Par drošību jārūpējas arī pašiem. Par aizvadīto gadu ugunsdrošības jomā stāsta VUGD Smiltenes posteņa komandieris Renārs Žeļezkins

2020. gada 22. februāris 12:16

172

Par drošību jārūpējas arī pašiem. Par aizvadīto gadu ugunsdrošības jomā stāsta VUGD Smiltenes posteņa komandieris Renārs Žeļezkins

Renārs Žeļezkins: “Pirmā lieta ir dūmu detektori, tad – kūlas sezona, kurai tuvojoties, vajadzētu sakopt savus īpašumus, kā arī pašu rīcība ar uguni.”

Jaunais 2020. gads Latvijā ir sācies ar būtiskiem jaunumiem Ugunsdrošības noteikumos – no šā gada 1. janvāra mājokļos obligāti ir jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, kā arī privātmājās ir jābūt ugunsdzēsības aparātam, Tas arī ir pirmais, ar ko “Ziemeļlatvija” iesāk interviju ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona Valkas daļas Smiltenes posteņa komandieri Renāru Žeļezkinu, atskatoties, kāds ugunsdrošības jomā bijis aizvadītais 2019. gads un uz ko VUGD aicina sabiedrību šajā gadā.

– Vai VUGD arī kontrolēs Ugunsdrošības noteikumu ievērošanu un pārbaudīs, vai mājokļos ir uzstādīti dūmu detektori?

Renārs Žeļezkins: – Ar kontroli ir tā, ka pirmkārt mēs šo informāciju apkopojam pēc notikumiem. Ja, aizbraucot uz notikuma vietu, fiksējam to, ka mājoklī nav uzstādīts dūmu detektors, tad arī lemjam par turpmāko rīcību. Speciāli pagaidām neviens neplāno staigāt pa mājām un kontrolēt, bet domāju, sankcijas var piemērot apdrošināšanas sabiedrības. Ja, piemēram, mājoklī būs izcēlies ugunsgrēks un tiks konstatēts, ka tur nav bijis dūmu detektora, tad pieļauju, ka varētu rasties problēmas ar kompensācijas saņemšanu. Bet, pats galvenais, dūmu detektori jau ir pašu cilvēku drošībai, viņu labā. Ir bijuši gadījumi, kad degošajā dzīvoklī nav bijis detektora, bet nostrādā un uz dūmiem reaģē kaimiņu dzīvoklī uzstādītais detektors un tas palīdz kaimiņiem ātrāk atrast evakuācijas ceļu. Esam ievērojuši pozitīvu tendenci – cilvēki dūmu detektorus sāk uzstādīt arvien vairāk. Minimālā prasība ir tāda, ka dzīvoklī jābūt vismaz vienam detektoram, bet privātmājā vai divstāvu dzīvoklī – vienam detektoram uz stāvu, proti, katrā stāvā jābūt vienam detektoram, kā arī vēl ugunsdzēsības aparātam.

– No sarunām ar cilvēkiem secināms, ka ne vienmēr visiem ir skaidrs, kurā telpā un kurā vietā mājoklī dūmu detektoru tad uzstādīt. Kāds ir jūsu ieteikums?

– Ja izvēlas variantu dzīvoklī likt tikai vienu detektoru, tad to vajadzētu darīt telpā, kas savieno visas pārējās telpas, proti, gaitenī. Lai panāktu vēl lielāku ugunsdrošību, varam likt detektoru arī guļamistabā un dzīvojamās istabās. Tajās telpās, kur varētu būt dūmi un tvaiki, piemēram, virtuvē, dūmu detektoru nevajadzētu likt, jo tas radīs viltus nostrādes. Ja gribas pavisam pasargāt mājokli, tad virtuvē var uzstādīt siltuma detektoru, kas gan būs dārgāks. Vēlamākā vieta, kur uzstādīt dūmu detektoru, ir pie griestiem, lai ap detektoru 50 centimetru rādiusā būtu brīva vieta. Dūmi vispirms krāsies augstākajā telpas punktā un tad lēnām no augšas ies uz leju. Jo augstāk atradīsies detektors, jo ātrāk tas nostrādās.

