Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Pētījums atklāj, ka sabiedrības izpratnes līmenis par patvaļīgi izmestu cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi ir nepietiekošs

Aija Caune, “Zaļā josta” projektu direktore
Dzīvesstils

2020. gada 2. marts 11:34

111
Pētījums atklāj, ka sabiedrības izpratnes līmenis par patvaļīgi izmestu cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi ir nepietiekošs

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju zināšanas par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi un apzinātu iespēju mainīt izsmēķu bezatbildīgas izmešanas paradumus, “Zaļā josta” sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” un pētījumu kompāniju “SolidData” veica kvantitatīvu sabiedrības paradumu un attieksmes pētījumu. Pētījums atklāja, ka, lai arī sabiedrība aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā ikdienā, tomēr ne līdz galam izprot cigarešu izsmēķu potenciālo draudu ekoloģijai un to ietekmi uz vidi.

Veiktajā pētījumā tika izzināti iedzīvotāju paradumi saistībā ar atkritumu šķirošanu kopumā, t.sk. bīstamajiem atkritumiem, iegūts iedzīvotāju viedoklis par pasākumiem, kas motivētu sabiedrību rūpēties par vidi, tika noskaidrotas iedzīvotāju zināšanas par cigarešu galaprodukta – cigarešu filtra - ietekmi uz vidi, kā arī par to, kādus cigarešu izsmēķu radītā vides piesārņojuma mazināšanas pasākumus iedzīvotāji atzītu par vispieņemamākajiem un ieviešamiem. 

Nozīmīga loma pētījumā atvēlēta sabiedrības izpratnes par atkritumu šķirošanas nepieciešamību izzināšanai, īpašu uzmanību pievēršot bīstamajiem atkritumiem. 61% aptaujāto atzīst, ka atkritumus ikdienā šķiro pilnībā vai vismaz no sadzīves atkritumiem atšķiro kaitīgos atkritumus, ko nodod drošai utilizācijai. Sievietes un iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem ir mazliet aktīvāki atkritumu šķirošanā, nekā pārējie respondenti. Attiecīgi 66% aptaujāto sieviešu un 67% respondentu, kuru ienākumi nepārsniedz 399 euro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, atzīst, ka ikdienā šķiro atkritumus daļēji vai pilnībā. 80% no aptaujātajiem respondentiem atzīst, ka ikdienā šķiro bīstamos atkritumus. Visbiežāk šādus atkritumus šķiro Pierīgas iedzīvotāji.

Pārsvarā aptaujātie respondenti cigarešu izsmēķus vērtē kā nozīmīgu faktoru vides piesārņojumam. 37% aptaujāto ir informēti, ka izsmēķi rada nozīmīgu kaitējumu videi, turpretī 47% respondentu atzina, ka nekad nav aizdomājušies par izsmēķu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, bet, loģiski spriežot, tas šķiet pašsaprotami. 48% respondentu atzina, ka zemē nomesti izsmēķi rada tikai nesakoptas vides iespaidu, bet neuzskata, ka tie nodara kaitējumu videi. 11% aptaujāto iedzīvotāju fakts, ka cigarešu izsmēķi rada nozīmīgu vides piesārņojumu, tomēr bija jaunums. Vairāk nekā puse no smēķētājiem zina, ka cigarešu filtrs, filtrā uzkrātās vielas un cigarešu dūmi rada negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Pēc aptaujāto iedzīvotāju domām, no cigarešu galaproduktiem videi lielāko kaitējumu rada tieši cigarešu filtrs, filtrā uzkrātās vielas un dūmi.  

Lielākā daļa (70%) aptaujāto smēķētāju norādīja, ka izsmēķus pārsvarā izmet atkritumu tvertnēs, vienlaikus ap 20% to dara dažreiz – atkarībā no apstākļiem, savukārt 10% atzina, ka izmet izsmēķus kanalizācijas notekās, 8% - pa auto logu un 5% - met, kur pagadās.

Jautājumā par cigarešu izsmēķu izplatību, vairums aptaujāto atzina, ka nomesti zemē izsmēķi visbiežāk tiek pamanīti sabiedriskā transporta pietura vietās un masu pasākumu vietās, kas liecina par iedzīvotāju paviršu un bezatbildīgu rīcību ikdienas gaitās.

No veiktās aptaujas tika noskaidrots, ka gan iedzīvotāji kopumā, gan paši smēķētāji, uzskata, ka pieejama izsmēķu atkritumu infrastruktūra ir svarīgākais faktors, kas mazinātu izsmēķu ietekmi uz vidi. Uz to norāda 77% aptaujāto. Kā būtiski pasākumi cigarešu izsmēķu radītā vides piesārņojuma mazināšanai pēc 69% respondentu domām tika atzīta bargāku sodu piemērošana par cigarešu izsmēķu izmešanu neatļautā vietā, kā arī sociālo kampaņu organizēšana, izvietojot informatīvas vides reklāmas publiskās vietās un masu pasākumos, kā arī izglītojošas kampaņas masu medijos.

Kategorijas

Kategorijas