Grundzālietei Daigai Gulbei deju kolektīvs “Rieda” ir kas īpašs
Ar asarām acīs un saviļņojumu vidējās paaudzes deju kolektīva "Rieda" vadītāja Daiga Gulbe atceras savus pirmos Dziesmu un deju svētkus Atmodas laikā.
Pirms divdesmit gadiem Grundzāles pagasta jaunieši, redzot, cik aktīvi tautisko deju kolektīvi ir apkārtējos pagastos, nosprieda, ka tādam jābūt arī pie viņiem. "Ideja par kolektīvu radās man.
Bijām bariņš aktīvu jauniešu, kuri gribēja dejot. Savācāmies kopā un mēģinājām. Vadītāja tobrīd vēl nebija. Dažs teica, lai es vadu. Man pašai tik ļoti gribējās dejot, ka pateicu nē. Bet mana mamma Renāte tolaik bija tautisko deju kolektīva vadītāja skolā. Aizgāju mājās un vienkārši viņu pierunāju, lai māca dejot arī jauniešiem," stāsta grundzāliete Daiga Gulbe.
Līdz 1993. gadam kolektīva vadītāja bija viņas mamma. Pēc tam šo amatu pārņēma Daiga pati. Viņa ir lepna, ka tik tikko deju kolektīvs „Rieda" nosvinējis savu divdesmit gadu jubileju.
Visu laiku iemīļotākās dejas, pavisam jaunas, arī piemiņas deju kolektīva pirmajai vadītājai, kura šo mirkli vairs nepiedzīvoja, spilgtas emocijas „Riedas" jubilejas koncerta apmeklētāji piedzīvoja pagājušajā nedēļā Grundzālē. Kas tad īsti ir tas, kas šos cilvēkus jau divdesmit gadus mudina dejot no sirds?
Daiga ir pārliecināta, ka tā ir mīlestība pret deju. Viņa vēl tagad spilgti atminas kolektīva pirmos vispārējos Latvijas Dziesmu un Deju svētkus 1990. gadā. "1989. gada novembrī desmit meitenes un 12 puiši sākām dejot. Jau nākamajā vasarā tikām uz deju svētkiem. Bijām vēl zaļi gurķi, salīdzinot ar pieredzējušajiem dejotājiem no Strenčiem, Valkas un Trikātas.
Toties mēs toreiz bijām ceturtais labākais jauniešu deju kolektīvs Latvijā. Ņipri dejojām, jo mamma mums kārtīgi iemācīja visu nepieciešamo repertuāru. Viņa mūs izbīdīja, un tā mēs aizdejojāmies līdz pat Dziesmu un deju svētkiem," atklāj grundzāliete.
Sieviete ar asarām acīs pauž saviļņojumu par Atmodas laikā piedzīvotajiem svētkiem. "Atmoda vispār ir tāds saviļņojuma pilns laiks. Visi stāvējām un raudājām, tas bija ļoti īpašs mirklis. Mēs, dejotāji, esam draudzīgi. Vēl tagad kolektīvā ir seši cilvēki, kuri dejot sāka 1989. gadā," stāsta vadītāja.
Laika gaitā no jauniešu deju kolektīva tas pārtapis par vidējās paaudzes. Tagad "Riedā" dejo vecāki kopā ar saviem bērniem, brāļi un māsas. Daiga smej, ka tas ir gluži kā liela ģimene. "Dejo arī mans brālis, dēls ar vedeklu un krustdēls," viņa saka.
Viņiem visiem ir kas kopīgs - mīlestība un dejotprieks. Patlaban Grundzāles vidējās paaudzes deju kolektīvā dejo 11 sievietes un 10 vīrieši. Viņi pagastā ir piemērs jaunajai paaudzei.
Daiga vada ne tikai "Riedu", bet tautiskās dejas māca arī Grundzāles pamatskolas skolēniem un pirmsskolas vecuma bērniem. Vienu reizi nedēļā mēģinājumi notiek skolēniem. Savukārt vidējā paaudze katru piektdienas vakaru un sestdienu rītos kopā sanāk kultūras namā. Vai spēka pietiek visam?
"Jā, jo tā ir sirdslieta. Ar pieaugušajiem satiekamies nedēļas nogalē, kad visi atbrauc no darbiem. Sākam piektdienas vakaros. Reizēm mēģinājumi ievelkas līdz pat pusdivpadsmitiem. Tad jau sviedri tek no intensīvas dejošanas. Kāds pasaka, vai esmu galīgi traka, jābeidz taču dejot. Rīt atkal jātiekas," ar smaidu uz lūpām saka grundzāliete.
Tā vien šķiet, ka pagastā tautiskās dejas prot katrs otrais. Vidējās paaudzes deju kolektīva mēģinājumos nereti piedalās arī visjaunākie grundzālieši, jo vecāki viņus ņem līdzi. "Iesildāmies visi kopā. Mazie paši būs iemācījušies palēcienus un polku," atklāj "Riedas" vadītāja.
Savukārt pusaudži gatavojas skolēnu Dziesmu un deju svētkiem, kas gaidāmi nākamajā gadā. "Jāuzslavē ir pamatskolas 7. klases puiši. Viņi dejo pirmo gadu. Pa šo laiku skolnieki ir daudz ko iemācījušies, kaut gan sākums bija grūts. Traki gāja, bet tiku galā. Kad skatos, kā viņi dejo, skudriņas skrien pār ķermeni. Par to man ir liels prieks un lepnums," atzīst D. Gulbe.
Pati Daiga gan nedejo. To nevar atļauties vairāku iemeslu dēļ. Bez šaubām, viņa alkst atrasties uz skatuves kopā ar pārējiem, bet tad nevarētu pamanīt kļūdas. Arī veselības problēmas vairs neļauj dejot pašai.
Deju kolektīvu vadīšana nav vienīgā Daigas nodarbošanās. Viņa ir arī Grundzāles pamatskolas sākumskolas un krievu valodas skolotāja, kā arī audzinātāja ceturtklasniekiem. Šī profesija viņai nākusi pašsaprotami, jo savulaik arī mamma bijusi skolotāja.
Audzināmā klase par savu skolotāju ir sajūsmā, jo viņa iesaistās daudzās aktivitātēs, pat gumijas lecot kopā ar meitenēm. "No bērniem staro enerģija. Tāpēc spēka pietiek. Bērni lec riņķī, skrien, pašai ar jātiek līdzi," teic sieviete.
Tas viņu priecē, tomēr savai meitai par skolotāju kļūt neļautu. "Agrāk skolotājs bija prestiža profesija, bet tagad sabiedrības acīs mēs esam tas peramais cilvēks. Mums jāuzņem visas negācijas," domā D. Gulbe.
Katrā lietā un notikumā ir gan ēnas, gan saulainās puses. Grundzālieti laimīgu dara bērni un tautiskās dejas. Tas ir viņas dzīves aicinājums.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19