Strenču tranzītielas posms palicis bez saimnieka atbildības

2009. gada 23. maijs 09:29

2789

Strenču tranzītielas posms palicis bez saimnieka atbildības

Strenčos, Valkas ielas posmā, ir uzstādītas ceļa zīmes, brīdinot autovadītājus par bedrēm un ātruma ierobežojumu. Tas ir vienīgais, ko šobrīd braucēju labā var atļauties vietējā pašvaldība.

Strenču pilsētas domei nav naudas bedru remontam pilsētas tranzītielā, nemaz nerunājot par tās bojātā posma kapitālu rekonstrukciju.

Šobrīd pašvaldībai no autoceļu fonda naudas pieejami tikai 105 lati, un vietējā vara ar nepacietību gaida kārtējo ikmēneša ieskaitījumu. 500 latus no fonda pilsētas dome izlietoja, lai nopirktu jau pieminētās ceļa zīmes."Ziemeļlatvija" šopavasar jau rakstīja par daudzu autovadītāju nedienām, kuri Strenču tranzītielas bedrēs sabojā automašīnu riteņus un diskus.

Valkas ielu, kas ir valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka) turpinājums, posmā no slimnīcas līdz pilsētas robežai izrobo pamatīgas bedres. To vairākkārtēja labošana nav līdzējusi.

Šogad ziemā un pavasarī valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" Smiltenes ceļu rajona strādnieki avārijas bedres Valkas ielā laboja pavisam trīs reizes, aizpildot tās gan ar auksto asfaltbetona maisījumu, gan ar šķembām. Pilsētas pašvaldībai tas kopumā izmaksāja gandrīz 800 latu.

Ieguvums ir minimāls. Bedres izrobo Valkas ielu tāpat, kā agrāk, tikai nav tik lielas. "Ko tas dod, ka ceļinieki kaut ko aizķimerē un aizber. Kad fūres otrā dienā iet garām, bedres uzrodas atkal," ievērojis tuvējās mājas iedzīvotājs Vladimirs Grebešs.

Apvaicātie ceļu būves speciālisti vienprātīgi par problēmas "sakni" nosauc Strenču tranzītielas seguma aizlaišanu postā daudzu gadu garumā. Vaina, iespējams, meklējama vai nu nepareizi izbūvētā ielas profilā vai arī pienācīgi nesakārtotā lietusūdens novadīšanas sistēmā. Šos apstākļus pastiprina asfalta segas nolietošanās 20 gadu garumā.

Smiltenes ceļu rajona direktors Guntis Beļickis skaidro, ka Valkas iela bedrainajā posmā veido "sili", kurā krājas ūdens un rezultātā veidojas bedres. "Tagad ielas posms no slimnīcas līdz pilsētas robežai ir nolietots tik tālu, ka to vajag rekonstruēt jeb uzbūvēt pilnīgi no jauna. Ceļa segums ir saplaisājis, kā zirnekļa tīkls. Vienā vietā bedres salabojam, bet ūdens pa plaisām plūst tālāk un sala iedarbībā sāk cilāt asfaltu citā vietā, kur veidojas jaunas bedres," secina G. Beļickis.

Pašreizējā situācijā par reālāko risinājumu viņš uzskata bedru labošanu ar bitumena emulsiju, jo tad efekts būtu aptuveni divus gadus. To, ar kādu metodi labot ielas, nosaka pasūtītājs, šajā gadījumā vietējā pašvaldība.

"Valsts galvenā autoceļa turpinājuma Strenču pilsētā - Rīgas un Valkas ielu - īpašniece ir Strenču pilsētas dome," informē valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" Valkas nodaļas vadītājs Juris Jansons. To apstiprina Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks Imants Kaupe.

Tranzītielu ikdienas uzturēšanai pilsētas dome arī saņem valsts finansējumu. Piemēram, Rīgas un Valkas ielas uzturēšanai ziemas un vasaras sezonā šogad plānoti 14 860 lati, ko uz pusēm finansē valsts un pašvaldība. Šīs naudas lielu daļu paņem sniega tīrīšana un ielas kaisīšana ziemā.

