembris 08:34

317

Māca jauniešiem atšķirt graudus no pelavām

Kādēļ jauniešiem medijpratība un kritiskā domāšana mūsdienās ir svarīgas prasmes, par to otrdien Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 10. līdz 12. klases skolēniem stāstīja Latvijā viena no pazīstamākajām pētnieciskās žurnālistikas pārstāvēm, bezpeļņas nevalstiskās organizācijas Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” dibinātāja Inga Spriņģe.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktores vietniece metodiskajā darbā Gunita Gindra stāsta, ka šī interesantā un izglītojošā tikšanās notika medijpratības iniciatīvas “Pilna Doma” ietvaros.

Mediju bizness
nav parasts bizness
Šajā aktivitātē var piedalīties ikviens 10. līdz 11. klases skolēns un pedagogs no visas Latvijas. Ieraugot aicinājumu, valcēnieši pieteica dalību šajā projektā, jo uzskata, ka tā var iegūt papildu zināšanas, kas palīdzēs jauniešiem karjeras izvēlē un tā arī ir iespēja tikties ar spožām Latvijas personībām.
Mediju pratības iniciatīvu “Pilna Doma” īsteno Baltijas Mediju izcilības centrs ar British Council un ASV vēstniecības Latvijā atbalstu. Projekts notiek jau trešo gadu. Iepriekšējā sezonā tajā piedalījās vairāk nekā 305 skolēni un 40 pedagogi no 43 skolām visā Latvijā. Tām skolām, kuras vēl nav paspējušas pieteikties uz žurnālistu vadītajām nodarbībām, “Pilna Doma” organizatori aicina 10. un 11. klašu skolēnus un pedagogus to izdarīt tīmekļa vietnē www.pilnadoma.lv. Šajā vietnē ikvienam interesentam pieejama arī medijpratības testu sērija, ar kuru palīdzību noskaidros labākos no visiem Latvijas reģioniem. Skolēniem, kuri ieguvuši lielāko punktu skaitu, būs iespēja piedalīties noslēguma pasākumā Rīgā un viesoties mediju redakcijās.
I. Spriņģe uzsvēra, ka šīs tikšanās uzdevums ir iegūt prasmes atpazīt informāciju, kas redzama visur – viedtālruņos un sociālajos tīklos.
Nodarbības laikā jaunieši uzmanīgi klausījās I. Spriņģes personīgo pieredzi, ko viņa guvusi, kādu laiku stažējoties Amerikā un strādājot Latvijā, un arī aktīvi līdzdarbojās, savos viedtālruņos atbildot uz vairāku testu jautājumiem internetā. Tas jauniešiem deva iespēju gan mācīties, gan pārbaudīt savas spējas atpazīt maldinošus vēstījumus un kritiski izvērtēt informācijas avotus.
Stāstot par sevi, I. Spriņģe atklāja, ka viņa žurnālistes gaitas uzsāka dzimtajā Rūjienā, sākot strādāt vietējā televīzijā. Katru vakaru bija jāsagatavo ziņu raidījums ar diviem sižetiem – viens bija tās dienas galvenā Rūjienas aktualitāte, otrs – ielu intervija. I. Spriņģe atceras, ka ielu intervija bijusi “neiespējamā misija”, jo neviens no vietējiem nav gribējis atbildēt uz jautājumiem. Esot bijis jāskrien cilvēkiem līdzi, lai izlūgtos atbildes. No Rūjienas pārceļoties uz Rīgu, I. Spriņģe iestājās Latvijas Universitātē un pabeidza Sociālo zinātņu fakultāti, iegūstot žurnālistes profesiju. Sāka strādāt Latvijas Televīzijā. Ilgu laiku nostrādāja laikrakstā “Diena”. Tolaik “Diena” nav bijusi tāda, kāda tā ir šobrīd. I. Spriņģe uzskata, ka “Diena” vairs nav kvalitatīvas informācijas ieguves avots, bet tolaik tā bijusi viena no svarīgākajām avīzēm pat Baltijas mērogā. Deviņdesmito gadu beigās iestājoties finanšu krīzei un arī drukāto mediju krīzei, kādu dienu “Dienas” redakcijā ieradies jauns vīrietis baltā “BMW” ar “pirkstiem gaisā” un pateicis, ka viņš tagad ir jaunais “Dienas” direktors. Uz jautājumu, kas ir jaunie “Dienas” īpašnieki, viņš nav varējis atbildēt. Daļa redakcijas darbinieku pateikuši, ka viņi nestrādās kopā ar cilvēkiem, nezinot, kādas ir viņu intereses, tāpēc, kā akcentē I. Spriņģe, mediju bizness nav parasts bizness, jo žurnālistiem ir jābūt atbildīgiem par to informāciju, ko sniedz saviem lasītājiem. Protestējot pret jaunajiem īpašniekiem, daudzi žurnālisti “Dienas” redakciju pameta. Daļa I. Spriņģes kolēģu izveidoja žurnālu “Ir”, kas ir viens no labākajiem žurnālistikas produktiem Latvijā, kas lasītājiem sniedz kvalitatīvu saturu. Savukārt viņa aizbraukusi uz Ameriku, jo vienmēr gribējies dzīvē ieraudzīt kaut ko vairāk. Kāpēc izvēle kritusi uz Ameriku? Tāpēc, ka tā esot, pēc I. Spriņģes teiktā, kvalitatīvas žurnālistikas šūpulis. Viņa Amerikā pabija kā stipendiāte un ieguva neatsveramu pieredzi, kas palīdzēja tālāk dzīvē virzīties uz priekšu. I. Spriņģe vēlreiz pabijusi Amerikā, kur Kolumbijas universitātē papildinājusi zināšanas uzņēmējdarbībā.
Pēc Amerikas perioda viņa uzrakstījusi konceptu, atradusi domubiedrus un nodibinājusi pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica”, kur tiek īstenoti padziļināti pētnieciskie projekti par dažādām tēmām, piemēram, izglītības kvalitāte, korupcija un daudzas citas. Nesen ar slēpto kameru nofilmēts, kādas personas apmeklē bijušā premjera Andra Šķēles biroju Dzirnavu ielā. “Re:Baltica” centrs savus sagatavotos materiālus bez maksas publicē sadarbības partneru portālos, piemēram, www.tvnet.lv. I. Spriņģe atzīst, ka pēdējos piecus gadus ir mediju krīze, jo ir mainījies veids, kā mediji pelna naudu. Agrāk mediji pelnīja naudu no reklāmas ieņēmumiem un tā varēja samaksāt žurnālistiem algu un radīt kvalitatīvu saturu, bet šobrīd uzvaras gājienu svin sociālie tīkli, internetā pieejamā informācija. Līdz ar to daudzi reklāmdevēji pa tiešo izvieto reklāmas interneta vidē, tāpēc medijiem vairs nav šīs reklāmas naudas. Rodas jautājums, kā mediji mūsdienās var izdzīvot. Tas ir tas, par ko runā visās konferencēs un dažādos projektu pasākumos. Dodoties uz Ameriku, I. Spriņģe vēlējusies saprast, kā ar savām zināšanām un pieredzi pelnīt naudu un kas ir tie jaunie veidi, kas mūsdienās ieinteresētu cilvēkus lietot medijus.

