Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai valsts karogs kļuvis par maiņas “rubli”?

Lonija Kurpniece

2019. gada 13. novembris 10:01

717
Vai valsts karogs kļuvis par maiņas “rubli”?

Mani kā pilsoni šokēja un dziļi sāpināja ārstu organizāciju aicinājums šajā Patriotu nedēļā nolaist pusmastā valsts karogu. Liekas, ka pārāk dziļi esam iebriduši demokrātijas džungļos. Tas nav spļāviens Saeimas virzienā, bet to cilvēku dvēselēs, kuri par šo karogu atdeva savu dzīvību, to tūkstošu līdzcilvēlu sirdīs, kuri tieši pirms 31 gada Mežaparkā tautas manifestācijā kā lepnumu atkal pacēla sarkanbaltsarkano karogu jūru.

Es pat nezinu, vai varu uzticēties tādiem ārstiem, kuri degradē tautas mentālo veselību, jo prasības pēc dienišķās algas pielikuma nav samērojamas ar valsts karoga nozīmību. Un, ja to nesaprot inteliģence, tad man kļūst baisi...

Jā, mēs visi reizēm jūtamies nenovērtēti vai pārguruši, iztukšoti vai izdeguši, bet ne jau tās sveces pie Saeimas mums iedos jaunus spēkus, un arī ne tie daži desmiti pie algas. Lielāku gandarījumu par visu dod tautas atzinība un mīlestība, kuru saņem daudzu profesiju izcilākie ļaudis gan medicīnā, gan mākslā vai zinātnē. Tā ir mēraukla, uz kuru vajadzētu tiekties.

Vai mūsu zemnieki, kuri cīnās te ar sausumu, te plūdiem un salnām, mazāk pārguruši, vai fermeris, naktīs dežurējot fermā, lai sagaidītu jaunu dzīvībiņu, nav miega badā? Bet viņi šo ceļu ir izvēlējušies, tāpat kā ārsti ir izvēlējušies savu ceļu, kurā ir un būs grūtības – gan fiziskas, gan materiālas. Taču tās ne tuvu nestāv tām grūtībām, ar kurām latviešu tauta izcīnīja savu karogu.

Es neļaušu iemainīt valsts karogu pret čaukstošām banknotēm ne ārstu, ne skolotāju maciņos, jo lielākā daļa šo aicinātāju patiesas grūtības un trūkumu nemaz nav redzējuši.

Tāpēc jau šonedēļ es savā lauku sētā lepna pacelšu savu un savas tautas karogu.