Kādai būt pilsētas “sirdij”

2020. gada 6. februāris 10:08

767

Kaut kā sanācis, ka pēdējā laikā Smiltenē cilvēku uzmanības un apspriešanas redzeslokā ir nokļuvuši vairāki ar ielām saistīti jautājumi,– ievērību piesaista centra pārbūve, tad vēl acīgāki cilvēki pamanījuši pašvaldības lēmumu Mūrnieku ielas vienai daļai par lietošanas mērķi noteikt rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu vai komercdarbības objektu apbūvi. Kamols šķetinās tālāk, – arhitekts Oskars Poikāns “Ziemeļlatvijā” aktualizējis tēmu par autostāvvietu izveidošanu Raiņa ielas malā.

Ir tāds gudrs jēdziens kā “pilsētplānošana”. Pilsētplānošanas process ietver pilsētu un citu apdzīvoto vietu plānošanas jautājumus – zemes izmantošanas plānošanu, tai skaitā apbūvi, publiskās telpas, transportu, komunikācijas, vides izmantošanu, attīstības jautājumus, tai skaitā iedzīvotāju labklājības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Ar pilsētplānošanu nodarbojas profesionāļi, bet strādā viņi sabiedrībai. Ne velti ir norādīts, ka pilsētplānošana kā politisks process veido teritorijas pārvaldības praksi, ietverot sabiedriskās līdzdalības organizēšanu un lēmumu pieņemšanu. Tas nozīmē, ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības izteikt savu viedokli par to, kā viņš vērtē savu pilsētvidi, – proti, iedzīvotājs ir tas, kurš izmanto pilsētas infrastruktūru un tai vajadzētu būt pakārtotai viņa ērtībām.

Šad un tad, ejot pa pārbūvēto Baznīcas laukuma posmu, prātoju, vai tiešām tik ļoti vajadzēja sašaurināt brauktuves daļu? Jā, no gājēja viedokļa tagad ir ērtāk. Agrāk, lai šķērsotu plato Baznīcas laukumu, piemēram, no Kalna ielas puses, un tiktu līdz “piena veikalam”, bija uzmanīgi jāseko līdzi abos virzienos braucošajām automašīnām un tad ātri jārikšo pāri, jo gājēju pāreja ir tikai iepretī “top!” veikalam (tirdzniecības centram). Tagad tikt pāri var ātrāk, jo braucamā daļa ir ievērojami sašaurināta. Savukārt man kā automašīnas vadītājai ir cits viedoklis, – vai tiešām vajadzēja atņemt brauktuvei tik lielu platību? Acīmredzot ne velti vienā Baznīcas laukuma pusē (pie veikala “Elektronams”) automašīnas drīkst novietot tikai paralēli brauktuvei, nevis skujiņā, lai ielas malā novietotie transportlīdzekļi netraucētu garām braucošajām automašīnām. Taču cilvēki grib parkoties skujiņā, jo tā ir gan ērtāk, gan arī paliek vairāk vietas citu automašīnu novietošanai. Grib, bet nedrīkst.

Acīmredzot Baznīcas laukuma pārbūves projekta mērķis ir iznest intensīvu satiksmi ārpus Smiltenes centra (tagad satiksmes ātrumu pārbūvētajā laukuma posmā ierobežo zīme 30 kilometri stundā). Ideja ir saprotama, bet vai es to atbalstu? Kamēr projekts nav pabeigts līdz galam, no vērtēšanas atturos, vienīgi joprojām domāju, ka Smiltene ir maza pilsēta, pāris simtus metru no tās centra ir parki un zaļās zonas, kur pastaigāties, tāpēc centra jeb pilsētas sirds pārveidošana par mierīgu vietu pastaigām, mazinot satiksmes intensitāti, nav vitāli nepieciešama.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kādai būt pilsētas “sirdij”

Kategorijas