Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vārdiem ir liels spēks - viens var pacelt spārnos, cits – iemīt dubļos

Santa Sinka

2020. gada 27. janvāris 13:08

209
Vārdiem ir liels spēks - viens var pacelt spārnos, cits – iemīt dubļos

Nesen domās aizkavējos pie raksta  “No “bosika” par vadītāju skolai”, uz kuru brauc iedvesmoties. Direktors Kristaps Zaļais”, ko pārpublicēja daudzi ziņu portāli. Stāsts par Laurenču sākumskolas direktoru, kurš par tādu kļuva vien 26 gadu vecumā. Bet ne jau tas šķita īpaši. Jaunā vīrieša rīcība iedvesmoja. Proti, viņš katru darba dienas rītu no pulksten 7.30 sasveicinās ar katru skolēnu un viņa vecāku, kurš ienāk pa skolas durvīm. Direktora pārliecība ir, ka katrs mazākais pirmklasnieks ir tikpat svarīgs, cik pedagogs vai Vecāku padomes vadītājs. 

Līderis un iedvesmotājs! Iedvesmotāji visos laikos uz mani atstājuši lielu iespaidu. Atceros, ka pamatskolas izskaņā man audzinātāja Dagnija Feld­hūne iedeva lapu, uz kuras bija uzrakstījusi novēlējumu, kas skanēja aptuveni šādi: “Ja Tu tiksi pāri savam slinkumam, sasniegsi daudz.” Ir pagājuši divdesmit gadi, un es joprojām to atceros. Atceros tamdēļ, ka skolotāja tolaik man ticēja, ticēja tam, ka man sanāks. Tas man kā bērnam nozīmēja ļoti daudz. Viņa netieši mani iedvesmo joprojām, jo ikreiz, kad rokas nolaižas, es atceros uzrakstīto.

Ļoti svarīgi, lai mums, mūsu bērniem līdzās ir iedvesmotāji. Sapratu, ka viens no tādiem manai meitai ir Smiltenes vidusskolas grupas “Forward” vadītājs Mārtiņš Āboliņš, ko, iespējams, smiltenieši labāk zina kā skaņu operatoru Smiltenes novada Kultūras centrā. No malas šķiet kluss, taču Mārtiņam piemīt spēja aizraut un iedvesmot skolēnus, jo mēģinājumus tie burtiski alkst, kā arī izdevies iemantot cieņu. Cik forši, ka pusaudži vēl pirms savas pirmās lielās uzstāšanās (skolas Ziemassvētku eglē) devās pie vienas no grupas dalībniecēm, lai kopā ceptu savam skolotājam piparkūku. Kas gan tur tāds, bet ne visiem pedagogiem bērni ir gatavi dot vairāk. Patiesībā bieži vien tās ir tādas mazas iniciatīvas no skolotāju puses, bet nozīmē tik daudz. Un labais kā bumerangs vienmēr atgriežas atpakaļ. 

Lielā mērā pateicoties skolotājas Ingas Jurciņas radošai pieejai, meita angļu valodu sāka dievināt jau bērnudārzā trīs četru gadu vecumā. Iespējams, arī citi skolotāji to paši ne vienmēr nojauš, kā viņu konkrētā rīcība ietekmējusi skolēnus. 

Vārdiem, tāpat kā rīcībai, ir liela nozīme. Gan labajiem, gan sliktajiem. Viens vārds var pacelt spārnos, cits – iemīt dubļos. Un viss galu galā ir atkarīgs no mums pašiem, jo izvēle ir vienmēr. Paldies tiem, kuri turpina iedvesmot, kuri meklē pieeju katram, notic un palīdz augt!