Atliek nopūsties

2009. gada 30. maijs 08:54

1106

Partijā "Jaunais laiks" izveidojusies kolektīvā mentalitāte, jo gandrīz visi redzamākie tās biedri praktizē rīkošanos ar trakā skrodera atvēzieniem.

Tiesa, nokļūstot valdībā, jaunlaicēni kļuvuši mazliet atbildīgāki, bet pirmsvēlēšanu gaisotnē parādās arī tā kolektīvās apziņas šķautne, kas dominēja Repšes valdības laikā.

Par to gribas domāt, kad iekšlietu ministre Mūrniece izvērš uzbrukumus ģenerālim Lieljuksim it kā par to, ka bijušais policijas priekšnieks pārāk mazu budžetu izrēķinājis. Nav grūti saprast, ka krīzes apstākļos nauda no plānošanas nerodas, naudu var tikai atņemt kādam citam, piemēram, izglītībai.

Patiesais iegansts ģenerāļa atbrīvošanai no valsts sekretāra amata bija abu savstarpējā nepatika un krasas atšķirības domāšanā. Lieljuksis nav tas cilvēks, kurš akli pakļausies apšaubāmām komandām no ministres puses. Secinājums: oficiāli paziņotais iemesls nav īstais, kura dēļ ministre Mūrniece sākusi karagājienu pret ģenerāli Lieljuksi.

Pārdomas raisa arī finanšu ministram Eināram Repšem piešķirtās ārkārtas pilnvaras naudas lietās. Jāpiekrīt Vīķei-Freibergai, ka Repše kļuvis solīdāks un apdomīgāks, bet Repšes nelaime ir tā, ka viņš varas apziņā sāk zaudēt spēju sevi kontrolēt.

Nevaru šeit izvērst tēmu par psiholoģiju un psihoanalīzi, to publiski nedara arī mediķi, bet zināmas bažas ārkārtas pilnvaru piešķiršana mums rada. Kādreiz viens no pasaulslavenajiem ģenētiķiem sacīja: ja viņam būtu tikpat liela administratīva vara kā Maskavā akadēmiķim Lisenko, arī viņš būtu sataisījis ne mazāk aplamību.

Savādības Kremļa manierēKrievijā plaši apspriests prezidenta jaunievedums, proti, komisijas izveidošana, kurai uzticēts cīnīties pret "vēstures pārrakstīšanu, kas kaitē Krievijas interesēm". Zobgaļi jau attapuši, ka tādi vēstures viltojumi, kas kalpo Krievijas interesēm, uzskatāmi par apsveicamiem.

Ministra Šoigu iniciatīva par bargu vēršanos pret visiem, kas apšaubītu PSRS lomu hitlerisma sagrāvē, gūst piekritējus valsts politiskajā elitē. Par komisijas izveidošanu, kurā līdzās vēsturniekiem apstiprināts, teiksim, FDD (čekas) priekšnieks un daži deputāti, raisa apjukumu pat melnsimtnieciskajā žurnālistā Ševčenko.

Un faktiski šādai komisijai ir tikai pļāpātuves raksturs, jo nekāda juridiska spēka tās ieteikumiem nav. Cita lieta, ka Valsts domē tiek apspriests likumprojekts, kurā par "vēstures pārrakstīšanu" paredzēta kriminālatbildība no trīs līdz pieciem gadiem. Zinātāji apgalvo, ka likums būšot vērsts galvenokārt pret ārvalstu politiķiem un vēsturniekiem, tostarp paredzot iejaukšanos Ukrainas un Baltijas valstu kompetencē.

Atsūtīt omoniešus uz Rīgu, lai arestē profesorus Strodu un Feldmani, Kremļa varasvīriem nav iespējams, bet vīzas jau tagad tiek liegtas ne vienam vien mūsu vēsturniekam, bet piekļuve slepenajiem arhīviem pašlaik apgrūtināta pašas Krievijas speciālistiem.

Vēstures pētnieku komisijas darbojas daudzās valstīs, arī Latvijā, bet tās ir vēstures ekspertu komisijas. Krievijā vairāk domāts par administratīvo varu, un bīstamība slēpjas tajā apstāklī, ka var rasties kārdinājums iesēdināt cietumā nevēlamus pašmāju vēsturniekus un publicistus.

Teiksim, var taču aizliegt rakstīt, ka Otrā pasaules kara laikā PSRS zaudēja 27 miljonus cilvēku, var aizliegt pieminēt Katiņu, jā, jau tagad veterāni niknojas, ka patiesības gaismā tiek rādīta Rževas kauja, kur Žukova vainas dēļ vācieši tika burtiski nomētāti ar sarkanarmiešu līķiem.

Gribas vaicāt, vai Kremļa varasvīri apzinās, ka visam sekas var būt zaudētas prāvas Strasbūras starptautiskajā tiesā?

Nejaušs atgādinājumsNesen veikalā gatavojos pirkt gaļas produktus. Man priekšā stāvēja sīka auguma vecenīte, kura pirka 150 gramus maltās gaļas un 100 gramus karbonādes. Pagriezusies pret mani, sieviņa krieviski sacīja: "Un kā mēs kādreiz ēdām!"

Badā nedzīvojām, tas tiesa. Bet par kādu cenu!Neesmu ēdis kaviāru ne agrāk, ne tagad. Bet man labā atmiņā, kādi bija veikali toreiz un kādi tagad. Bija populārs čigānu joks par veikaliem, kuros redzami tikai "makšķernieku āķi".

Labi ēda tikai tie, kam radi vai draugi strādāja pārtikas veikalos. Vai mūsdienu jaunatne maz saprot, kas ir blatu sistēma?

Es piederēju pie rindā stāvētājiem - katru sestdienu trīs četras stundas. Kilograms gaļas un kilograms desas - tāda bija norma. Man dzejniece Māra Zālīte apjautājās, kā Valkā ar gaļas produktiem. Atbildēju, ka mūs glābj lieliskais kulinārijas veikals.

Bija profesionāli rindā stāvētāji, kuri vienas dienas laikā paguva aizņemt un izstāvēt rindas gan Latvijā, gan Igaunijā, ieskaitot armijas un dzelzceļnieku veikalus. Patiešām - kā viņi ēda!Trūcīgajai pensionārei acīmredzot liela daļa pensijas aiziet komunālajos maksājumos un par zālēm, tad patiešām ēšanai atliek maz.

Tāds vientuļo pensionāru liktenis. Un arī pārējiem jāprot knapināties. Bet man savulaik izveidojusies alerģija pret rindās kvernēšanu, tāpat ar riebumu novēršos no vārītajām desām, jo prātā pati populārākā par 2,20 rubļiem kilogramā, kura uz pannas sprakšķēja un griezās pastalā. Cilvēkam vajadzīga izvēles iespēja, un tādu mums piedāvā brīvā tirgus un konkurences laikmets.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Atliek nopūsties

Kategorijas