Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Simts gados neaizmirsti; tautas sirdī paliekoši

Sandra Pētersone
Laikraksta arhīvs

2019. gada 12. novembris 08:34

1112
Simts gados neaizmirsti; tautas sirdī paliekoši

Pavisam viņi ir 34 – Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri, kuri dzimuši tagadējā Smiltenes novada teritorijā un kuru piemiņai vakar, Lāčplēša dienā, Smiltenes kapsētā atklāja un iesvētīja granīta stendu pie pieminekļa “Brīvības kara varoņiem” (1918 – 1920).

Pavisam Latvijā kopumā  ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.  Tas ir pirmais un augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums laikā no 1920. gada līdz 1940. gadam, ko piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri palīdzēja brīvības cīņās vai sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.

Zem lodēm ledainajā Daugavā
“Toreiz ordeņus nedalīja tā, kā tagad,” spriež Brigita Bērziņa, meita vienam no Smiltenes novada Lācplēša Kara ordeņa kavalieriem – Pēterim Rozniekam, kurš dzimis tagadējā Brantu pagastā, apbedīts Smiltenes kapsētā,
9. Rēzeknes kājnieku pulka seržantam/Pēterim Rozniekam Lāčplēša Kara ordeni piešķīra 1921. gadā par varonību, atbrīvojot Rīgu no bermontiešiem.
Brigita Bērziņa joprojām atceras, ko tēvs viņai un saviem diviem dēliem stāstīja, – 9. Rēzeknes kājnieku pulkam tika uzdots ieņemt Rīgu, bet tiltu pār Daugavu uzspridzināja. Lai šķērsotu upi, karavīri metās peldus pāri upei. Ūdens  Daugavā novembrī bijis ļoti auksts, vižņiem klāts.
Pulka komandieris  peldējis pa priekšu, ar karogu rokā, līdz viņu nāvējoši ķērusi ienaidnieka lode. “Aiz muguras peldošie karavīri apjukuši, nezinājuši, ko nu darīt. Paps bijis tuvāk, paķēris karogu un peldējis tālāk. Pārpeldējuši Daugavu un vēl četras dienas tādās pašās slapjās drēbēs Rīgā cīnījušies. No tā pulka  tikai seši palikuši dzīvi, pārējie krituši. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra visiem sešiem,” tēta stāstīto atceras Brigita Bērziņa un piebilst, ka viņas paps, Papānu muižas kalpu dēls, Pēteris Roznieks par brīvu Latviju cīnījās jau kopš sešu gadu vecuma.1905. gada revolūcijas laikā mazais Pēteris bija ziņnesis, –zem cepures, pats to nezinot, nēsājis ziņas par gaidāmo muižas dedzināšanu.
Brigita Bērziņa priecājas, ka  ka Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus atceras viņu dzimtajā pusē, kā tas tagad noticis Smiltenes novadā.
“Mūsu mājās, Brantu pagasta “Rožkalnos”, Latvijas laikā Lāčplēša Kara ordenis bija goda vietā. Papam tas bija ļoti  svarīgi. Reizi gadā, tieši Lāčplēša dienā, Rīgā, Biedrības namā, visiem Lāčplēša ordeņa kavalieriem tika sarīkota balle. Paps ar mammu abi uz to brauca. Mamma stāstīja, ka paps ļāvis uz Lāčplēša dienu viņai šūt tādu kleitu, kādu grib, tam naudas papam nebija žēl,” stāsta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera meita.
 
