Uzvara nenāca brēkdama

2009. gada 16. maijs 07:44

996

Mākslas skolām reizi gadā notiek Valsts konkurss. Šogad pirmo reizi skolu darbības laikā Kandavā bija konkurss mākslas valodas pamatos jeb mākslas vēsturē, un tajā ar izciliem panākumiem piedalījās Valkas mākslas skolas audzēkne Madara Salma.

Konkursā pavisam piedalījas 74 mākslas skolas ar 179 audzēkņiem. Valkas skolu pārstāvēja 13 gadu vecā 5. kursa audzēkne M. Salma. Viņa šogad absolvēs mākslas skolu.

Šis konkurss sastāvēja no divām daļām - tam bija jāsagatavo metodiska ekspozīcija par kādu no mākslas stiliem. Madarai bija jāizvēlas viena no sešām fotogrāfijām un jānosaka redzamais stils un jāuzraksta eseja par to. Konkursa otrajā sadaļā attēlā redzamās ainavas noskaņas bija jāattēlo portretā, klusajā dabā vai kādā citā kompozīcijā. Madaras mākslas vēstures pedagogs Aivars Ikšelis uzskata, ka tas ir ļoti sarežģīts uzdevums pat pieaugušam cilvēkam.

Jauniete izlozē izvilka ainavu, kas gleznota uz robežas starp impresionismu un fovismu. Arī šis uzdevums bija ļoti "slidens", taču Madara lieliski tika galā ar abiem uzdevumiem.

Savukārt skolas kopējā ekspozīcija, kurā lielu darbu bija ieguldījusi visa skolas saime, bija veltīta gotikai. "Piemēram, pērn Kristībes Ganiņas vadībā gatavotās "atveramās mākslas vēstures grāmatas" un ekspozīcija kopumā izraisīja tik lielu interesi, ka atlika vien regulēt rindu," smaida A. Ikšelis. Visus pārsteidza arī Līvas Doršas vadībā veiktais darbs, kurā izmantotas īsta zelta lapiņas. Virtuozi bija pastrādājuši arī koktēlniecības nodaļas puiši.

Seminārā Kandavā darbus vērtēja bijusī kultūras ministre Ramona Umblija, pazīstamie mākslas eksperti Aivars Leitis no Valmieras un Diāna Dimza-Dimme no Rīgas. Vietas nedalīja, taču tika atlasīti 10 izcilākie, un valcēniešiem par pārsteigumu - arī Madaras darbs. Viņa no žūrijas saņēma iespējami augstāko punktu skaitu. Balvu saņēma Madara, bet divas balvas Valkas mākslas skolai.

Skolām bija jāsagatavo arī ārā liekama instalācija. Valcēnieši aizveda stafāžas, kurās attēloti Cimzes semināra audzēkņi. Skumīgākais tas, ka Latvijā par Cimzi zina gaužām maz.

Madara "Ziemeļlatvijai" atzina, ka, braucot uz Kandavu, bijusi ļoti uztraukusies. Šis ir viņas pirmais lielais panākums. Jautāta, vai turpinās saistību ar mākslas mūzām arī pēc skolas absolvēšanas, viņa atbild, ka par to vēl neesot domājusi, taču, visticamāk, turpinās praktizēties 6. kursā. Visvairāk viņai patīkot nevis mākslas teorija, bet gleznošana.

Viņas pedagoģe gleznošanā Maruta Stabulniece gan nešaubās, ka Madara turpinās izglītoties šajā jomā. "Jūtu, cik viņai tas ir nozīmīgi, jo visus darbus meitene veic ar ļoti lielu atbildību, turklāt ļoti pārdomāti. Jau tagad viņas darbi izceļas ar precizitāti un profesionalitāti," vērtē M. Stabulniece. Viņai joprojām zvana kolēģi no citiem Latvijas novadiem un sveic ar panākumu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Uzvara nenāca brēkdama

Kategorijas