Neuzķersies
uz nepatiesas informācijas
Uzrunājot ģimnāzistus, I. Spriņģe vēlējās noskaidrot, kur jaunieši visbiežāk gūst informāciju. Izskanēja vairāki atbilžu varianti, piemēram, www.youtube.com, ziņu portālā www.delfi.lv, WhatsApp un twitter. Kāds atklāja, ka informāciju iegūst, lasot grāmatas. I. Spriņģe atzina, ka tas šodien esot ļoti vecmodīgs informācijas ieguves veids, bet arvien vairāk jauni cilvēki sāk lasīt grāmatas. Žurnālistei interesanti šķita, ka jaunieši informāciju iegūst no vecvecākiem. Uzstājoties pieaugušo auditorijai, neviens nav minējis, ka informāciju gūst no radiniekiem vai vecākās paaudzes, bet jaunieši to minot itin bieži. I. Spriņģe interesējās, cik daudziem ir savs konts sociālajā vietnē www.facebook.com. Atklājās, ka lielākais vairums katru dienu lieto šo sociālo vietni. Uzvaras gājienu svin arī Instragram, kas Latvijā pēdējo divu gadu laikā esot vispelnošākais sociālais rīks.
I. Spriņģe uzsver, ka mūsdienās ir tik tik daudz informācijas ieguves veidu, tāpēc rodas jautājums, kā saprast, cik patiesa ir informācija. Lai to saprastu, nepieciešamas medijpratības zināšanas un prasmes atšķirt viltus ziņas no patiesas un pārbaudītas informācijas.
Pirmās nodarbības beigās I. Spriņģe slavēja ģimnāzistus, secinot, ka jaunieši ir zinoši medijpratībā un nav pamata bažīties, ka viņi būs tie, kas uzķersies uz nepatiesās informācijas izmestā “āķa”.
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 12. klases skolnieks Ilvars Lellis “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka viņam šī tikšanās ar Ingu Spriņģi bijusi vērtīga, jo žurnālistika ir viena no profesijām, kurā viņš gribētu veidot karjeru. Ilvars uzskata, ka mūsdienās medijpratības prasmes apliecina cilvēka izglītības līmeni un konkurētspēju darba tirgū. Viņš pārliecinājās, ka Inga Spriņģe ir harismātiska personība. Ilvars šad tad mēdz sekot viņas ierakstiem tviterkontā. Pēdējais, kas spilgti palicis atmiņā, bija par to, kāpēc sākās ažiotāža par autonodokļiem.
Ģimnāzijas skolotāja Ira Silāja atzina, ka bija interesanti klausīties Ingas Spriņģes stāstījumu par jau viņai zināmām lietām, bet, strādājot ar skolēniem, viņa pārliecinājusies, ka diemžēl mūsdienās jaunieši drukāto presi nelasa. Rodas jautājums, kur viņi atrod patiesu un žurnālistu pārbaudītu informāciju.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Māca jauniešiem atšķirt graudus no pelavām

Kategorijas