Ideja no sirds, – no tautas
100 gadus pēc Latvijas brīvības cīņām Smiltenes novada 34 Lāčplēša Kara ordeņu kavalieru vārdi un uzvārdi iemūžināti Smiltenes kapsētā, granīta stendā pie Brīvības kara varoņu pieminekļa.   Palsmanes kapsētā piedevām vēl uzstādītas papildu piemiņas plāksnes un informācijas stendi šajā kapsētā  apbedītajiem septiņiem Smiltenes novada Lācplēša Kara ordeņa kavalieriem: Rūdolfam Aleksandram Beitikam, Kārlim Brītiņam, Rihardam Zīlem, Jūlijam Zīlem, Pēterim Rabācam, Robertam Kukurītim un Ernestam Lielmanim.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka tas noticis, pateicoties Smiltenes novada domes projektam “Piemiņas stendu un plākšņu izgatavošana un uzstādīšana Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņai”, ko pašvaldība finansēja no sava  budžeta.
Savā uzrunā piemiņas brīdī Palsmanes kapličā Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis īpašu paldies teica Grundzāles iedzīvotājai Skaidrītei Rencei, jo tieši viņai pirmajai radās ideja  šādi godināt Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus.
“Paldies arī  mūsu pašvaldības darbiniekiem Aldai Zvejniecei, Tignai Podniecei, Agijai Kukainei, Mārim Lazdiņam! Viņi bija tie, kuri saprata šās idejas nozīmi. Mums ir jāpasaka paldies cilvēkiem,  kuri izcīnīja mūsu valstij nākotni, lai šodien mēs varētu stāvēt uz brīvas zemes. Mums ir nozīmīgi par mūsu brīvības cīņām, par 11. novembri un 18. novembri skaidrot un stāstīt nākamajām paaudzēm, lai tās prastu nosargāt mūsu brīvību un mūsu zemi, virs kuras mūžam  ir jābūt sarkanbaltsarkanajam karogam,” piemiņas brīdī uzsvēra G. Kukainis.
Idejas autore Skaidrīte Rence “Ziemeļlatvijai” teic, ka par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas iemūžināšanu aizdomājās, kad sarunās ar iedzīvotājiem vāca informāciju par nacionālajiem partizāniem jeb mežabrāļiem, proti, ne viens vien cilvēks mudinājis labāk iemūžināt to jauno puišu piemiņu, kuri izcīnīja neatkarīgu Latviju 1918. – 1920. gada brīvības cīņās.

Tas, ko varam, – viņus neaizmirst
Sākotnēji doma bijusi par piemiņas plāksnēm grundzāliešiem, tad – palsmaniešiem, pēc tam ideja ar Smiltenes novada domes atbalstu jau izaugusi līdz visu Smiltenes novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apzināšanai un viņu piemiņas godināšanai. Vieniem “Lāčplēšiem” atdusas vieta nav zināma, citi apbedīti citviet Latvijā vai ārzemēs, tāpēc Smiltenes kapsētā visu 34 vārdi ir iekalti vienā kopīgā stendā.
“Mēs esam laimīgi, ka varam dzīvot brīvā valstī, runāt savā dzimtajā valodā un paši esam saimnieki savā zemē. Par to esam pateicību parādā mūsu brīvības cīnītājiem, kuri atdeva Dieva svētāko dāvanu – savu dzīvību, ziedojot to tautai un nākamajām paaudzēm. Tas, ko mēs varam darīt, ir sakopt brīvības cīnītāju atdusas vietas, viņus atcerēties un iedegt sveci viņu piemiņai,” rosina Skaidrīte Rence un piebilst, ka, piemēram, brāļiem Rihardam un Jūlijam Zīlēm apbedījuma vietas Palsmanes kapsētā visus šos gadus nebija zināmas, tās  parādījusi bijusī kapu sardze Ausma Lapiņa un pastāstījusi, ka padomju gados brāļu Zīļu atdusas vietai virsū ir apglabāti citi aizgājēji, tādējādi  brāļiem nav pat kapu kopiņu.
“Paldies visiem, kuri atbalstīja un realizēja ideju par Smiltenes novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas iemūžināšanu! Paldies Valkas novadpētniecības muzeja galvenajai krājumu glabātājai Aijai Priedītei par konsultēšanu un padomu! Esmu ļoti gandarīta par rezultātu,” teic Skaidrīte Rence.
Gandarīti ir arī Palsmanes kapsētā apbedītā 4. Valmieras kājnieku pulka leitnanta Rūdolfa Aleksandra Beitika tuvinieki no Variņu pagasta – brāļa dēls Aldonis Beitiks un Līga Kauliņa, Ligita Beitika un Maija Beitika, kurām Rūdolfs Aleksandrs Beitiks bija vectēva brālis.
 Piemiņas plāksne un informācijas stends Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera atdusas vietā radiem ir patīkams pārsteigums, – kaut vēlāk, kaut vairāk nekā 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas,  bet labāk, nekā nekad, viņi piebilst. Pirms jaunās piemiņas plāksnes uzstādīšanas radi noņēma veco, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā uzstādīto plāksni ar norādi “Še dus Dieva mierā diženais Latvijas Ozols, Valkas aizs. pulka 7. rotas komandieris leitnants Rūdolfs Beitiks”. Padomju gados šo plāksni kāds esot noņēmis un noglabājis, bet, kad Latvija atguva neatkarību, atlicis atpakaļ.

