Dina Sermule uzskata, ka palīdzēt citiem viņai ir aicinājums

2009. gada 18. maijs 08:24

3134

Dina Sermule uzskata, ka palīdzēt citiem viņai ir aicinājums

Valcēniete Dina Sermule ir viena no daudzajiem, kas šajā grūtajā laikā palikusi bez algota darba, turklāt viena audzina divas meitiņas.

Tomēr arī šādā situācijā viņa ir atradusi iespēju aktīvi darboties sabiedrības labā un ir izpelnījusies vairāku līdzīgā situācijā nokļuvušo pateicību par palīdzību.

D. Sermule Latvijas Sarkanā Krusta Valkas komitejā darbojas kā brīvprātīgā aktīviste. Ar labiem vārdiem, raksturojot viņas darbību organizācijā, neskopojas arī komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova.

"Dina ir ļoti aktīva un darboties griboša. Viņa palīdzēja mums apgleznot krūzītes un somiņas, lai tās pārdotu labdarības tirdziņā, ir devusi daudz labu padomu citām jaunajām māmiņām, piedalās visos viņām rīkotajos pasākumos, labprāt veic arī citus Sarkanajā Krustā darāmos darbus," saka G. Sokolova.

Pati Dina sevi sauc par optimisti un uzskata, ka katrā dienā jāprot saskatīt tas skaistais un labais, ko tikai attiecīgā diena piedāvā. Tad nemaz dzīve nešķiet tik grūta.

Sarkanā Krusta organizācijā D. Sermule iestājās pērnruden. "Nodarbošanos tur atradu, kad sāku meklēt vienai meitiņai bērnu sēdeklīti, ko novietot automašīnā. Vienai bija, otrai tā trūka. Sēdekli īrēju no Sarkanā Krusta un tad arī mani uzaicināja līdzdarboties organizācijā.

Kad iepazinos sīkāk ar Valkas komitejas darbību, secināju, ka tur ļoti nopietni domā un strādā, lai palīdzētu cilvēkiem. Tā jau ir tāda iestāde, kur nāk cilvēki, lai kaut ko lūgtu un nāk tādi, kuri vēlas kaut ko dot. Atklāju, ka šeit ikviens var arī daudz iegūt savu zināšanu un prasmju papildināšanai.

Turklāt tajā laikā man bija sarežģījumi ģimenē, jo šķīros no vīra, un Sarkanais Krusts man nodrošināja advokātes palīdzību. Arī es gribēju kaut ko dot no sevis. Skolnieces gados kādu laiku biju mācījusies Valkas mākslas skolā, tādēļ pieteicos palīdzēt apgleznot puķu podiņus un krūzītes. Ar padomu mums palīdzēja mākslas pedagoģe Gunda Sīmane.

Gleznojām ik dienu vairākas stundas, lai bērniem savāktu līdzekļus vasaras nometnei," stāsta D. Sermule. Viņa piebilst, ka arī tagad Valkas komitejā par ziedojumiem var iegādāties pārdošanai sagatavotās mantas.

D. Sermule uzskata, ka palīdzēt citiem un darīt labu, no kā iegūst tas, kam varbūt ir vēl grūtāk, viņai ir aicinājums. "Es draudzējos ar meiteni, kurai situācija ir līdzīga manējai. Viņa uz dzīvi raugās diezgan pesimistiski.

Kad es ar draudzeni parunājos, viņai vienmēr kļūst labāk. Esmu pārliecinājusies, ka reizēm nauda nav galvenais, kas palīdz cilvēkam, bet tieši labi vārdi ir vislabākais stiprinājums. Te man paraugs ir mūsu izpilddirektore Gaļina, kura prot pat par visniecīgāko sīkumu pateikt sirsnīgu paldies, un jāatzīst, reizēm tas ir ļoti svarīgi," apliecina D. Sermule. Viņa apliecina, ka arī turpmāk noteikti darbošoties Sarkanajā Krustā, jo darbs organizācijā viņai patīk, un tas kļuvis par daļu pašreizējās dzīves.

Nākotnē Dina plāno iegūt plašāku izglītību sociālajā jomā, lai varētu darboties gluži profesionāli. "Valkas sociālās aprūpes namā esmu aprūpētājas aizvietotāja. Esmu tikusies arī ar patversmes iemītniekiem. Man patīk šie pienākumi. Pašlaik jau vairākus mēnešus slimnīcā palīdzu vienam gados vecam vīram, kurš atgūst veselību pēc infarkta.

Dažreiz man līdzi atnāk arī meitas. Domāju, lai redz, ko mamma dara, varbūt arī viņām vēlāk gribēsies kādam palīdzēt. Vecākā meita Eva Veronika ir kļuvusi ļoti atvērta cilvēkiem, jaunākā Laura ilgi bija tāds kā bubulītis un īpaši nekontaktējās ar citiem, bet tagad jau redzu - arī viņa kļūst arvien atvērtāka citiem," stāsta D. Sermule.

Dina piekrīt, ka šodien liela daļa cilvēku vairāk domā katrs par sevi, jo to diktē pati dzīve, un izvēlēties palīdzības sniegšanu citiem ir diezgan liels izaicinājums, bet pret aicinājumu grūti pastāvēt. Tas viņai radies ģimenē.

