Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Par garšvielām atbild abi darbinieki

Liene Andersone-Kolosova

2019. gada 1. novembris 08:34

2
Par garšvielām  atbild abi darbinieki

“Ar ko atšķiras pavārs no šefpavāra?” jautā lasītāja, kura nonākusi mulsinošā situācijā, apmeklējot kādu restorānu. “Gribēju izteikt pretenziju par ēdienam pievienotajām garšvielām šefpavāram, bet pasauca ne vien viņu, bet arī pavāru.”

Valsts izglītības attīstības aģentūras interneta vietnē “Profesijupasaule.lv” teikts, ka šefpavārs vada visu virtuves komandu, izstrādā jaunus ēdienus un ēdienkartes un ievieš uzņēmumā jaunas gatavošanas tehnoloģijas. Šefpavāra uzdevums ir ievadīt darbā jaunos darbiniekus, veidojot komandu. Šajā amatā strādājot, jārūpējas par produktu sagādi un jāaprēķina nepieciešamo produktu daudzums tā, lai nekad nekā netrūktu un lai arī nekas nepaliktu pāri, jāuzrauga ēdienu gatavošanas process un jāsniedz palīdzība pavāriem ēdienu gatavošanā un noformēšanā. Svarīgākā atbildība, ņemot vērā darba specifiku – ēdiena gatavošanu klientiem, ir sekošana līdzi higiēnas normu ievērošanai virtuvē. Šefpavāru vārdi dzirdami arī tad, ja jāizstrādā ēdienkarte īpašiem un augsta līmeņa pasākumiem, ja gatavo kādām konkrētām personām netradicionālus ēdienus.
Šefpavāra pienākumos ietilpst arī darbs ārpus virtuves – jākārto dokumentācija. Šefpavāram nepieciešamības gadījumā jāaizvieto jebkurš pavārs vai ēdināšanas uzņēmuma vadītājs. Katrā ēdināšanas uzņēmumā šefpavāra noslodze un pienākumi var būt atšķirīgi, bieži var būt situācijas, ka pats šefpavārs ir ēdināšanas iestādes īpašnieks un vadītājs vienlaikus.
Savukārt pavārs ēdināšanas uzņēmumā gatavo un sagatavo pasniegšanai visus nepieciešamos ēdienus un dzērienus, izstrādā jaunas receptes vai strādā pēc esošajām. Pavāra atbildībā ir nomērīt un sajaukt ēdienu sastāvdaļas, pievienot garšvielas, kā arī sadalīt ēdienu porcijās pēc noteiktajiem parametriem. Virtuvē šīs profesijas pārstāvim ir jāpārzina nepieciešamās izejvielas un tās jāpasūta, jānovērtē produktu kvalitāte un jāveic to pirmapstrāde, jāseko līdzi pareizai to glabāšanai. Pavāram ir pienākums tīrīt un sakopt virtuvi vai uzraudzīt šo procesu, kārtot ledusskapjus un pārbaudīt virtuves inventāra tīrību.
Ēdināšanas uzņēmumā var būt vairāki pavāri un viņiem papildus var būt piesaistīti palīgi. Pavāru palīgi veic pārtikas produktu pirmapstrādi – mazgā, tīra, mizo, griež, rīvē, maļ – un citus darbus, ko uzdod pārējie virtuves darbinieki, lai atvieglotu tiešo darba pienākumu pildīšanu. Pienākumos ietilpst veidot porciju sagataves, gatavot mazāk sarežģītos ēdienus un piedevas, ēdienu pusfabrikātus. Pavāra palīgs darba dienas beigās sakārto virtuvi un inventāru.

Pienākumi mājās, pret sabiedrību un ģimenes locekļiem

Visi runā par bērnu tiesībām un gadījumiem, kad tās pārkāptas. Bet kādi ir likumos noteiktie bērnu pienākumi?

Bērnu tiesību aizsardzības likumā teikts, ka bērns ir persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Saskaņā ar šo likumu ir noteiktas ne tikai bērna tiesības, bet arī pienākumi – mājās un pret sabiedrību.
Bērna pienākumi mājās ir atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos. Juristi norāda, ka mājas darbi – kādus veikt – ir vecāku un ģimenes saprāta jautājums, izvērtējot bērna vecumu un spējas. Otrkārt, likums norāda, ka bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.
Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam. Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību. Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi, jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi.
Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses. Viņam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi. Turklāt Civillikuma sadaļā “Vecāku un bērnu personiskās attiecības” noteikts: “Kamēr vecāki nodrošina bērna uzturēšanu, bērnam jāstrādā vecāku mājās darbi bez tiesībām prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņam nav noteikti apsolīta.”
Pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli. Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka viņi bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu. Mazbērniem jāuztur katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni.