Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Nespēj vienoties, vai nākamgad celt algas visiem medicīnas nozarē strādājošajiem vai tikai daļai

LETA
Latvijas ziņas

2019. gada 31. oktobris 16:10

145
Nespēj vienoties, vai nākamgad celt algas visiem medicīnas nozarē strādājošajiem vai tikai daļai

Rīga, 31.okt., LETA. Šodien netika panākta konkrēta vienošanās par atalgojuma paaugstināšanas principiem, tādējādi nevienojoties par kritērijiem, kā tiktu sadalīti mediķu atalgojuma palielinājumam piešķiramie 42 miljoni eiro, pēc veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes žurnālistiem paziņoja tās dalībnieki.

Sēdē tika izskatīti divi priekšlikumi par atalgojumam paredzētā finansējuma, proti, esošo 42 miljonu eiro, pārdalīšanu. Pirmais priekšlikums būtu palielināt atalgojumus tiem mediķiem, kuri strādā paaugstinātas intensitātes apstākļos un stacionāros, savukārt otrais, ka visiem medicīnas nozarē strādājošajiem tiktu paaugstināts minimālais atalgojums par 7,7%.

Preses konferencē Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka vairāk atbalstītu otro priekšlikumu, tas ir, 7,7% pieaugumu visiem medicīnas jomā strādājošajiem. Taču sēdē par šo jautājumu netika panākta galēja vienošanās.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis aģentūrai LETA sacīja, ka nesamierināsies ar esošo finansējuma apjomu veselības nozarei nākamā gada valsts budžetā un gatavosies protesta akcijām.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji 42 miljonos eiro vispār nebija paredzēts finansējums rezidentu atalgojuma paaugstināšanai, tagad ir veikta finansējuma pārdale un iezīmēts, ka rezidentiem atalgojums paaugstināsies par 7,7%.

"Taču diemžēl nav ņemti vērā tie principi par kuriem mēs ilgstoši diskutējām un vienojāmies, proti, noteikt koeficientu atkarībā no rezidenta specializācijas gada, jo viņa spējas strādāt būtiski atšķiras. Mēs to vēlējāmies ieviest no nākamā gada, bet mūsu ieteikums netiek ņemts vērā," sacīja Rācenis.

Jau ziņots, ka Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumam - atbilstoši VM sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) paudusi, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorējot.

Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju "Viena diena bez ārsta", aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece.

Gadījumā, ja arī Saeimā tiks pieņemts veselības aprūpes sistēmai nelabvēlīgs lēmums, tad mediķi turpinās protesta akcijas, ko vadīs mediķu arodbiedrība, kura, visticamāk, rosinās jautājumu par Saeimas atlaišanu, jo šī Saeima būs nobalsojusi pretēji tam, ko tā pati solīja, proti, ievērot likumus un domāt par Latvijas tautas nākotni, uzsvēra Aizsilniece.

Kategorijas

Kategorijas