Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pensijā 70 gados?

Sandra Pētersone

2020. gada 26. februāris 08:33

2801
Pensijā  70 gados?

Cik viegli (vai grūti) Latvijā ir atrast darbu pirmspensijas vecumā, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka pašlaik notiek pakāpeniska pensijas vecuma paaugstināšana un līdz 2025. gadam tas sasniegs 65 gadus? Turklāt pensiju sistēmas eksperti pieļauj, ka ir ļoti augsta ticamība – vērtējot sociālā budžeta ilgtspēju, pensijas vecumu nāksies vēl paaugstināt. Rietumeiropā atsevišķās valstīs jau tiek runāts par 67 un 70 gadiem.

Par to domā ne viens vien vidējās paaudzes cilvēks. Par to, ko nozīmē pirmspensijas vecumā palikt bez darba, turklāt situācijā, kad ir samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanas termiņš, jautāts tika arī labklājības ministrei Ramonai Petravičai, kad viņa šomēnes ieradās vizītē Smiltenē. Personīgi mani viņas atbilde nepārliecināja. Jā, piekrītu ministres teiktajam, ka darba devēji novērtē darbiniekus ar pieredzi, taču tas attiecas uz profesijām un darbiem, kuru veikšanai ir nepieciešama specifiska  izglītība un kurus kurš katrs nemaz nespētu izdarīt. Daudz sarežģītāka situācija ir mazkvalificēta darba veicējiem, it īpaši tur, kur nepieciešams roku darbs. Jo vairāk gadu, jo grūtāk strādāt fiziski. To, ko var 30 gadu vecumā, 50 gadu vecumā var  nespēt izturēt. Tādēļ diezgan skeptiski vērtēju ministres doto padomu, ka bezdarbniekiem pirmspensijas vecumā glābiņš būtu aprūpētāju vakances, kuru Latvijā esot ap 400. 

Jā, arī es esmu ievērojusi, ka, piemēram, mūsu pašu “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” ik pa brīdim piedāvā darbu Sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodaļas (pansionāta) klientu aprūpētājam. Darba pienākumi: veikt klientu aprūpes un apkopšanas procedūras, klientu gultas klāšanu, gultas un ķermeņa veļas maiņu, barot gulošos klientus un citi. Darba alga – trīs eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Pieņemsim, ja gada vidējais darba stundu skaits mēnesī ir 165, tad mēneša atalgojums nav izteikti lielāks par minimālo darba algu Latvijā. Līdzīgi (salīdzinoši zemu) šis amats ir atalgots arī citviet Latvijā, taču, manuprāt, nepelnīti, jo tas ir ļoti grūts darbs gan fiziski, gan psiholoģiski. Ne velti cilvēki tajā izdeg. Pirmspensijas vecumā, kad jau pašu veselība šķobās, tādu darbu  ilgstoši darīt nevar. Ne velti labklājības ministre, stāstot par aprūpētāju vakancēm, nonāk nosacītā pretrunā  ar savu nākamo teikumu, norādot, ka Latvijā ir ap 500 bezdarbnieku, kuriem pēdējā nodarbošanās bijusi aprūpētājs.

Ar to gribu teikt, ka ne visas vakances der pirmspensijas vecumā, tāpēc prognozes par varbūtēju pensionēšanos nākotnē 70 gadu vecumā nav iepriecinošas un draud ar bezdarbu cilvēkiem dzīves otrajā pusē. Taču prognozes ir reālas, jo valstij var  nebūt citas izejas. Pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis veicis aprēķinus, kur redzams, ka pēc 75 gadiem vairumā Rietumvalstu, iespējams, arī Latvijā, valsts vairs nespēs izpildīt pirmā pensiju līmeņa saistības. Kad izaugs šodienas bērni, viņiem savu “vecuma maizi” var nākties pa riecienam vien pašiem atlikt no algas un iztikt, kā māk.