– Jau tradicionāli aicinām VUGD uz interviju jaunā gada sākumā, lai atskatītos, kāds ugunsdrošības jomā bijis iepriekšējais gads. Kāda situācija šajā ziņā 2019. gadā bija Smiltenes novadā?

– Aizvadītajā gadā Smiltenes posteņa ugunsdzēsēji glābēji izbrauca uz 125 notikumiem Smiltenes novadā. Salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gads bija nedaudz mierīgāks. Visticamāk, tas ir laika apstākļu dēļ. Pirmkārt ziemas sezonā bija ļoti silts, līdz ar to ir samazinājies to ugunsgrēku skaits, kas ir saistīti ar apkures ierīcēm, netīrītiem skursteņiem un tamlīdzīgi. Arī kūlas ugunsgrēku 2019. gadā nebija tik daudz kā 2018. gadā. Pieļauju, ka arī tas ir saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem. Pavasaris bija straujš, dabā viss ātri sazaļoja, un līdz ar to nebija ilga sausuma perioda. Savukārt šogad sinoptiķi sola diezgan sausu pavasari, tāpēc pastāv risks, ka sausuma periods šopavasar var būt ilgāks. Tas varētu izraisīt papildu kūlas vai meža zemsedzes ugunsgrēkus. Aicinām sabiedrību pievērst tam uzmanību un, sakopjot savus īpašumus un kurinot ugunskurus (atgādinām, ka Smiltenes pilsētā kurināt ugunskuru drīkst darīt tikai noteiktos mēnešos!), izvērtēt, vai ugunskurs ir drošā vietā un vai laika apstākļi tam atbilst, tāpat skatīties, kāds īpašums atrodas blakus. Ja tas nav sakopts, tad jāizvērtē, vai, kurinot ugunskuru savā teritorijā, ugunsgrēks no dzirksteles neizcelsies kaimiņos.

– Kā Smiltenes novadā ir sācies šis gads? Cik izsaukumu līdz šim jau esat saņēmuši?

– Gads sācies mierīgi. Periodā no 1. janvāra līdz 14. februārim Smiltenes novadā bijuši septiņi notikumi – gan ugunsgrēki, gan glābšanas darbi. Pārsvarā gadījumu tie bija dūmvados aizdegušies sodrēji un uz brauktuves nolūzuši koki.

– Jau rakstījām, ka nesen devāties palīgā dzēst ugunsgrēku Strenču novada Plāņu pagastā. Zinu, ka tā nav pirmā reize, kad Smiltenes posteņa ugunsdzēsēji glābēji strādā citos novados.