"Mamma un tētis mani audzināja lielā mīlestībā. Mēs ģimenē nekad neesam skopojušies ar mīļiem vārdiem cits citam. Tas viss nāk līdzi no bērnības. Cilvēkiem jau pietiek ar gluži nedaudz labiem vārdiem. Piemēram, atliek pateikt paziņai vai kolēģei, ka tu šodien labi izskaties, un skaidri redzams, kā viņa atplaukst. Es ļoti daudz dzīvē esmu aizguvusi no ģimenes, un tā man ir liela bagātība," saka D. Sermule.

Vēl viens no viņas uzdevumiem ir strādāt ar cilvēkiem, kuri nokļuvuši kaut kāda netikuma atkarībā. "Es ar daudz ko dzīvē esmu saskārusies un mani reti kas var izbrīnīt vai pārsteigt. Ne visiem, protams, iespējams palīdzēt, bet ir cilvēki, kurus mūsu sarunas pieceļ un atgriež dzīvē. Es labi saprotu, ka cilvēkam, kurš nolēmis atteikties no alkohola, ir liela problēma no jauna iekļauties sabiedriskajā dzīvē. Viņam jau gluži automātiski šķiet, ka atrodas uz zemāka līmeņa kā citi.

Es cenšos šo uzskatu viņos lauzt un dažkārt izdodas. Vēl tagad viens vīrietis no Madonas man zvana, kurš atbrīvojies no atkarības, un labprāt ar mani parunājas. Es nekad neklausos, ko par kādu tenko, visos cilvēkos zem viņu vājībām cenšos saredzēt labo un cilvēcisko, jo tāds ir mūsos visos," saka D. Sermule.

Viņa labi saprot tos, kuri, pēkšņi zaudējuši darbu, iekrīt pesimismā un sēž bez cerībām mājās, bet, pēc Dinas domām, tādam stāvoklim nedrīkst pakļauties. Viņa pati no tāda ir izrāvusies un nu ar visām savām spējām iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē. "Tieši tas jau arī visvairāk palīdz. Ne jau vienmēr par visu jāgaida samaksa. Tās var arī nebūt, bet svarīgi ir justies noderīgam.

Variantus dzīves uzlabojumam vienmēr var atrast. Es iztikai nopelnu latu pa latam. Mazliet man maksā par minētā onkuļa aprūpi, citam kaut ko uzšuju, vēl kādam krūzes apgleznoju. Pa latiņam vien savācu un iztikt varu. Nevajag domāt par to, ko rīt vai parīt pirkt, bet dzīves patiesība ir domāt tikai par šodienu. Ja nav cita, kam pieķerties, var priecāties kaut vai par labu laiku, kas ir attiecīgajā dienā.

Arī ēdiena pagatavošanā var tik daudz izdomāt, ka lielas naudas uztura iegādei nemaz nevajag. Gandrīz gribu piekrist tautas parunai, ka arī no cirvja kāta zupu var izvārīt. Es, mana mamma un abas meitas iztiekam ar 20 latiem nedēļā. Un mums mājās ir gan gaļa, gan kartupeļi. Gan Valkas "Servilat" veikalā, gan "Oļupē" var iegādāties lētus gaļas izstrādājumus, savukārt tirgū iespējams lētāk nopirkt dārzeņus, bet Igaunijā - olas. Apdomīgi dzīvojot, iztikt var," atzīst D. Sermule.

Viņa ir pārliecināta, ka saskaņa un saticība ģimenē ir stiprs cietoksnis, kurā nevar ielauzties ārpasaules grūtību nomāktība par to, ka visu nevar dabūt, ko sirds vēlas. "Materiālais nebūt nav galvenais cilvēka dzīvē. Mēs ar meitām cita citu ļoti mīlam un dienā vai desmit reizes viena otrai atzīstamies mīlestībā.

Kas attiecas uz materiālo vēlmju apmierināšanu, tad ļoti labi drēbes iespējams nopirkt arī lietotu apģērbu veikalos. Galvenais ir saticība. Vasarā labprāt ar meitām braucam pie Gaujas, kurinām ugunskuru, cepam desiņas, un tas viss mūs vieno vēl vairāk. Vispār mums daba ļoti patīk. Ja nav iespējams neko citu iesākt, tad pastaigājamies kaut vai tikai pa mežu," stāsta D. Sermule.

Pēc Dinas domām, galvenais, lai cilvēks varētu pastāvēt un labi justies jebkuros apstākļos, ir nesēdēt klēpī saliktām rokām. "Ir jādarbojas, tad netrūks arī gaišā dzīvē. Kaut arī apkārt viss šķiet drūms un tumšs, tomēr ir kaut kur arī gaišais. Piemēram, saule taču vienmēr ir gaiša. Var papriecāties kaut vai par to.

Uz dzīvi jāskatās optimistiski. Tas varbūt nesanāks uzreiz, bet to ar laiku noteikti var iemācīties. Var pateikt kaut vai kaimiņam kaut ko labu. Mums vispār vairāk citam uz citu jāsaka labi vārdi, lai mūsu vidū atdzimtu labestība. Tad arī paši jutīsimies labi. Es domāju, ka ar tādu pieeju visa dzīve kļūs labāka.

Nezinu, kas nākotnē notiks ar visu valsti, bet tiem cilvēkiem, kuri uz rītdienu raugās ar ticību un cerību, noteikti klāsies labāk. Es esmu pārliecināta, ka arī manai ģimenei klāsies labi," apliecina D. Sermule.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dina Sermule uzskata, ka palīdzēt citiem viņai ir aicinājums

Kategorijas