Vilis Jansons: “Ja es saimniekotu kā valdība, tad būtu jau ubags.”

2009. gada 27. maijs 11:13

1678

Vilis Jansons: “Ja es saimniekotu kā valdība, tad būtu jau ubags.”

"Attīstīties tālāk nevaru, bet saimniekot līdzšinējā līmenī ir iespējams," ar tādiem vārdiem mani sagaida Ērģemes pagasta "Lejasciņu" saimnieks Vilis Jansons.

Zemnieks atzīst, ka pavasaris lauku darbiem nebija labvēlīgs. "Ilgi pieturējās sauss un auksts laiks, dabā viss iekavējās apmēram par desmit dienām," stāsta V. Jansons.

Tomēr V. Jansons ir no tiem saimniekiem, kura saimniecisko darbību dabas kaprīzes maz ietekmējušas. Tam pamatā bijusi pārdomāta, agrotehniskajām prasībām atbilstoša darbība. Arī pašreizējā krīze katastrofu saimniecībā nav radījusi.

"Nav tik briesmīgi. Lauksaimniekam jāprot piemēroties dažādiem apstākļiem. Šogad mazāk pirku minerālmēslus. Iepriekšējās sezonās tīrumus rūpīgi mēslojām, tādēļ pāris gadus varu iztikt ar mazāku mēslojumu," skaidro zemnieks. Viņš izdomājis arī, ko darīs, ja krīze padziļināsies. Tad saimnieks samazināšot graudu platības un to vietā sēšot āboliņu. Raža nesamazināšoties, jo zemē iestrādāts āboliņš uzlabo augsnes kvalitāti un ļauj ietaupīt minerālmēslus.

Pagaidām viņam krīzes dēļ ne no vienas ieceres nav vajadzējis atteikties. V. Jansons tur arī 50 cūkas, audzē zirņus, vīķus, zālāju sēklu. "Parasti pēc ražas novākšanas noteikts daudzums ir arī mazkvalitatīvu graudu. Tos tad izbaroju cūkām. Tā es izmantoju pilnīgi visu izaudzēto," saka V. Jansons.

Ražu zemnieks pārdod vietējam kooperatīvam un SIA "Kesko Agro Latvija". "Es labprāt sadarbojos ar šo firmu, jo tā vienmēr norēķinās termiņā. Tas ir svarīgi, jo man nauda nav vajadzīga pēc trim vai četriem mēnešiem, bet tad, kad pārdodu labību," saka V. Jansons.

Pēc viņa domām, tagad, kad ir sarežģīta situācija, vajag atteikties no stereotipiem un izmantot katru jaunu iespēju. "Man ir vienalga, vai manu izaudzēto labību apēd vai sadedzina. Es pērnruden dāņiem pārdevu miežus kurināšanai. Viņi tā ražo siltumenerģiju. Ja man stabili maksā 85 latus par tonnu, tad man nav svarīgi, vai izaudzēto apēd cūkas vai nokurina.

Mēs neprotam saimnieciski domāt. Nesen klausījos valdības vīru un politiķu diskusiju par enerģijas ieguvi. Tās bija muļķības. Esmu pārliecināts, ka Latvija sevi var nodrošināt ar otrreizējiem resursiem. Ja Valkā, piemēram, būtu kooģenerācijas stacija, tad tikai ērģemieši to ar kurināmo varētu nodrošināt vismaz trīs mēnešus. Mums ir apmēram 600 hektāru pļavas, kuras neviens neizmanto.

Vasarā tajās varētu sagatavot sienu un vest uz šo staciju. Nav obligāti sienu gatavot tikai lopbarībai. Kurināšanai var pārdot arī salmus un mazvērtīgus graudus. Tagad sūtām šķeldu uz Somiju un atpakaļ saņemam elektrību. To visu mēs tepat paši varam izdarīt.

Bezdarbnieku netrūkst, lai dodas mežā gatavot šķeldu. Es izdarīju eksperimentu Turnā un atklāju, ka ar 30 kilogramiem auzu vienu dienu var apsildīt pusotra stāva māju, nodrošinot arī silto ūdeni.

Tikai tagad neviens par to nedomā. Ja es saimniekotu kā valdība, tad tagad sēdētu pie baznīcas ar izstieptu roku. Valdībai pietrūkst analīzes. Tā necenšas noskaidrot, kādēļ noticis, tā kā noticis, un tādēļ kļūdas un nesaimnieciskums turpinās," apliecina V. Jansons.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vilis Jansons: “Ja es saimniekotu kā valdība, tad būtu jau ubags.”

Kategorijas