Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ar ēkas uzcelšanu cilvēkiem izmaksas nebeidzas

Sandra Pētersone

2020. gada 17. marts 10:12

387
Ar ēkas uzcelšanu  cilvēkiem izmaksas nebeidzas

Mūsdienās bez saskaņošanas ar būvvaldi faktiski var uzcelt gandrīz vai tikai būdu savam sunim. Visu ēku (arī mazēku) būvniecībai nepieciešams saskaņojums ar vietējo būvvaldi, tā  skaidro LV portāls, kas ir “Latvijas Vēstneša” uzturēta valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma.

Vajadzīgo dokumentu kārtošana un speciālistu atzinumu saņemšana izmaksā dārgi, atzīst iedzīvotāji. Tāpēc kāds smiltenietis (savu vārdu publikācijā vīrietis lūdza nenorādīt) vērsās redakcijā ar ierosinājumu, lai “Ziemeļlatvija” vēlreiz uzraksta par Smiltenes pagasta “Lejas Varicēnos” nesen uzcelto “hobitu māju” – vienstāva dzīvojamo māju, kas ir eksperimentāls prototips līdzīgām būvēm Latvijas laukos nākotnē.

Cik tad īsti izmaksā
“hobitu māja”?
Proti, iepriekšējā “Ziemeļlatvijas” publikācijā “Lejas Varicēnu” saimniece Līga Krūmiņa-Krīgere norādīja, ka šādu 25 kvadrātmetru lielu, siltinātu ēku no salmiem, koka un māla vienam līdz diviem cilvēkiem  var uzcelt par aptuveni 1300 eiro. Tās ir izejmateriālu un būvniecības izmaksas. Lielajā istabā ir arī iebūvēta raķeškrāsns, ko “Lejas Varicēni” raksturo kā ļoti ekonomisku un efektīvu apkures sistēmu, līdz ar to šādā ēkā var dzīvot arī ziemā.
“Ziemeļlatvijas” lasītājs rosina uzdot ēkas īpašniekiem arī jautājumu, cik vēl  viņi papildu samaksājuši par dokumentu sakārtošanu, lai uzcelto “hobitu māju” varētu nodot ekspluatācijā, jo tikai tad citiem tiks sniegta objektīva informācija par visām izmaksām.
L. Krūmiņa-Krīgere skaidro, ka šī jaunbūve ekspluatācijā vēl nav nodota, saskaņojums ar Smiltenes novada pašvaldības būvvaldi tiek kārtots, tāpēc arī viņa šobrīd nevar sniegt atbildi, cik izmaksās visu vajadzīgo  vērtējumu un saskaņojumu saņemšana.
Smiltenes novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Liene Brolīte “Ziemeļlatvijai” apstiprina, ka  būvvalde ir pievērsusies šim gadījumam – nekustamajā īpašumā “Lejas Varicēni” pašreiz notiek uzceltās “hobitu mājas” nodošana ekspluatācijā, bet uz jautājumu, cik iedzīvotājam varētu izmaksāt vajadzīgo dokumentu nokārtošana,  viņa norāda, ka vienas konkrētas summas nav, proti, šajā procesā ir iesaistītas vairākas institūcijas, tāpat  ēkas ir iedalītas trijās grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības, iespējamās ietekmes uz vidi un vairākiem citiem faktoriem.
Piemēram, arī pašvaldības būvnodevas apmērs ir atkarīgs no ēkas piederības grupai – pirmajai, otrajai vai trešajai. Sīkāku informāciju var uzzināt, izlasot Smiltenes novada domes saistošos noteikumus Nr. 10/16 “Pašvaldības nodeva par būvniecības ieceres akcepta saņemšanu”, kas publicēti Smiltenes novada pašvaldības mājaslapā. L. Brolīte skaidro, ka šis solis tiek izpildīts pie būvniecības ieceres akcepta saņemšanas – pirms būvdarbu uzsākšanas, bet nākamie soļi ir veicami pēc būvdarbu pabeigšanas.
“Pirmkārt, ir vajadzīgs ģeodēziskais uzmērījums kā pārbaudes akts par to, vai ēka uzbūvēta atbilstīgi paredzētajai vietai projektā. To veic sertificēti mērnieki. Nākamais solis ir kadastrālās uzmērīšanas lieta (inventarizācijas lieta). Ir jāvēršas Valsts zemes dienestā. Nākamais solis – sertificētam speciālistam ir jānovērtē apkures sistēmas un elektrības pieslēgumi (dūmkanālu un ventilācijas kanālu tehniskais stāvoklis un elektroinstalācijas tehniskais stāvoklis) un jāsniedz savs atzinums. Izmaksas ir atkarīgas no speciālistiem. Būvvalde izsniedz dokumentāciju par būves nodošanu ekspluatācijā. Lai būvi ierakstītu Zemesgrāmatā, ir jādodas arī pie notāra vai uz bāriņtiesu un jānoformē Nostiprinājuma lūgums. Dodoties uz Zemesgrāmatas nodaļu, jāņem līdzi apliecinājums par būves nodošanu ekspluatācijā, kadastrālās uzmērīšanas lieta (inventarizācijas lieta) un nostiprinājuma lūgums. Arī, lai iegūtu zemesgrāmatas apliecību. ir jārēķinās ar nelielām izmaksām,” norāda L. Brolīte.

Vienkāršāk ir ar mazēkām
Tāpat ir jāņem vērā, ka mazēku (tāda ir arī “Lejas Varicēnu” “hobitu māja” – redakcijas piezīme) būvniecība tiek saskaņota vienkāršotā kārtībā. Proti, Ministru kabineta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” ēkas ir iedalītas trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pie pirmās grupas pieder tā dēvētās mazēkas – vienstāva ēkas, tai skaitā nojumes un palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 kvadrātmetriem un citas nelielas ēkas. Visu ēku (arī mazēku) būvniecībai nepieciešams saskaņojums ar vietējo būvvaldi, vienīgi mazēku būvniecība tiek saskaņota vienkāršotā kārtībā.
Šajā pirmajā grupā ir iekļautas ārpus pilsētu un ciema teritorijām esošas lauku saimniecību vienstāva nedzīvojamās ēkas, kuras nav paredzētas dzīvnieku turēšanai, un palīgēkas (piemēram, saimniecības ēkas, noliktavas, šķūņi, pagrabi, nojumes, garāžas) ar apbūves laukumu līdz 60 m2, kā arī atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, un citas.