Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Toms Knostenbergs cer, ka studēt palīdzēs MTB sportā gūtais rūdījums

Sandra Pētersone

2009. gada 3. jūnijs 10:46

2789
Toms Knostenbergs cer, ka studēt palīdzēs MTB sportā gūtais rūdījums

Jaunais, talantīgais kalnu riteņbraucējs smiltenietis Toms Knostenbergs (19 gadi) ir viens no tiem jauniešiem, kuri šogad absolvē 12. klasi un nonākuši krustcelēs. Studēt vai ne? Kādu specialitāti izvēlēties? Varbūt braukt strādāt uz ārzemēm un sapelnīt tur naudu?

Toms ir nolēmis studēt, taču vēl konkrēti nezina, tieši ko. Viņam pagaidām ir skaidrs tikai tas, ka tā būs Rīgas Tehniskā universitāte vai Latvijas Universitāte.

Smiltenes ģimnāzijas abiturients atzīst, ka visa pamatā ir viens apsvērums, - izvēlēties tādu fakultāti, kurā var iekļūt budžeta grupā, lai pašam nebūtu jāsedz studiju maksa un šim nolūkam jāņem kredīts.

"Katrā ziņā tā nebūs ekonomika, ko studēšu," spriež jaunietis. "Iespējams, tas būs kaut kas specifiskāks, piemēram, inženierzinātnes, uz kurām iet mazāk cilvēku. Skatīšos, kur ir lielākas iespējas tikt budžetā, un tad vērtēšu situāciju," spriež jaunietis.

Toms mācās ģimnāzijas 12.b klasē un nezin nevienu klasesbiedru, kurš negrib turpināt mācīties augstskolā. Daži jau izlēmuši, ko studēt, - informācijas tehnoloģijas, arhitektūru, medicīnu.Ieaudzina uzņēmību un neatlaidībuPēdējie mēneši pirms eksāmeniem abiturientiem, arī Tomam, ir saspringti. Mācību grāmatas nācies atvērt daudz biežāk, nekā agrāk.

"Pievēršu mācībām lielāku uzmanību, it īpaši matemātikai un fizikai. Saprotu, ka no eksāmeniem ir atkarīga visa mana nākamā dzīve. Liela nozīme būs tam, kādu līmeni iegūšu eksāmenos, lai pretendētu uz vietu budžeta grupā," saka Toms.

Viņš apzinās, ka šogad beigsies viens, salīdzinoši bezrūpīgs posms dzīvē un sāksies laiks, kad būs vairāk jāpaļaujas uz sevi.

Toms cer, ka viņam palīdzēs sportā iegūtās rakstura īpašības, it īpaši - neatlaidība un uzņēmība. No 14 gadu vecuma smiltenietis trenējas kalnu riteņbraukšanā jeb MTB. No iesācēja viņš izcīnījies līdz līderu grupai Latvijā vienaudžu vidū.

Aizvadītajā gadā Toms SEB maratonā kopvērtējumā sporta klasē bija 22. labākais, bet junioru konkurencē - trešais.

Kalnu riteņbraukšana ir jaunieša hobijs, no kura viņš negrasās atteikties, arī studējot. Smiltenietis pārstāv komandu "Trek - Philips". Tā sponsorējusi jaunietim velosipēdu un formu un apmaksā līdzdalību lielākajās sacensībās.

"Neredzu iemeslu, lai to visu pamestu. Riteņbraukšana man ļoti iet pie sirds," saka Toms. Viņu MTB aizrauj ar interesantajām distancēm, kurās ir kalni un nobraucieni, sakņu pārvarēšana un upju šķērsošana. Braucot arī jāplāno stratēģija, piemēram, kurā brīdī piebraukt grupai priekšā un kurā - pasēdēt aizmugurē.Sportam jāpiekāpjas mācību priekšāToms pirmo reizi MTB sportu iepazina kā skatītājs 2005. gadā, kad kopā ar tēvu aizgāja skatīties sacensības. Toreiz viens no pirmajiem smilteniešiem šim sporta veidam pievērsās Guntars Baranovskis. "Redzēju, kā viņš brauc, un man ļoti iepatikās," atceras Toms.

G. Baranovskis paņēmis viņu līdzi uz treniņu. Toreiz pusaudzis izbrauca aptuveni 30 kilometrus garu distanci ar parasto velosipēdu ar vairākām apstāšanās reizēm un piekusis, bet jau ar atziņu, ka MTB viņam der. Uzvara jau pirmajās sacensībās Baložos deva papildu stimulu trenēties.

Tomam visus šos gadus ļoti palīdzējis vecāku un arī G. Baranovska atbalsts. Trešajā sezonā Guntars sponsorējis laba MTB velosipēda iegādi, sarunājis vietu treniņnometnēs, - sākumā Murjāņos, tad Slovākijā un Spānijā kopā ar Latvijas izlasi un toreizējo "Trek - Philips - Metallic" komandu.

Vēl tagad Toms atceras Spānijas nometnē divas pavadītās nedēļas ar sajūsmu. "Peldējos Vidusjūrā. Braucām ar riteni kalnos. Augšā jābrauc kādi desmit kilometri, un no plus 25 grādiem nokļūsti kalna galotnē, kur aizķēries mākonis un sāk krist sniegs."

Šogad Toms uz nometni Spānijā neaizbrauca, jo negribēja 12. klasē ielaist robu mācībās, un trenējās Latvijā. "Ja matemātikā iekavē kaut divas stundas, tad, lai to visu atgūtu, jāiet uz konsultācijām. Taču sacensībās gan šogad ir grūtāk. Rezultāti ir ļoti pasliktinājušies," atzīst riteņbraucējs.

Parasti viņš trenējas vidēji piecas dienas nedēļā. Taču Toms sevi neuzskata par fanātisku sportistu un reizēm upurē treniņu kāda pasākuma vai tusiņa dēļ. Atcerēsies klasi un skolotājusToms ir lepns, ka skolu beidz īpašā gadā, kad Smiltenes ģimnāzijai aprit 100 gadu. Skolas laiks viņam paliks atmiņā ar draugiem, jaukiem skolotājiem un klasi, par kuru labāku pat nevar iedomāties.

"Kopā esam izdarījuši tādas lietas, ko nevarēju pat sapņos iedomāties. Piemēram, uzvarējām "Zelta zivtiņas" čempionātā un balvā saņēmām ceļojumu uz Itāliju. Piedalījāmies vēl vairākos konkursos. Kopā braucām ar laivām," Toms min dažus piemērus.Viņam ļoti patīk dzīvot Smiltenē. Taču jaunietis šobrīd nevar pateikt, vai pēc studijām nāks atpakaļ uz dzimto pilsētu.

"Gribētu atgriezties Smiltenē. Taču nav idejas, ko es te darītu. Gribu iet uz tādu vietu, kur pēc studijām man būs garantēts darbs. Ja sagadās, ka Latvijā nedabūšu darbu, tad braukšu strādāt uz ārzemēm. Tad jau laiks rādīs."