Joprojām jāatgādina par ziedošanas kultūru. Valcēnietes Lāsama Egle un Indra Krūmiņa turpina rīkot labdarības akcijas

2020. gada 11. janvāris 10:59

263

Joprojām jāatgādina par ziedošanas kultūru. Valcēnietes Lāsama Egle un Indra Krūmiņa turpina rīkot labdarības akcijas

Lai sagādātu svētku pārsteigumu, šī gada pirmajos divos mēnešos nodibinājuma “Fonds “Sirds atsaucība”” aktīvistes Lāsma Egle un Indra Krūkliņa apņēmušās apciemot sociālās mājas “Valžkalni” Ērģemes pagasta Turnā dzīvojošos seniorus. Ja atsauksies ziedotāji, dāvanas plānots sarūpēt arī mazaizsargātām novada ģimenēm ar bērniem.

I. Krūkliņa stāsta, ka turnēniešus apciemos jau otro gadu. Pirmajā viesošanās reizē viņas iepazinušās un sadraudzējušās ar sociālās mājas iemītniekiem, tāpēc nolemts turpināt saikni ar šo sociālās aprūpes iestādi.

Lai viesošanās reizē iepriecinātu sirmgalvjus un varētu sagādāt svētku pārsteigumus arī sociāli mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem, fonds aicināja līdzcilvēkus ziedot līdzekļus ziedojumu kastītēs veikalā “Valdis” Ausekļa ielā 54 un veikalā “Liepa” Rīgas ielā 33. Vēl joprojām ziedot iespējams, ieskaitot izvēlēto summu nodibinājuma bankas kontā, norādot mērķi – “Ziedojums pārtikas paku sagādei Valkas novada vientuļajiem senioriem un personām ar invaliditāti”. Rekvizīti: Nodibinājums “Fonds “Sirds atsaucība””, reģistrācijas numurs 4008269761; konta numurs LV47HABA0551044293348.

Savukārt par pārtikas produktu dāvināšanu vispirms vajadzētu sazināties ar I. Krūkliņu, zvanot uz mobilo tālruni 29191618 vai L. Egli (22002107). Nodibinājums iecerējis sarūpēt pārtikas grozus novada trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem. Ikviens aicināts palīdzēt dāvanu sarūpēšanā, ziedojot naudas līdzekļus, kas tiks izlietoti pārtikas sagādei, vai produktus ar pēc iespējas ilgāku izlietošanas termiņu, iekļaujot kārumus arī pašiem mazākajiem. Nodibinājums informāciju ģimenēm ar bērniem par iespēju saņemt pārtikas pakas sniegs vēlāk un jau tagad nolemts, ka ģimenēm noteiktajās dienās un laikos pašām būs jāatnāk pakaļ sarūpētajām pakām.

Abas nodibinājuma pārstāves atzīst, ka šogad labdaru atbalsts gājis mazumā.

“Diemžēl cilvēku atsaucība ir zema. Lai kā negribētos atzīt, zema ir arī ziedošanas kultūra. Cilvēki ziedo mantas, tās nepārskatot. Rodas sajūta, ka mums atnes nevajadzīgu miskasti. Ir bijis tā, ka aizbraucam pēc mantām un, tās šķirojot, nākas visu izmest. Kādā reizē vaicāju ziedotājam, kāpēc viņš ziedo nekam vairs nederīgu apģērbu. Viņš atbildēja, ka žēl izmest un, tās nododot labdarībai, rodas sajūta, ka ir izdarīts labs darbs. Taču mums ziedotās lietas jānodod reāliem cilvēkiem, un reizēm ir kauns to darīt. Pēc šī gadījuma vairs pašas nebraucam pakaļ mantām, bet, iepriekš sazinoties telefoniski, aicinām cilvēkus tās pašiem atgādāt uz nodibinājuma telpu – noliktavu,” stāsta I. Krūkliņa. Viņa aicina ziedot ne tikai apģērbu un sadzīves lietas, bet arī mazgabarīta mēbeles, piemēram, krēslus, taburetes, nelielus plauktus, galdus, gultas veļu. Lielizmēra mēbeļu uzglabāšanai noliktavā nav vietas. Taču, ja kādam ir vēlme nodibinājumam ziedot arī mēbeles, iepriekš sazinoties, šo jautājumu var risināt.

Valkas labdarības organizācijai ir sadarbības organizācija Somijā. Somu draugi reizi gadā brauc ciemos uz Valku un savos personīgajos transportlīdzekļos atgādā arī ziedojumus, pārsvarā bērnu apģērbu. Aizvadītajā gadā somi atveduši arī mēbeles. Tās pret ziedojumiem ir atdotas iedzīvotājiem. Savukārt par naudu, kas iegūta no ziedojumiem, pērn nodibinājums sarūpēja 90 pārtikas pakas.
Izvērtējot ziedotāju atsaucību, I. Krūkliņa un L. Egle rēķina, ka šogad izdosies iepriecināt Turnas sociālajā mājā dzīvojošos seniorus. Līdz šim ir pieteikušies trīs individuālie ziedotāji.

L. Egle pateicas visiem tiem, kuri šogad pirmo reizi ir ieskaitījuši naudu nodibinājuma ziedojumu kontā. Trīs gadu darbības laikā nebija šādas iespējas, tāpēc nodibinājuma pārstāves ir gandarītas par līdzcilvēku atsaucību un sniegto atbalstu. Pārskaitīt naudas līdzekļus ziedojumu kontā iespējams joprojām. Nodibinājuma pārstāves tuvākajā laikā saņems atbildi no kāda lielāka ziedotāja. Ja tā būs pozitīva, tad atbalstu saņems arī ģimenes ar bērniem.

