Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vienas receptes nav

Inga Karpova

2019. gada 16. decembris 09:23

110
Vienas receptes nav

Līdz Ziemassvētkiem atlikušas nepilnas divas nedēļas, bet pašlaik dabā vēl nekas neliecina par, gribas ticēt, gaidāmajiem baltajiem Ziemassvētkiem. Daba, ja tā varētu teikt, mazliet dullojas –  šur tur pilsētas apstādījumos spītīgi zied atraitnītes, zāle vēl ir zaļa, bet mazdārziņā salātiem var saplūkt pētersīļus un seleriju. 

Ja daba nerada ziemīgas svētku sajūtas, tās noteikti jārada pašiem. Reizēm pēc nogurdinošas darba dienas mēdzu apmeklēt Valkas puķu veikalus. Ko es tur daru? Mieloju acis ar svētku dekoru un adventes vainagu daudzveidību. Man šķiet, ka pēdējos gados cilvēki arvien vairāk piedomā par sava mājokļa un apkārtnes izdaiļošanu. Neskatoties uz naudas daudzumu vai citiem aspektiem, cilvēki vēlas sev apkārt svētku sajūtu. Ja nepietiek naudas, lai iegādātos floristu roku darbu, atliek meistarot pašam, un tas nemaz nav sarežģīti. Manas un manu draudzeņu foršākās atmiņas saistās ar laiku, kad ragaviņās sēdinājām vēl mazos bērnus un devāmies uz pilsētas estrādes mežu pēc zaļumiem un citiem dabas materiāliem. Pēc kārtīgas izkustēšanās svaigā gaisā devāmies katrs uz savām mājām un meistarojām adventes vainagus. Atceros, cik tas sanāca glīts no savītiem brūklenājiem. Šajā gada nogalē personīgi man pārsteigumu sagādāja vecākā meita, kura savā skolā apmeklēja meistarklasi un mājās atveda pašas darinātu, mammas acīs, pasaulē visskaistāko adventes vainagu. Ne jau vainagā tā sāls, bet attieksmē, un tas priecē sirdi. To varētu teikt par visu šajā dzīvē – ne jau svarīgākās ir dārgas dāvanas, bet gan mīļu cilvēku attieksme. Īpaši gribas to sajust adventes laikā, kad pēc kārtējā divpadsmit mēnešu garā ikdienas skrējiena ir vajadzība pēc klusuma, mīļuma un pārdomām. Neuzskatu, ka vajadzētu īpaši skumt, bet restartēt sevi gan. Kāds to dara, ejot uz adventes dievkalpojumiem, cits raksta vēstuli sev un saviem mīļajiem, bet citam vajag aktīvi izkustēties, kaut vai veicot mājokļa ģenerāltīrīšanu. Vienas receptes nav un nevajag. Galvenais, lai svētku gaidīšana radītu prieku un ticību, ka viss būs labi.