Ne mana cūka, ne mana druva. Vai darām ķeksīša pēc?

2019. gada 15. novembris 09:14

486

Ne mana cūka, ne mana druva. Vai darām ķeksīša pēc?

Aizvadītajā nedēļā sociālie tīkli “vārījās” par to, ka rudens stipro lietavu dēļ Valkas ielas un māju pagalmi ir pārvērtušies par dubļainu un grūti izbrienamu jūru. Komentētāji izteica pārmetumus arī pašvaldības vadītājam Ventam Armandam Krauklim, ka viņš neesot īsts saimnieks, ja pieļauj šādu situāciju. Protams, Krauklim kā pilsētas un novada saimniekam ir atbildība par visu, kas un kā te notiek, bet īstie darītāji jau ir atbildīgie domes dienesti. Novada domē ir izpildvaras institūcijas, kuru kompetencē ir saimniecisko jautājumu risināšana. Diemžēl jāteic, ka joprojām šie darbi klibo. Ja godīgi, man gribējās raudāt, kad otrdienas vakarā pēc darba ieraudzīju, ka mājas pagalma pielijušās bedrēs bija iebērtas šķembas. Protams, paldies par to, jo biju lūgusi Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadībai mājas pagalma neskaitāmās bedres aizbērt ar kādu materiālu, jo mājā pārsvarā dzīvo sirmgalvji ar dažādām veselības problēmām, tostarp ar kustību traucējumiem, tāpēc dubļainais pagalms viņiem ir grūti izbrienams. Savukārt, uznākot salam, peļķes aizsalst un pagalms pārvēršas par slidotavu. Nespēju saprast, vai tiešām aizvadītajā otrdienā, kad visu dienu gāza kā no spaiņa, bija īstā reize aizbērt bedres. Izrādās, ka no šīm šķembām vēl izdalās balts kaļķains ūdens un viss pagalms izskatās vienkārši briesmīgi. Turklāt nav jau aizbērtas visas bedres, un tās, kas aizbērtas, atstātas kā kurmju rakumi. Vai tiešām tie strādnieki, kad darīja šo darbu, var mierīgi pateikt, ka izdarīja to kvalitatīvi? Vai, kā bieži vien atklājas, ka atkal viss paveikts pa roku galam, tā teikt, ne mana cūka, ne mana druva. Izrādās, ka ar šīm šķembām vēl šur tur kā pagadās aizbērtas pagalmu bedres un iedzīvotāji ir nesaprašanā, vai tās ir pašvaldības rūpes par viņiem vai tikai darbs paveikts ķeksīša pēc. Tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, gribas, lai mūsu zeme būtu plaukstoša un bagāta. To var panākt ar visu cilvēku attieksmi pret saviem darba pienākumiem. Tiem, kuriem jāuztur kārtībā pilsētas teritorija, savu darbu vajadzētu darīt pēc labākās sirdsapziņas. Taču kārtējo reizi nākas ar nožēlu atzīt, ka darbs izdarīts pa roku galam. Un te nelīdzēs arī veltītie pārmetumi pašvaldības vadītājam, ja vien viņš neizlemj katram strādniekam stāvēt blakus un skatīties, kā viņš strādā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ne mana cūka, ne mana druva. Vai darām ķeksīša pēc?

Kategorijas