Smiltenes meži – vieta, kur skaistumu rada daba un cilvēki

2019. gada 11. decembris 12:15

2109

Smiltenes meži – vieta, kur skaistumu rada daba un cilvēki

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā pusi no valsts teritorijas un ir brīvi pieejami ikvienam, tādēļ akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) savā 20 gadu jubilejā uzsākusi kustību “Ejam mežā”, mudinot Latvijas iedzīvotājus izmantot mežu plašo pieejamību un aicinot brīvo laiku veselīgi un aktīvi pavadīt ārpus telpām.

Smiltenes novada iedzīvotāji uz to nav īpaši skubināmi, jo LVM viņiem radījusi lieliskus apstākļus atpūtai piepilsētas mežos, it īpaši Niedrāja ezera skaisto priežu mežu masīvā, kur ir labs ceļu un stigu tīkls un labiekārtotas atpūtas vietas: nodalītas peldvietas ar laipām, soliem un pārģērbšanās kabīnēm, atpūtas vietas ar ugunskura vietu, galdu un soliem, kur sarīkot pikniku, un arī citi vides un atpūtas elementi.

Ja vajag jaunus solus, tad ar “odziņu”

Šā gada jaunums Niedrāja ezera centrālajā peldvietā ir, piemēram, 17 koka soli, kas atgādina vikingu laivas un kalpo arī kā peldvietu no ceļa norobežojoša barjera.

17 – tas nav daudz, jo karstās vasaras dienās Niedrāja peldvietas ir pārpildītas. Izteikti tas bija vērojams šovasar, kad pie ezera vietējie uzņēmēji atvēra SUP dēļu nomu. Tagad ir padomāts, lai centrālajā peldvietā netrūktu vietu, kur piesēst vai nolikt mantas uz jaunajiem soliem.

Jaunums ir arī otrajā Niedrāja peldvietā tuvu lielajam ceļam novietotais koka galds un soli tādā augstumā, lai galdam ērti varētu piekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem ratiņkrēslā. Nākamgad LVM plāno šajā peldvietā jau esošajai laipai piebūvēt sānos paaugstinājumu drošībai, lai uz laipas varētu uzbraukt ar ratiņkrēslu.

Pie Niedrāja cilvēkus var sastapt jebkurā gadalaikā, – apkārt ezeram ir ceļš un taka ar labu segumu, kas der skrējējiem, nūjotājiem, riteņbraucējiem un kājāmgājējiem, tur pastaigājas arī jaunās māmiņas ar ratiņiem. Arī peldētāji Niedrājā ir sastopami visos gadalaikos. Ja ziemā ezeru klāj ledus, tad ledū tiek izurbts āliņģis. “Āliņģa peldētāji zvana, prasa vēl vienas trepes iekāpšanai āliņģī un vēl vienu ģērbtuvi,” stāsta LVM Austrumvidzemes reģiona Silvas meža iecirkņa vadītājs Normunds Vīksna.

Niedrājs atrodas rekreācijas ekomežā “Smiltenes meži”, ko LVM apsaimnieko atbilstoši meža apsaimniekošanas plānam, kas izstrādāts 2017.-2021. gadam un kura apspriešanā tika iesaistīta vietējā sabiedrība un interešu grupas.

Smiltenes apkārtnes mežu teritorija ir kompakts valsts meža masīvs 1363 hektāru platībā, tajā iekļauti pilsētas teritorijā esošie meži un piepilsētas meži, kā arī meži ap Saltupiem un Silvu Launkalnes pagastā. Pārsvarā tie ir gaiši priežu meži ar izteiktu mikroreljefu – iedzīvotāju ļoti iecienīta vieta atpūtai un sportam. Vienlaikus šie meži ir saimnieciski vērtīgi.

Rekreācijas ekomežā “Smiltenes meži” atrodas populārākie un biežāk iedzīvotāju apmeklētie objekti – Niedrāja un Spiciera ezeru apkārtnes meži, Pārkalnes, Cērtenes pilskalns, Klievezers un Silvas dendrārijs. Kopumā meža masīvā ierīkotas un uzturētas labiekārtotas deviņas sabiedrībai nozīmīgās atpūtas vietas. “Jau LVM vadlīnijās ir iekļauti mērķi veidot sabiedrības saudzīgu attieksmi pret meža vidi un sniegt dabas un rekreācijas pakalpojumus no meža ekosistēmas,” uzsver Normunds Vīksna.

