Latvijā galva sāp par naudu, ne par klimatu

2019. gada 22. decembris 12:00

803

Latvijā galva sāp par naudu, ne par klimatu

Sociālā atstumtība un nabadzība Latvijas iedzīvotāju vērtējumā ir pirmās un galvenās problēmas, kas jārisina Eiropas Parlamentam (EP).

Nesen veiktajā EP Eirobarometra rudens aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts par vēlamajām Eiropas Parlamenta darba prioritātēm. Secinājums – Latvijā cilvēkiem ir citas problēmas, salīdzinot ar Eiropas Savienību.

Iedzīvotāju un Eiroparlamenta viedoklis sakrīt

Pirmo reizi visbiežāk minētā atbilde visā Eiropas Savienībā ir cīņa ar klimata pārmaiņām (to norāda 32% aptaujāto), tai seko cīņa ar nabadzību un sociālo atstumtību (31%), terorisma apkarošana (24%) un bezdarba mazināšana (24%).

Savukārt Latvijā aptaujātie cilvēki kā būtiskāko minējuši cīņu ar nabadzību un sociālo atstumtību (40%), informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Vēl Latvijas iedzīvotāji nosaukuši tādas jomas kā ekonomikas izaugsme un investīciju veicināšana (27%) un patērētāju tiesības un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība (25%).

Savukārt vides jautājumus kā svarīgākos Latvijā minēja 15% aptaujāto pilsoņu, tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā pēc Bulgārijas (14%).

Loģiski, ka iedzīvotāji katrā valstī nosauc viņiem aktuālākās problēmas. Latvijas iedzīvotāju nevienlīdzīgie ienākumi un daudzu cilvēku zemais dzīves līmenis mums pašiem nav nekāds jaunums, turklāt uz to vairākus gadus norāda arī Eiropas Komisija (EK).

Savā 2019. gada ziņojumā par Latviju (šis dokuments ir publiski pieejams EK mājas lapā https://ec.europa.eu/ ), Eiropas Komisija secina, – Latvija joprojām ir to valstu vidū, kas visstraujāk tuvinās Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, taču iedzīvotāju skaita samazināšanās un ekonomiskās izaugsmes ieguvumu nodrošināšana visai sabiedrībai joprojām ir būtiski izaicinājumi. Labumu no ekonomiskās situācijas uzlabošanās gūst tikai neliela daļa jeb turīgākie Latvijas iedzīvotāji. Nevienlīdzība joprojām ir liela. Attālo reģionu izaugsme atpaliek no Rīgas reģiona. Kritiski augsts ir to iedzīvotāju skaits, kuri pakļauti nabadzības riskam un sociālai atstumtībai, turklāt sociāli mazāk aizsargātas grupas tiek atstātas novārtā.

EK norāda, ka Latvijas galvenais uzdevums nākamajās desmitgadēs būs nodrošināt, lai tās ekonomika turpina tuvināties Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, vienlaikus risinot sarūkoša iedzīvotāju skaita problēmu un ieguldot inovācijā, reģionālajā attīstībā un cilvēkkapitālā, lai uzlabotu sociālo, veselības aizsardzības un publiskās pārvaldības politiku.

Rosina palielināt minimālo algu

Labklājības nevienlīdzība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES), un ienākumu nevienlīdzība joprojām krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju, savā ziņojumā uzsver EK.

2018. gadā turīgāko 20 procentu Latvijas iedzīvotāju ienākumi bija 6,8 reizes lielāki nekā nabadzīgāko 20 procentu iedzīvotāju ienākumi, kas ir ievērojami nevienmērīgāks sadalījums nekā ES kopumā.

EK secina, ka Latvijā nevienlīdzības līmenis joprojām ir augsts zemās pārdales dēļ nodokļu un pabalstu sistēmā. Ar 2017. gada nodokļu reformu ienākuma aplikšana ar nodokli tika padarīta nedaudz labvēlīgāka cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, taču kopumā nodokļu samazinājumi tikai daļēji bija vērsti uz šo grupu. Turklāt vispārējais nodokļu samazinājums nozīmē mazāku sociālajiem pabalstiem pieejamo finansējumu. Publiskie izdevumi sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpei joprojām ir zemi un ir mazāk efektīvi nabadzības un nevienlīdzības samazināšanā nekā citās ES valstīs.

Latvijas darba tirgū ir vērojami būtiski uzlabojumi: nodarbinātības līmenis ir augsts gan vīriešiem, gan sievietēm, bezdarba līmenis samazinās, un mazāk ir tādu jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Tomēr ne visi gūst labumu no ekonomiskās situācijas uzlabošanās, un liela ienākumu nevienlīdzība joprojām ir problēma. To cilvēku īpatsvars, kuriem draud nabadzība, samazinās, taču joprojām ir augsts, jo īpaši neaizsargāto grupu vidū. Turklāt sociālo pabalstu ietekme uz nabadzības mazināšanu ir salīdzinoši neliela.

Veselības aprūpes pieejamība joprojām sagādā lielas bažas, ņemot vērā to gadījumu lielo skaitu, kad cilvēki, jo īpaši ar maziem ienākumiem, nespēj saņemt vajadzīgos veselības aprūpes pakalpojumus.

Iespēju nevienlīdzība turpina pastāvēt arī attiecībā uz piekļuvi izglītībai.

Tāpat Eiropas Komisija vērš Latvijas uzmanību arī uz nepieciešamību rast veidus, kā palielināt ienākumus minimālās algas saņēmējiem.

“Katra valsts ir unikāla, un Komisija nevar un arī nevajag iejaukties jūsu iekšpolitikā, mēs varam novērtēt situāciju un dot rekomendācijas. Diemžēl man ir jāatzīst, ka Latvija ir daudzas jomas, kurās nav jūtams progress. Jūs esat zaudējuši daudz cilvēku, lai nezaudētu vēl vairāk, ir jāstrādā pie politikas, kas noturētu šos cilvēkus. Šeit ir runa par atalgojumu un minimālo algu, es nedomāju, ka ar šādiem ienākumiem cilvēki var izdzīvot Latvijā,” uzsvēris EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Heincs Jansens.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Latvijā galva sāp par naudu, ne par klimatu

Kategorijas