Neuztveriet to kā pašsaprotamu - mums jābūt pateicīgiem, ka dzīvojam mierā un drošībā

2019. gada 7. decembris 12:24

Šobrīd aiz loga snieg tik skaisti – gluži kā ziemas pasakā. Gribas iziet ārā, stāvēt un izbaudīt šo mirkli. Tā arī izdarīju! Burvīgi! Decembris un Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir viens no maniem mīļākajiem visa gada garumā. Taču pagājušajā nedēļā ieraudzīju Delfu žurnālista Andra Kārkluvalka publicēto video no Strasbūras, kur drošības dēļ Ziemassvētku tirdziņu sezonā uz salas esošajā vecpilsētā var iekļūt tikai caur kontrolpunktiem uz tiltiem. Viņš gan rakstīja, ka nepatīk šī drošības arhitektūra, ko jau sāk pieņemt par normu.

Acumirklī atcerējos, ko pērn decembrī, esot kopā ar citiem žurnālistiem un redaktoriem skaistajā Francijas pilsētā Strasbūrā, paši piedzīvojām. Decembra vidū pilsētā bija uzburta īsta svētku sajūta, centrā izrotātas visas ielas, veikalu skatlogi, pirmo reizi apmeklēju tādu Ziemassvētku tirdziņu, kādā vienmēr biju sapņojusi nokļūt. Atceros savu saviļņojumu, katrā no koka namiņiem bija atšķirīga produkcija, tirgoja karstvīnu un uzkodas. Tā kā mūsu dzīvoklis atradās pilsētas centrā, tirdziņu biju plānojusi apmeklēt arī nākamās dienas vakarā, lai iegādātos ko skaistu. Bet tas nebija iespējams. Mierpilnais pirmssvētku laiks pārvērtās traģiskos notikumos.

Ziemassvētku tirdziņa apkaimē notika terorakts, ko, nošaujot un ievainojot vairākus cilvēkus, sarīkoja marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis. Tas bija satraucoši, un pirmā nakts pēc terorakta bija briesmīga, visu nakti skanēja operatīvo dienestu auto sirēnas, debesīs helikoptera skaņas, kam tālāk sekoja “izmirušais centrs”, nebeidzamas drošības pārbaudes un terorista meklējumi. Tā bija pirmā reize, kad jutos tik laimīga, iekāpjot lidmašīnā uz mājām.

Skumji ziņās lasīt par novembra beigās notikušo teroraktu Londonā, kur uz tilta nodurti vairāki cilvēki, un uzbrukumu Hāgā (šis gan neesot terorakts). Ik gadu laikā, kad visvairāk ticam brīnumiem, Eiropā līst nevainīgu cilvēku asinis. Protams, visiem līdzi just nevar un, iespējams, pat nevajag. Toties mēs varam būt pateicīgi, dzīvojot mierā un drošībā. To visbiežāk uztveram kā kaut ko pašu par sevi saprotamu, tieši tāpat ir ar attiecībām, tāpēc jau tas neliekas nekas īpašs. Tiklīdz pārstāsiet to uztvert kā pašsaprotamu, tā gan mieram, gan laikam, gan attiecībām būs cita vērtība. Lai skaistiem, mierpilniem un sirdssiltiem mirkļiem piepildīts šis laiks kopā ar cilvēkiem, ar kuriem vēlaties būt! Pats galvenais, neatlieciet uz rītdienu!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Neuztveriet to kā pašsaprotamu - mums jābūt pateicīgiem, ka dzīvojam mierā un drošībā

Kategorijas