Mežezeru savulaik noskatīja jau firsts Līvens

Attiecīgi arī ekomeža “Smiltenes meži” apsaimniekošanas mērķi ir dot sabiedrībai iespēju izmantot nozīmīgus šai teritorijai raksturīgos rekreācijas resursus un atpūtas vietas, teritorijas ainavisko vērtību (izteikto teritorijas reljefu, priežu audzes un mežezerus), orientieristu un riteņbraucēju taku tīklu un ogošanas un sēņošanas iespējas, kā arī saglabāt dabas vērtības un kultūrvēsturiskā mantojuma objektus un vienlaikus audzēt ražīgu mežu.

Aicinot sabiedrību atpūsties dabā un radot tam piemērotus apstākļus, LVM pakāpeniski cilvēkus radina būt atbildīgiem dabas vērtību saglabāšanā, – ja redzi, ka kāds centies dabā skaisto un patīkamo izcelt un padarīt pieejamu citiem, tad to novērtē un saudzē.
“Protams, arī medus mucā gadās darvas pilieni. Kāds kaut ko salauž, izbraukā, pat nozāģē (jau rakstījām, ka šā gada sākumā joprojām nenoskaidrota persona vai personas Niedrāja krastā, labiekārtotā atpūtas vietā, ar motorzāģi nelikumīgi nozāģēja divas lielas, aptuveni 170 gadus vecas priedes – redakcijas piezīme). Neskatoties uz to, turpinām apsaimniekot pie Niedrāja izveidoto infrastruktūru. Katru gadu apzinām nolietojumu un bojājumus un tos novēršam. Atjaunojam nolietotās konstrukcijas. 99 procenti objektu ir no koka. Atkritumu tvertne no betona vai laipa no metāla vai plastikāta būtu ilgmūžīgāka, taču neiederētos šādā vidē. Uzturam arī ceļu tīklu. Visiem to vajag,” stāsta N. Vīksna.

To visu LVM dara, lai sabiedrībai būtu veselīga, patīkama dabas baudīšana un atvieglotas pastaigu un sportošanas iespējas. Jau kopš savas dibināšanas uzņēmums sāka apzināt dabas vērtības un potenciālās rekreācijas vietas un plānoja to apsaimniekošanu. 2005. gadā pie Niedrāja uzcēla pirmo lapeni un sāka būvēt laipas.

Kāpēc tieši Niedrājs? Gan savas atrašanās vietas dēļ (tuvu Smiltenei), gan arī tāpēc, ka minimāla infrastruktūra pie šā ezera tika izveidota jau Smiltenes muižas īpašnieka, firsta Paula Līvena laikā, tas ir ceļš apkārt vairāk nekā pusei ezera un kanāli, kas savieno mežezerus, pieļauj Normunds Vīksna.

“Niedrāja ezers un tā apkārtne pati par sevi ir pateicīga vieta atpūtai. Ja mežs būtu mitrāks, ar citādāku mežaudzi, mazāk pieejams, tad tādā veidā izbūvētā infrastruktūra kalpotu pārsvarā apsaimniekošanai. Izbūvē ieguldītie līdzekļi neattaisnotos,” spriež Normunds Vīksna.

“Atkritumus nesiet līdzi!”

Arī atpūtniekiem ir jāuzņemas atbildība, lai saglabātu Niedrāja un tam piegulošo mežu vērtības. LVM atgādina, ka Niedrājā un tam tuvējo mežezeru grupā ir aizliegts braukt ar ūdens motocikliem un citiem ūdenstransporta līdzekļiem, kuriem ir iekšdedzes dzinējs.
Meža stigas, ceļi un takas ap Niedrāja ezeru un tuvējos mežos nav izmantojami motorizētu transportlīdzekļu (motociklu, kvadriciklu un tamlīdzīgi) treniņbraucieniem, jo motorizēto transportlīdzekļu atstātās pēdas posta zemsedzi un bojā augsnes virskārtu, kā arī var izpostīt infrastruktūras objektus. Ugunskuri ir kurināmi tikai speciāli ierīkotās vietās, un tos nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Ezeros ir aizliegta zivju ķeršana ar tīkliem un citi neatļauti makšķerēšanas paņēmieni. LVM arī atgādina, ka mežs ir pati nepiemērotākā sadzīves atkritumu nogādāšanas un izmešanas vieta.

