Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nebaidīties un būt iedzīvotāju pusē

Līga Vīksna

2019. gada 22. novembris 10:58

195
Nebaidīties un būt iedzīvotāju pusē

Mums kā reģionālajai avīzei viss darbs ir virzīts uz to, lai aizstāvētu kopienas intereses. «Dzirkstele» kā savas lokālās kopienas avīze jūt vietējās sabiedrības uzticēšanos gan ikdienišķos sadzīves jautājumos, gan lielās lietās, jo pie mums iedzīvotāji vēršas un meklē palīdzību, raugās ar cerībām. 

Publiskojam pašvaldības klusās darbības

Pēdējais nozīmīgākais notikums bija Gulbenes novada domes lēmums par pašvaldības nekustamā īpašuma «Sils», kas sastāv no 142 hektāriem meža Jaungulbenes pagastā, pārdošanu. Cik bija mūsu spēkos, centāmies skaidrot situāciju un iztirzāt publiski, aizstāvot iedzīvotāju intereses, jo viņiem «Sils» ir nozīmīga vieta atpūtai. Pašvaldība izsoli gatavoja un rīkoja klusām, bet iedzīvotājiem ir tiesības zināt – cilvēki to, ka īpašums tiks pārdots, saprata tikai tad, kad izsole jau bija notikusi. Mums, redakcijas kolektīvam, bija pārsteigums, gatavojot šo rakstu sēriju, ka cilvēkiem «Sils» patiesībā nozīmē tik daudz. Iedzīvotāji vāca parakstus, apmeklēja domes un komiteju sēdes, mēs veidojām rakstu sēriju, rosinot deputātus pārdomāt un nepārdot, tomēr varas partijas nobalsoja par pārdošanu, jo pašvaldībai naudu vajadzēja infrastruktūras projektu īstenošanai, un sabiedrībā neieklausījās. 

«Dzirkstele» rosināja domāt, bet rezultāta diemžēl šoreiz nebija, toties kā laikraksts izdarījām tik, cik varējām, neklusējām un veicām savu darbu. Tā arī reģionālā avīze var gūt sabiedrības uzticēšanos – neklusējot, reaģējot uz visiem informācijas signāliem, izzināt, pašiem pētīt un nebaidīties ne no kā! Nostāties iedzīvotāju un viņu interešu pusē – tikai tā var veidot uzticēšanos. 

Politiķi uzskata: jāraksta labais vai nekas!

Nenoliegšu, ka ikdienas darbā saņemam arī daudz kritikas. Nedomāju, ka strādājam bez kļūdām – tā nav, jo reģionālās avīzes pašlaik ir ļoti novājinātas pašvaldību izdoto laikrakstu dēļ un tā rezultātā radītās izkropļotās tirgus situācijas pēc. Tā ir problēma, tomēr «Dzirkstele» ir spēcīgs un uzticams zīmols, tam ir nozīme, ar to ir jārēķinās. Protams, skaidrojot patiesību, arī mums gadās kļūdīties, tādēļ atgriežamies un atgriežamies pie tematiem. 

Uzskatu, ka reģionālie laikraksti bauda daudz lielāku sabiedrības uzticēšanos nekā nacionālie laikraksti. Arī dažādu pētījumu dati rāda, ka cilvēki uzticas atsevišķiem TV raidījumiem, inteliģentā sabiedrības daļa – žurnālam «Ir», sabiedriskajiem medijiem un atsevišķiem interneta portāliem. Protams, arī sociālajiem medijiem. Visas lielākās nacionālās avīzes pašlaik ir ļoti bēdīgā situācijā, jo strādā kādu politiķu interesēs – kāds no viņiem to atklāti pasaka, cits ne. 

Spēcīgi un neatkarīgi mediji ir demokrātiskas sabiedrības balsts. Diemžēl mūsu valstī tā nav, jo mediji tiek «spiesti» no visām pusēm. Piemērs tam ir sabiedriskajos medijos notiekošais un spiediens, ko jūt žurnālisti, kā arī nule kā uzzinātais par LNT ziņu dienesta likvidēšanu. To mēs redzam arī novados, jo pie varas esošie uzskata: jāraksta labais vai nekas! Tikai brīžos, kad viņi nonāk opozīcijā, atceras par neatkarīgiem medijiem. 

Vājina laikrakstu tirgu

Daļa sabiedrības par lokālajiem laikrakstiem uzskata pašvaldību izdevumus, un tā ir visā Latvijā. Tā ir ļoti bīstama tendence. Jau viena paaudze pēdējo 20 gadu laikā uzaugusi ar pašvaldību izdevumiem! Jauniešu auditorija, manuprāt, uzticas tikai sociālo tīklu dažādām vietnēm. Tieši tāpēc medijpratības ieviešana skolu mācību programmās varētu veicināt jaunās paaudzes izpratni par mediju lomu un uzticēšanos tiem. Bet, ja šodien pat pašvaldības vadītājam šķiet, ka pietiek patērēt tikai  «Facebook.com», tad trūkst komentāru…

Pašlaik uzticību reģionos medijiem grauj gan pašvaldību izdevumi, gan politiķi, kuri kultivē sabiedrībā viedokli par to, ka reģionālā avīze neraksta patiesību. Diemžēl viņi uzskata, ka ir tikai viena patiesība un tā ir viņu patiesība. Populisms pašlaik sit augstu vilni, un politiķi ļoti izmanto savu varu, arī mediju noniecināšanai. Un visa iepriekš minētā kontekstā, protams, tiek grauta preses ekonomiskā situācija, kas arī vājina laikrakstus. 


20191122-1055-maf-logo-mazs.jpg

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par šo publikāciju saturu atbild Latvijas žurnālistu asociācija.