Izvērtējot iepriekšējo gadu pieredzi. I. Krūkliņai un L. Eglei nācies sastapties ar ziedojumu saņēmēju izteiktajiem iebildumiem par kāda konkrēta produkta pakā nelietderību, jo tie netiekot lietoti pārtikā. Ir saņemti pārmetumi arī par kāda Rīgas ziedotāja sarūpētajiem konserviem, kuriem derīguma termiņš tuvojās beigām. Taču jāsaprot, ka arī lielveikalos preces, kurām derīguma termiņš tuvojas beigās, tirgo ar atlaidēm un pircēji tās nebrāķē. L. Egle atgādina, ka pašlaik valstī notiek diskusijas par to, vai lielveikaliem pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, būtu jāizmet vai jānovirza labdarībai.

“Esam gatavas uzklausīt arī pārmetumus. Ne visiem varam būt labas. Sarunās ar citu labdarības organizāciju pārstāvjiem uzzinām, ka tā ir ikdiena un cilvēki mēdz reizēm nesavaldīties un savu rūgtumu izgāzt pār labdaru galvām, bet, kā esam sapratušas, tas ir jāpārdzīvo un jāstrādā tālāk,” atzīst L. Egle un I. Krūkliņa. Viņas uzskata, ka labdarības organizācijām un pašvaldību sociālajiem dienestiem ir jāsaprot, ka ne vienmēr var līdzēt, dodot, uzdāvinot vai ziedojot. Ir jāatrod problēmsituācijas iemesls, kā arī jāpalīdz ģimenēm izkļūt no krīzes situācijas.

Valkas novada Sociālā dienesta vadītāja Natālija Dubrovska uzskata, ka ikviena cilvēkiem sniegtā palīdzība ir atbalstāma lieta. Pašvaldības institūcija sadarbojas ar šo vietējo nevalstisko organizāciju. Piemēram, iepriekšējos gados dienesta darbinieki palīdzēja novada ģimenēm izdalīt pārtikas pakas. Kas attiecas uz iedzīvotāju iebildumiem saistībā ar produktu derīguma termiņiem, N. Dubrovska uzskata, ka šis jautājums tomēr vairāk ir uz ziedotāju sirdsapziņas, atgādinot, ka ne jau labdarības organizācija ziedo šos produktus.

Valkas novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece Ērģemes un Kārķu pagastos Zita Roze stāsta, ka sociālajā mājā “Valžkalni” pašlaik dzīvo septiņi iemītnieki. Seniori jau interesējušies, vai arī šogad viņus apciemos I. Krūkliņa un L. Egle, jo joprojām atmiņās ir aizvadītā gada sirsnīgā tikšanās un pārtikas paku saņemšana. Z. Roze atzīt, ka nav daudz tādu labdaru kā nodibinājums “Fonds “Sirds atsaucība””, kas sagādā svētku pārsteigumu, tāpēc ciemiņus gaida ar lielu nepacietību.

Jau vairākus gadus I. Krūkliņa strādā Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālajā dienestā un praksē pārliecinājusies, ka joprojām ir ģimenes, kuras gadu gadiem saņem visdažādāko atbalstu, bet paši nedara neko, lai uzlabotu dzīves situāciju. Viņiem aug bērni, kuri ikdienā redz, ka var visu dabūt par velti, tāpēc arī rodas patērētāju paaudze. I. Krūkliņa atceras, ka kādai ģimenei nogādāja daudz labu drēbju, bet pēc mēneša viņi prasa vēl. Jautājot, kur palicis iepriekšējais apģērbs, kuru nav iespējams novalkāt mēneša laikā, ģimene pasaka, ka to ir izmetuši, jo drēbes bijušas netīras. I. Krūkliņa uzskata, ka šādām ģimenēm ir nepieciešami Sociālā dienesta piešķirtie asistenti. Taču ir skaidrs, ka ne katras vietējās pašvaldības sociālais budžets ļauj izveidot ģimeņu asistentu štata vietas. Ģimeņu asistents, regulāri strādājot ar klientu, reāli māca dzīves prasmes. I. Krūkliņa uzskata, ka pie šādām ģimenēm, kuras ilglaicīgi ir sociālo dienestu redzeslokā, asistentam jāierodas vismaz trīs reizes nedēļā, un tad var cerēt uz dzīves situācijas uzlabojumiem. Asistentiem ir jāstrādā ne tikai ar pieaugušajiem, bet arī pusaudžiem un jāmāca, piemēram, kā izmazgāt, izgludināt un salikt savu apģērbu skapī.
“Ir reizes, kad tiešām nolaižas rokas. Labi gribēdamas, iedodam daudz labu lietu, bet pēc kāda laika tās tiek izmestas. Pašas sagādājam, nereti izmazgājam un izgludinām, bet cilvēki to nenovērtē. Vai mēs paši tā mēdzam darīt?” ir neizpratnē I. Krūkliņa un L. Egle.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Joprojām jāatgādina par ziedošanas kultūru. Valcēnietes Lāsama Egle un Indra Krūmiņa turpina rīkot labdarības akcijas

Kategorijas