uzziņai
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Smiltenes novadā
Alksnis Fricis (dzimis Plāņu pagastā),
Balodis Jūliuss (Cirgaļu pag.),
Beitiks Pēteris (Palsmanes pag.),
Beitiks Rūdolfs (Palsmanes pag.),
Bērziņš Kārlis (Launkalnes pag.),
Blūms Paulis (Smiltenes pag.),
Braslis Jānis (Smiltenes pag.),
Brašnevics Herberts (Smiltene),
Briedis Voldemārs (Grundzāles pag.),
Brītiņš Kārlis (Palsmanes pag.),
Enkmanis Jānis (Blomes pag.),
Grundulis Jānis (Raunas pag.),
Kauliņš Jūlijs (Smiltene),
Krebss Jānis (Blomes pag.),
Krievs Pēteris (Brantu pag.),
Krītiņš Jēkabs (Brantu pag.),
Krūmiņš Jānis (Smiltenes pag.),
Kukurītis Roberts (Gaujienas pag.),
Lauris Arvīds (Rauzas pag.),
Lielmanis Ernests (Mēru pag.),
Mekšs Jānis (Smiltenes pag.),
Muške Reinholds (Smiltene),
Paija Augusts (Bilskas pag.).
Plūme Kārlis Ādolfs (Mēru pag.),
Purgalis Voldemārs (Plāņu pag.),
Rabācs Pēteris (Grundzāles pag.).
Reinbahs Roberts (Gaujienas pag.),
Roznieks Pēteris (Brantu pag.),
Vārna Rūdolfs (Mēru pag.),
Vīķelis Pēteris (Smiltenes pag.),
Zālītis Jūlijs (Brantu pag.),
Zande Pēteris (Smiltenes pag.),
Zīle Jūlijs (Grundzāles pag.),
Zīle Rihards (Grundzāles pag.)

par Lāčplēša dienu

Lāčplēša diena ir kopš 1920. gada 11. novembra rīkota Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena, kas vēlāk kļuvusi par visu Latvijas Brīvības cīņād kritušo varoņu piemiņas dienu. 1919. gada 11. novembrī, Bermontiādes laikā, Latvijas Bruņotie spēki ar Rīgas līcī izvietoto franču un britu kuģu artilērijas atbalstu pēc gandrīz mēnesi ilgušām cīņām Pārdaugavā sakāva Pāvela Bermonta – Avalova komandēto un Rīdigera fon der Golca atbalstīto Rietumkrievijas Brīvorātīgo armiju. Lai gan pilnībā no Latvijas iebrucējus izdevās padzīt tikai gada beigās, Rīgas atbrīvošanu 11. novembrī simboliski uzskata arī par uzvaru Latvijas brīvības cīņās.
Kategorijas

Kategorijas