No autoceļu fonda Strenču pilsētas domei šogad plānots saņemt 26 150 latus, kas ir aptuveni uz pusi mazāk, nekā pērn. Par šo naudu pilsētā neko lielu nevar izdarīt. Savukārt fonda līdzšinējie iekrājumi iztērēti ielu uzturēšanai ziemā un parāda dzēšanai par pērnajā gadā Strenču ielu labiekārtošanā veiktajiem darbiem. "Ziemeļlatvija" jau rakstīja, ka 2008. gada vasarā pilsētā tika asfaltēta Krasta un Plostnieku iela. Šie darbi kopā izmaksāja aptuveni 60 tūkstošus latu.

Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane nedomā, ka abas mazās ielas ar grants segumu sliktā stāvoklī nevajadzēja asfaltēt, bet gan bija jāiegulda nauda bedrainās tranzītielas sakārtošanā.

"Tās ir divas dažādas lietas. Nauda, ko saņemam no autoceļu fonda, jāizlieto pilsētas ielu uzturēšanai un sakārtošanai, kā notika ar Krasta un Plsotnieku ielām, bet attiecībā uz tranzītielu mums jādod puse to uzturēšanai, bet otru pusi dod valsts. Neredzu loģiku, ja pašvaldībai būtu jāsāk remontēt valsts ceļi un jāatstāj vēl lielākā novārtā pašu ielas," saka pašvaldības vadītāja un pauž "Latvijas valsts ceļiem" pretēju viedokli par tranzītielas piederību.

Lai šovasar saremontētu bedres Pulkveža Zemitāna ielā, Strenču dome lūgusi finansiālu palīdzību Jērcēnu pagasta padomei 4500 latu apmērā, ko jērcēnieši jau apsolījuši no sava autoceļa fonda. Bedru remontam Trikātas ielā vajag aptuveni 2600 latus. Tie lūgti Plāņu pagasta padomei, par ko pagasta deputāti lems nākamajā nedēļā.

"Ja pašvaldības kontā ienāks finansējums no autoceļu fonda, tad kaut ko darīsim. Ja nebūs, tad bedru labošana būs jāatliek uz vēlāku laiku," par bedru remontu Valkas ielā saka Strenču pilsētas domes komunālās nodaļas vadītāja Gita Siliņa.

Ielas posma kapitālu rekonstrukciju pašvaldība saredz tikai tad, ja šos darbus atbalsta valsts vai Eiropas Savienība. Strenču dome jau rakstījusi vēstules Satiksmes ministrijai, lūdzot palīdzību.

J. Jansons iepazīstina ar ministrijas atbildi. Tajā norādīts, ka tiesību akti neparedz citas līdzfinansējuma piešķiršanas iespējas pilsētas īpašumā esošo ielu uzturēšanai un atjaunošanai, kā tās, ko Strenči no valsts jau saņem.

"Neoficiāli pilsētai ir ierosināts ņemt kredītu, lai sakārtotu Valkas ielu," piebilst J. Jansons.Strenču pilsētas dome redz citu risinājumu un cer šogad "ielēkt" Eiropas Savienības projektā par pilsētu tranzītielu sakārtošanu un iegūt naudu, lai sakārtotu Valkas ielas posmu no krustojuma ar Slimnīcas ielu līdz mājai Valkas ielā 19 vismaz līdz 2015. gadam. Būs vajadzīgs arī pašvaldības līdzfinansējums.

"Pusei no šī ielas posma jau esam veikuši topogrāfisko uzmērīšanu," skaidro G. Siliņa, "un tagad esam izņēmuši arhitektūras un plānošanas uzdevumu un pasūtīsim tehnisko projektu. Tad varēsim to iesniegt un pretendēt uz Eiropas finansējumu."

Tad vēl atliktu sakārtot ielas posmu līdz Stakļupītei, kas atrodas pie pilsētas robežas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strenču tranzītielas posms palicis bez saimnieka atbildības

Kategorijas