Atkritumu savākšanai un malkas sagatavošanai ugunskuriem LVM algo teritorijas uzturētājus.

“Atkritumus nesiet līdzi!” – aicina LVM informatīvs plakāts pie Zummera ezera Niedrāja mežu masīvā (Niedrājs ir savienots ar sešiem citiem ezeriem – Mellūzi, Niedrīti, Bezdibeni, Zummeru, Bezvārdi un Salaini, kura forma no putna lidojuma atgādina Latvijas kontūru).
Savulaik LVM pie Niedrāja centrālās peldvietas novietoja lielu sadzīves atkritumiem paredzētu konteineru, bet tagad no šādas taktikas ir atteikusies, – pie konteinera krājās riepu kaudzes, vecas mēbeles un citi lielgabarīta atkritumi, ko acīmredzot atveda un izmeta novada iedzīvotāji, tādējādi izvairoties no maksāšanas ZAAO (par velti nekas nenotiek, maksāt atkritumu apsaimniekotājam nācās LVM). Tad vēl kāds (vai kādi) izmantoja lielo konteineru apšaubāmas izklaides nolūkā – pieķēdēja automašīnai un vilka pa zemi sabojājot, pēc tam konteineru nācās pieķēdēt pie koka, atceras Normunds Vīksna.

Tagad pie Niedrāja izvietotas no koka pagatavotas mazgabarīta atkritumu tvertnes ar vāku un mazu atveri tajā, – meža dzīvniekiem, piemēram, lapsām ir neiespējami šādā tvertnē samestos atkritumus izšņakarēt un izvazāt.

Kopumā tendence cilvēkiem piedrazot dabu ar sadzīves atkritumiem mazinās, tomēr tik ilgi, kamēr Latvijā netiks ieviesta dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, mežos varēs salasīt tukšas plastmasas pudeles, ko atstājuši ogotāji, sēņotāji vai atpūtnieki, domā Normunds Vīksna. Novembrī darba darīšanās apsekojot mežu, viņš dažādus atkritumus savācis divu kubikmetru apjomā.

Uz Naudas akmeni ar sausām kājām

Atpūtas vietas LVM izveidojusi arī citās savās apsaimniekotajās Smiltenes piepilsētas mežu teritorijās, padarot tās pieejamākas un tādējādi ļaujot cilvēkiem ieraudzīt un novērtēt gan skaisto dabu, gan kultūrvēstures objektus – galvenokārt jau valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli Cērtenes pilskalnu, vissenāko Smiltenes vēstures liecinieku, kas pirmo reizi rakstos pieminēts 1359. gadā. Pēc LVM pasūtījuma ir izbūvētas kāpnes pilskalna nogāzē, ierīkota atpūtas vieta pļaviņā pilskalna pakājē, informācijas stends un norādes.

Netālu no Cērtenes pilskalna atrodas Klievezers, kas pēdējo gadu laikā kļuvusi iecienīta atpūtas vieta, pateicoties sakoptajai un labiekārtotajai pludmalei, kas arī ir LVM plānošanas un teritorijas apsaimniekošanas rezultāts. Krastā ir koka zviļņi un labiekārtota ugunskura vieta. Netālu izbūvēts automašīnu stāvlaukums.

Par dabas skaistumu var priecāties Pārkalnēs – meža masīvā aiz Niedrāja ezera, kur ir izteikts reljefs, stigu tīkls, priežu audzes, ogu un sēņu vietas. Vēl tālāk, netālu no augstā kalna, kur savulaik atradās ugunsnovērošanas tornis, atrodas Naudas akmens, kas ir iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Virs zemes ir redzama tikai akmens virsējā daļa, tā patiesos izmērus grūti pat noteikt, jo akmens nav atrakts, bet tiek pieļauts, ka varētu būt viens no lielākajiem dižakmeņiem Latvijā. Naudas akmeni apvij teikas par to, ka Lielā Ziemeļu kara laikā, kad zviedriem nācies pamest Vidzemi, viņi zem šā akmens aprakuši naudu, un vēlāk apslēptās mantas tīkotāji izrakņājuši akmens apkārtni, cerot atrast paslēptās bagātības. Lai interesenti līdz Naudas akmenim nokļūtu sausām kājām, pār mitro ieplaku ierīkots gājēju tiltiņš, – LVM ir uzklausījusi Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra lūgumu pēc šāda komforta elementa tūristiem un atpūtniekiem. Pie Naudas akmens ir informatīvs stends un soliņš, kur piesēst un atpūtināt kājas.
LVM darbības rezultāti redzami arī pie Abula ieteces Tepera ezerā, kur izveidota koka platforma ezera krastā un tiltiņš upītes šķērsošanai. Ejot tālāk gar Abula labo krastu Saltupu virzienā, cilvēks pēkšņi nokļūst Abula stāvkrastā – skaistā vietā, it īpaši pavasarī, kad pie upes zied vizbulītes.