– Jā, kopumā liels procents no mūsu izbraukumu skaita ir gadījumi, kad dodamies palīgā kā otrā ugunsdzēsības autocisterna uz kaimiņu novadiem – Strenču, Valkas, Valmieras, Cēsu, Jaunpiebalgas, Apes novadu. Kā jau teicu, 2019. gadā Smiltenes novadā kopumā bijuši 125 izsaukumi, uz kuriem esam izbraukuši, taču faktiskais skaits ir diezgan lielāks, jo braucam palīgā arī uz citiem novadiem. Mūsu postenī ir divas jaunas ugunsdzēsības autocisternas, uz izsaukumiem dodas viena no tām – ar septiņu tonnu ūdens ietilpību, ko saņēmām 2018. gadā. Otra autocisterna mums ir paredzēta gadījumos, kad pirmā autocisterna dodas uz apkopēm un tamlīdzīgi, taču šai autocisternai ir otra funkcija. Mēs esam atraduši risinājumu kā ātrāk reaģēt uz glābšanas darbiem uz ūdens, proti, šī otrā autocisterna ir sagatavota izbraukt uz notikumiem jau kopā ar piekabi, laivu un glābšanas dēli. Tas nozīmē, ka varam vēl ātrāk izbraukt uz notikuma vietu, jo nav jāzaudē laiks, lai piekabinātu piekabi. Glābšanas darbiem uz ūdens ir sava specifika, tur ir svarīga katra sekunde, jo cilvēks var noslīkt ļoti ātri. Pārsvarā izsaukšana ir novēlota. Izbraukšanas laiks mums ir 90 sekundes, un ir būtiski, ja izbraucam kaut 10 sekundes ātrāk. Peldsezona nav nemaz tik tālu, tāpēc aicinu jau tagad būt uzmanīgiem uz ūdens. Katram ir jāizvērtē savas spējas. Tāpat nebūtu vēlams doties peldēt vienatnē – ne pieaugušajiem, ne bērniem. Ziemas sezonā jābūt piesardzīgiem uz ledus. Nesen braucot garām Steģu gravas dīķim, redzēju uz ledus divus zemledus makšķerniekus. Tādi esot bijuši arī uz Tepera ezera. Ledus biezums šoziem varēja būt aptuveni trīs centimetri. Tik plāns ledus kādā mirklī iztur, bet, sperot nākamo soli, mēs nezinām, kas ir apakšā. Vai tās dažas zivtiņas ir tāda riska vērtas? Šoziem biju lekcijā skolā un vaicāju skolēniem, cik daudzi šogad bijuši uz ledus, un puse pacēla rokas, ka bijuši. Nesaprotu, uz kura ledus tad viņi paspējuši uzkāpt.

– Kam vēl VUGD vēlas pievērst cilvēku uzmanību, domājot par viņu drošību?

‒ Pirmā lieta ir dūmu detektori, tad – kūlas sezona, kurai tuvojoties, vajadzētu sakopt savus īpašumus, un arī pašu rīcība ar uguni. Biežākie ugunsgrēka izcelšanās iemesli ir vai nu neuzmanīga rīcība ar uguni, vai cilvēku nolaidība vai neizdarība. Liela problēma Latvijā ir smēķēšana gultā un sodrēju degšana dūmvados, un tas ir iedzīvotāju neizpildīts mājasdarbs. Cilvēks nav iztīrījis dūmvadu, un dūmvadam līdz ar to ir iespēja aizdegties. Arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, esam ieplānojuši tikties ar iedzīvotājiem un skaidrot ar ugunsdrošību saistītus aktuālus jautājumus. Viens no tādiem pasākumiem maijā būs Ugunsdzēsēju glābēju diena, kad cilvēkiem būs iespēja nākt arī uz VUGD Smiltenes posteni un uzzināt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, kā arī iegūt informāciju par ugunsdzēsēja glābēja profesiju. Datumu vēl precizēsim. Šomēnes 12. februārī uzņēmām “ēnas” – mūs ēnoja pieci skolēni no Smiltenes, Grundzāles un Valmieras. Devām iespēju piedalīties ugunsdzēsēja glābēja ikdienā, praktiskajās nodarbībās pašiem pamēģināt ritināt šļūtenes un darboties ar elpošanas aparātiem.

– Cik liels šobrīd ir VUGD Smiltenes posteņa kolektīvs?

– Postenī ir pavisam 14 štata vietas, no kurām nokomplektētas šobrīd ir 13. Šobrīd ir pieejama ugunsdzēsēja glābēja – autovadītāja vakance. Tādēļ, ja “Ziemeļlatvijas” lasītāju rindās ir kāds interesents, viņš droši var vērsties postenī. Izstāstīsim gan par prasībām, gan pašu darba ikdienu plašāk.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Par drošību jārūpējas arī pašiem. Par aizvadīto gadu ugunsdrošības jomā stāsta VUGD Smiltenes posteņa komandieris Renārs Žeļezkins

Kategorijas