Veids, kā mazināt stresu

Pastaigas mežā ir vislabākais veids, kā ikdienā mazināt stresu, galvenokārt – vecāka gadagājuma cilvēkiem, atklāj iedzīvotāju aptauja, ko LVM veica šovasar un par aptaujas rezultātiem informēja arī “Ziemeļlatviju”.

“Pozitīvi, ka vairākumam iedzīvotāju mežs kalpo kā vieta, kur ikdienā atvilkt elpu un atpūsties. Taču, redzot jaunākās paaudzes pārsvaru izvēlē par labu digitālajiem risinājumiem, saprotam, ka jauniešu auditoriju attiecībā uz mežu popularizēšanu nepieciešams uzrunāt intensīvāk. Tieši tāpēc nupat uzsākta kustība “Ejam mežā”, kas atgādina, ka meži Latvijā ir pieejami ikvienam un jebkur – kā nekā tie veido vairāk nekā pusi mūsu valsts teritorijas, un tas ir jāizmanto. Neskaitāmi pētījumi, kā arī ārstu un sabiedrībā zināmu cilvēku pieredzes stāsti pārliecina, ka pavadītais laiks mežā ir daudzkārt vērtīgāks veselībai par citām aktivitātēm, jo īpaši pasīvajām,” aptaujas rezultātus komentē AS “Latvijas valsts meži” pārstāvis Tomass Kotovičs. Aptaujas rezultātos iezīmējas arī reģionāla rakstura atšķirības attiecībā uz atpūtu pie dabas kā izvēli pēc saspringtas darba nedēļas. Kopumā piektā daļa jeb 21 procents aptaujāto šādu atpūtas veidu nedēļas nogalē izvēlas visbiežāk, taču tieši Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji ir tie, kas šādu atpūtu iecienījuši visvairāk – teju puse jeb 47% iedzīvotāju. Relaksācijas nolūkos uz mežu bieži dodas Vidzemes iedzīvotāji (38%), kuri mežā atpūšas, kad vien ir tāda iespēja.

VIEDOKLIS

Rūta Zepa, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore:

– Ir skaidrs, ka akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) uzdevums ir apsaimniekot valstij piederošos mežus. No sabiedrības puses bieži dzirdam LVM adresētu kritiku par pārāk daudz izcirstiem mežiem, par kailcirtēm un tamlīdzīgi, taču tai pat laikā vajadzētu tomēr teikt arī paldies. Paldies par to, ko uzņēmums dara sabiedrības vides izglītošanā, ļaujot ikvienam interesentam iepazīt Latvijas dabas bagātības, pateicoties LVM ierīkotajām un uzturētajām dabas takām un apskates objektiem, ikvienam rast iespēju atpūsties dabā LVM atpūtas vietās. Jāpiebilst, ka lielākā daļa no visas LVM ierīkotās infrastruktūras ir bezmaksas. Dabas aizsardzības pārvaldei ar LVM Austrumvidzemes reģionu veidojas laba sadarbība šai jomā jau no 2010. gada. Mēs esam ierīkojuši vairākas dabas takas tieši ar LVM finansiālu atbalstu dabas liegumā “Sedas purvs” un aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Uz LVM zemes esam uzbūvējuši vairākus skatu torņus, un nekad nav bijušas problēmas, saskaņojot šīs darbības. LVM speciālisti ir atvērti un pretimnākoši.

Publikācija tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

+ 1

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes meži – vieta, kur skaistumu rada daba un cilvēki

Kategorijas